Otrdienas rītā Stāmerienā pareizticīgo draudze svinēja savas Svētā Aleksandra Ņevska baznīcas svētkus, tā atzīmējot dievnama debesu aizbildņa dienu un sākot baznīcas kārtējo gadu, kas pareizticīgajiem ir 14.septembrī.
Otrdienas rītā Stāmerienā pareizticīgo draudze svinēja savas Svētā Aleksandra Ņevska baznīcas svētkus, tā atzīmējot dievnama debesu aizbildņa dienu un sākot baznīcas kārtējo gadu, kas pareizticīgajiem ir 14.septembrī.
Dievkalpojumu vadīja trīs mācītāji – draudzes gans Tēvs Aleksandrs, kā arī viņa kolēģi no Madonas un Viļakas – Tēvs Ilizbars un Tēvs Marks. Dievkalpojumu apmeklēja mazāks ticīgo skaits, nekā te pulcējas sestdienās un svētdienās. Taču arī darbdienā daudzi bija izbrīvējušies no darba, lai piedalītos savas baznīcas svētku dievkalpojumā.
Draudze tradicionāli šajos svētkos rotāja baznīcu ar rudens ziediem un iedegtām svecēm, ticīgie veica goda apli apkārt savam dievnamam, rokās nesot ikonas un karogus ar svēto attēliem. Mācītāji svētīja pareizticīgos un baznīcu ar lūgšanām, krustu, vīraku un ūdeni. Pēc gājiena baznīcā ļaudis ienāca pa goda vārtiem, virs kuriem rokās ticīgie turēja ikonu ar Svētā Aleksandra Ņevska tēlu. Blakus baznīcai Stāmerienas ezerā šajā laikā varēja novērot peldam trīs baltus gulbjus, ko klātesošie uzlūkoja kā īpašu svētību. Ticīgie šajā dienā ar lūgšanām vērsās tieši pie Svētā Aleksandra Ņevska, ticot, ka debesu aizbildnis sadzirdēs un dos savu svētību cilvēku personiskajām dzīvēm, draudzei un pagastam, kā arī visai Latvijai.
“Aleksandrs Ņevskis bija karavīrs, kas kļuva par svēto. Viņa doma vienmēr bija skaidra. Lai arī mēs vienmēr esam gatavi cits citam piesliet plecu un priecāties līdzi otra priekos bez skaudības, un just līdzi otra bēdās,” draudzei sacīja Tēvs Marks. Savukārt Tēvs Ilizbars atgādināja: “Lūgšana ir cilvēka sirds garīgā elpa. Dzīve ir mirklis, kas sadeg.”
Pēc dievkalpojuma draudze vēl kavējās pie kopīga cienastu galda, baudot patvārī gatavotu tēju un svētku kūku. Tēvs Aleksandrs laikrakstam sacīja, ka krievu kņazs un karavadonis Ņevskis, kas dzīvoja 13.gadsimtā un mira 43 gadu vecumā, ar gudrību, lūgšanām, kareivīgumu panāca Krievijas izkļūšanu no mongoļu jūga, nodrošināja pretestību pret zviedru un vācu uzbrucējiem, panāca Krievijas kņazistu apvienošanos.
“20 gadu vecumā viņš zināja, kas jāpaveic, pirmkārt, kādi vārdi jāsaka cilvēkiem. Viņam pieredze bija dota no Dieva. Tāpēc viņam bija dievišķa veiksme un Dieva žēlastība – visur kopā ar viņu bija uzvara. Viņa slavenie vārdi ir, ka nevis spēkā ir Dievs, bet patiesībā,” teica Tēvs Aleksandrs.
Viņš uzsvēra, ka Svētais Aleksandrs Ņevskis ir visas Latvijas aizbildnis, jo šīs valsts pareizticīgās baznīcas metropolīta Aleksandra debesu aizbildnis ir Svētais Aleksandrs Ņevskis. Latvijā vairāki pareizticīgo dievnami atvēlēti Svētā Aleksandra Ņevska godam. Tādi ir arī Rīgā, Liepājā, Krāslavā un Daugavpilī. Pēc pareizticīgo Stāmerienas baznīcas draudzes darbības atjaunošanās pirms 11 gadiem te kalpo jau trešais mācītājs. Tēvs Aleksandrs no Balviem Stāmerienas draudzi vada pirmo gadu. Zīmīgi, ka viņam ir tāds pats vārds kā šī dievnama svētajam. Arī Tēva Aleksandra ģimenē jaunāko no viņa sešiem bērniem sauc Aleksandrs. Otrdien puikam Stāmerienas baznīcā bija iesvētības.
“Dievkalpojumi Stāmerienas baznīcā notiek ka tur nedēļas nogali, nākamais būs svētdien pulksten 9.00. Dievkalpojumi notiek pamīšus vienā nedēļas nogalē svētdienā, nākamajā nedēļas nogalē – sestdienā. Sākums vienmēr ir pulksten 9.00. Taču dievnams tā vai citādi ir atvērts katru sestdienu un svētdienu, tas gaida ļaudis. Uz vietas ir cilvēks, kas uzklausīs vēlmes,” sacīja Tēvs Aleksandrs.
Viņš uzsvēra, ka augstu vērtē Stāmerienas draudzi, kurā ir pašaizliedzīgi un sirsnīgi ļaudis, kas baznīcai nežēlo ne savu laiku, ne līdzekļus.
