Īpaši šīsvasaras laikā rajonā novērojama dīķu rakšanas kampaņa. Ir izrakti lielāki un mazāki dīķi.
Īpaši šīsvasaras laikā rajonā novērojama dīķu rakšanas kampaņa. Ir izrakti lielāki un mazāki dīķi.
Vieni tos rakuši, cerot, ka izdosies rast ūdeni, piemēram, dārzu laistīšanai vai lopu dzirdināšanai, otri – labiekārtojot atpūtas vietas vai dzīvojamo ēku apkārtni, trešie – domājot par plašas, peļņu nesošas dīķu saimniecības izveidi.
Madonas reģionālās Vides pārvaldes Gulbenes daļas inspektori pārliecinājušies, ka diemžēl daudzas mākslīgi radītās ūdenskrātuves ir tapušas, iepriekš to izveidi nesaskaņojot ar Vides pārvaldi.
“Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka, pirms ķerties pie dīķa rakšanas, vispirms reģionālajā Vides pārvaldē ir jāsaņem tehniskie noteikumi. Gulbenes rajona cilvēki šos noteikumus var saņemt Madonas reģionālajā Vides pārvaldē. Ļoti bieži ir gadījumi, kad dīķis ir izrakts, pārvaldes inspektors aizbrauc uz konkrēto vietu un pārliecinās, ka dīķa racējam nav šo noteikumu. Nekas cits neatliek, kā noteikt sodu,” stāsta Madonas reģionālās Vides pārvaldes Gulbenes daļas vecākā inspektore Aija Supe.
Inspektore pārliecinājusies, ka dīķus rok arī lauksaimniecībā izmantojamās zemēs, bet to transformācijai ir nepieciešami mežu tehniskie, kā arī ūdenstilpes ierīkošanai vajadzīgie noteikumi.
Ja zemesgrāmatā ir norādīts, ka tā nav lauksaimniecībā izmantojamā, bet pārējā zeme, piemēram, slīkšņas un tamlīdzīgi, tad zemes transformācija nav nepieciešama.
“Nav tā, ka savā īpašumā vienmēr varu rīkoties pēc saviem ieskatiem, aizmirstot par noteikumiem un prasībām, kas jāievēro,” norāda A.Supe. Administratīvo pārkāpumu kodeksā par patvaļīgu rīcību, ierīkojot mākslīgu ūdenstilpi, to nesaskaņojot ar reģionālo Vides pārvaldi, fiziskām personām ir paredzēts naudas sods no 50 līdz 250 latiem, bet juridiskām personām – no 100 līdz 700 latiem. Vecākā inspektore stāsta, ka par dīķu rakšanu bez tehnisko noteikumu saņemšanas vairākos gadījumos ir noteikts naudas sods, bet pirms tam vainīgajām personām tiek dots noteikts laiks visu nokārtot.
“Pagaidām vēl bijām piekāpīgi, bet, mainoties likumdošanai, turpmāk neko palīdzēt nevarēsim. Noteikumus vajadzēs strikti ievērot, rokot gan lielu, gan pavisam mazu dīķi,” piebilst A.Supe.
Noteikumi turpmāk būs jāievēro arī, padziļinot vai tīrot ūdenstilpes, kā arī ūdensteces. Tie ir publiskie un privātie ezeri, kā arī upes. Ir noteikts, kad to krastos, piemēram, atļauts pļaut niedres, kā veidot pludmales un tamlīdzīgi. Bez darbības saskaņošanas ar Vides pārvaldi neko nav atļauts uzsākt.
