Gulbenes vecajā kapsētā bijusī gulbeniete Vilma Kavace, kura šobrīd dzīvo Rīgā, atklājusi, ka cita pēc citas ir izlīdzinātas attālu radinieku trīs kapu kopiņas.
Gulbenes vecajā kapsētā bijusī gulbeniete Vilma Kavace, kura šobrīd dzīvo Rīgā, atklājusi, ka cita pēc citas ir izlīdzinātas attālu radinieku trīs kapu kopiņas.
“Vēršos ar lūgumu pie Gulbenes sabiedrības, lai saglabātu 1905.gada revolūcijas dalībnieka Oskara Grāvīša kapa vietu. O.Grāvīti nošāva 1906.gada janvārī Jaungulbenes muižas parkā piesietu pie koka. Draugi viņu naktī paslepus apglabāja Gulbenes kapsētā Grāvīšu ģimenes kapos,” stāsta V.Kavace.
Līdz 1961.gadam viņa kapus regulāri apraudzījusi un kopusi, pēc tam ar Gulbeni bijis maz sakara, bet palaikam, iegriežoties Gulbenē, trīs Grāvīšu kapu kopiņas atradusi zīmīgā vietā pie diviem veciem bērziem, tiesa, jau apsūnojušas un jaunāku apbedījumu ieskautas.
“Šā gada 19.augustā atklāju, ka saglabājusies vairs tikai viena kapu kopiņa, nolūzis un novākts arī viens bērzs. Noliku ziedus uz kopiņas un nolēmu steigšus uzstādīt tur piemiņas zīmi. 16.septembrī atklājās, ka nolīdzināta arī pēdējā kopiņa,” stāsta V.Kavace.
Atvesto nelielo piemiņas zīmi ar uzrakstu “Oskars Grāvītis nošauts 1906.gadā” viņa nolikusi Grāvīšu kapu vietā pie vecā bērza. Tai līdzās iestādījusi trīs daudzgadīgas puķes. V.Kavace baidās, ka arī šo piemiņas vietu kāds varētu likvidēt. Jāpiebilst, ka piemiņas zīme nav nostiprināta.
Kapu apsaimniekotājas firmas SIA “Kalmes 5” vadītāja Līga Adamoviča un SIA “Alba” vadītājs Romāns Adamovičs uzskata, ka O.Grāvīša radiniecei jāpierāda radniecība, paskaidrojot, kādi cilvēki konkrētajā vietā ir apbedīti un jāvēršas tiesībsargājošās instancēs, lai tās palīdzētu noskaidrot, kas kopiņas nolīdzinājis.
“Uzskatu, ka konkrētajā gadījumā vainīga ir pati O.Grāvīša radiniece, ka kapu kopas nav koptas,” piebilst R.Adamovičs.
“Ja cilvēks apglabā savu tuvinieku un trīs gadu laikā apbedījuma vietu nekopj, tad laukumu, kur veikts apbedījums, var atdot citai personai. Bet veidot jaunu apbedījumu vienā un tajā pašā vietā var tikai pēc 20 gadiem,” stāsta L.Adamoviča.
Viņa skaidro, ka, pārbaudot kapus, vietās, kas ilgstoši netiek koptas, tiek novietota plāksne ar uzrakstu “Aktētā vieta”. Ja cilvēks pēc daudziem gadiem atbrauc uz Gulbeni, apmeklē kapsētu un ierauga, ka viņa tuvinieku apbedījuma vietā ir šāda norāde, tad viņam nekavējoties jāvēršas apbedīšanas birojā un, ņemot talkā miršanas vai dzimšanas apliecību, jāpierāda, ka tas ir viņa tuvinieku apbedījums.
“Ja ir dokumentāls pierādījums, tad uzrakstām apliecinājumu un aktētās vietas statusu noņemam. Ja gada laikā par aktēto vietu neviens neinteresējas, tad šīs vietas cilvēki izpērk, vēršoties Gulbenes pilsētas domē,” stāsta L.Adamoviča.
Vietā, kur apbedīts O.Grāvītis, norāde “Aktēta vieta” nav novietota, jo līdz šim trīs apsūnojušās kapu kopiņas, iespējams, kopuši apkārtējo apbedījumu aprūpētāji, lai, piemēram, rudenī tās neklātu lapas, ko izdzenā vējš.
“Uzskatu, ka tuvinieku kapi ir jākopj. Protams, ir gadījumi, kad vairs nav, kas to dara. Arī es kopju apbedījuma vietu, kas atrodas blakām manu tuvinieku kapiem. Ja gadu gadiem kapu kopiņas stāv ieaugušas zālē, tad mēs šīs vietas ļaujam nopirkt citiem. Ir brīva vieta, cilvēks nāk uz pilsētas domi, raksta iesniegumu, lai brīvo vietu nopirktu, tālāk mēs viņu sūtām uz SIA “Kalmes 5″, lai tur risinātu jautājumu par apbedījuma vietu,” stāsta Gulbenes pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Valtis Krauklis.
Viņš uzskata, ka arī konkrētajā gadījumā ir cilvēki, kas labprātīgi uzņēmušies trīs zālē ieaugušo kapu kopiņu aprūpi. Ja V.Kavace apliecina, ka šis kapu laukums ir viņas, tādā gadījumā neviens cits uz to pretendēt nevar.
