Ša gada sākumā Latvijā vismazākais vīriešu īpatsvars ir konstatēts septiņās lielākajās pilsētās – Rīgā, Ventspilī, Liepājā, Daugavpilī, Rēzeknē, Jelgavā un Jūrmalā, kā arī Gulbenes, Ogres un Valmieras rajonā.
Ša gada sākumā Latvijā vismazākais vīriešu īpatsvars ir konstatēts septiņās lielākajās pilsētās – Rīgā, Ventspilī, Liepājā, Daugavpilī, Rēzeknē, Jelgavā un Jūrmalā, kā arī Gulbenes, Ogres un Valmieras rajonā.
Centrālās statistikas pārvaldes Gulbenes informācijas centra statistiķe Sarmīte Pošeiko informē, ka šā gada sākumā Latvijā bija 1057 tūkstoši vīriešu un 1237 tūkstoši sieviešu, tātad 180 tūkstošiem sieviešu “pietrūkst” vīriešu. “Par zēnu trūkumu skolēnu vecumā gan nevar sūdzēties, jo katru gadu zēnu dzimst vairāk nekā meiteņu. Arī 2005.gadā uz 1000 meitenēm piedzima 1045 zēni. Aplūkojot iedzīvotāju struktūru pēc atsevišķiem vecuma posmiem, redzams, ka vīriešu skaits pārsniedz sieviešu skaitu līdz 33 gadu vecumam. Bet jau 34 gadus vecu sieviešu ir vairāk nekā vīriešu, un, jo lielāks vecums, jo disproporcijas ir izteiktākas,” norāda S.Pošeiko.
60 līdz 64 gadu vecumā uz katru vīrieti ir 1,4 sievietes. Nākamajās piecu gadu vecuma grupās šī attiecība pieaug līdz 1,6; 1,9; 2,3; un 3,6 80 līdz 84 gadu vecuma grupā. “Šī ļoti lielā dzimumu disproporcija starp pensijas vecuma iedzīvotājiem arī rada ilūziju, ka pastāv disproporcija vispār. Vīriešu trūkums pensijas vecuma grupās joprojām ir izskaidrojams ar Otrā pasaules kara sekām, taču galvenokārt tas skaidrojams ar to, ka vīriešu vidējais mūža ilgums ir mazāks nekā sievietēm,” skaidro statistiķe. Tā, piemēram, 2005.gadā dzimušo vīriešu vidējais paredzamais mūža ilgums ir 65,6 gadi, bet sievietēm – 77,4 gadi. Jāpiebilst, ka pilsētās vīriešu “pietrūkst” ievērojami agrāk nekā laukos. Pilsētās sieviešu skaits pārsniedz vīriešu skaitu jau no 23 gadu vecuma, bet laukos – no 56 gadu vecuma.
Gulbenes rajonā 2006.gada sākumā bija 26 681 cilvēks – no tiem 12 454 vīrieši un 14 227 sievietes.
“Vissievišķīgākās” Eiropas Savienības valstis ir Latvija un Igaunija.
