Sabiedrībā kultūra izšķīst kā cukurs tējā, iespaidojot visu tās struktūru.
Sabiedrībā kultūra izšķīst kā cukurs tējā, iespaidojot visu tās struktūru. Tikai sabiedrības pārstāvji bieži vien to negrib atzīt, maldīgi piedēvējot kultūrai otršķirīgas preces statusu. Raksturīgs piemērs ir arī
9. Saeimas vēlēšanu programmas, kurās partijas diezgan pamatīgi iztirzā visus tautsaimniecības aspektus, izņemot kultūru.
Tomēr 8.Saeimas laikā kultūras joma ir saņēmusi atbalstu, kas mazina šo pabērna sajūtu un rada cerības kultūras attīstībai reģionos.
No paviršības
līdz precizitātei
Šīs Saeimas laikā pie varas nākušo triju valdību deklarāciju kultūras sadaļas izstrādē ir vērojama atšķirīga pieeja, sākot ar paviršiem vispārinājumiem Einara Repšes valdības deklarācijā (kultūras ministre bija Inguna Rībena no “Jaunā laika”) līdz precīziem formulējumiem Aigara Kalvīša valdības dokumentā, ko šobrīd īsteno Helēna Demakova no Tautas partijas. Viņa vadīja kultūras jomu arī Induļa Emša valdībā, kuras deklarācijā kultūras stratēģiskās vadlīnijas jaucās ar steigā izteiktiem nekonkrētiem solījumiem.
Piemēram, E.Repšes valdība deklarēja uzņemties atbildību par Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem, I. Emša valdība solīja nodrošināt šo svētku kvalitāti, bet A. Kalvīša valdība 2005.gada 29.jūnijā beidzot pieņēma Dziesmu un deju svētku likumu.
Par Valsts kultūrkapitāla fonda pilnīgu neatkarību no politiskās varas un finansējuma pieauguma ikgadēju nodrošināšanu iestājās gan I.Emša, gan A.Kalvīša valdība. Sistēma beidzot ir sākusi reāli darboties, garantējot finansiālu pieaugumu par 10% gadā, kas visai jūtami palielina atbalstu radošu projektu īstenotājiem, veidojot mērķprogrammas un izstrādājot kvalitatīvus kultūras produktus. Būtisks solījums ir Nacionālās bibliotēkas, Akustiskās koncertzāles un Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecība, kas tika aktualizēta I.Emša valdības deklarācijā, un A.Kalvīša valdība aizvadītajos gados soli pa solim šo projektu īstenošanu virzījusi uz priekšu.
Lielāka vērība reģioniem
A.Kalvīša valdība solīja nodrošināt aktīvāku profesionālās mākslas klātbūtni reģionos. Kultūras ministrija jau ir izstrādājusi reģionālo koncertzāļu atbalsta programmu, kas paredz katrā Latvijas novadā izveidot modernu zāli profesionālās mākslas pieejamībai. Ministrija informē, ka ir noslēgts līgums ar Liepājas pilsētas domi par 1,4 miljonu latu piešķiršanu jaunas koncertzāles izbūves pirmajam posmam un miljons nākamajam. Ministrija nākusi klajā ar jaunu iniciatīvu – valsts atbalsta sniegšanu nacionālas nozīmes pašvaldību muzejiem.
Piemēram, ir noslēgts līgums ar Vecpiebalgas pagasta padomi par valsts finansējuma piešķiršanu pagasta memoriālo muzeju “Kalna Kaibēni”, “Saulrieti” un “Kaikaiši” attīstībai. Arī citas norises kultūras jomā ārpus Rīgas diezgan lēni, bet konsekventi liecina par reģionu kultūras dzīves aktivizēšanas procesu, kā to paredz A.Kalvīša valdības deklarācija. Tiek veicināta kultūras institūciju sadarbību ar reģionālajām attīstības aģentūrām.
Kultūras ministrija administrē šogad sākto Latvijas digitālās kultūrkartes izstrādi. Visā valsts teritorijā turpinās kultūras infrastruktūras objektu detalizēta inventarizācija, lai izveidotu elektronisku datu bāzi, kas kalpos precīzai reģionālās politikas plānošanai, investīciju mērķtiecīgai piesaistei, samazinot kultūrpieejamības atšķirību starp pilsētām un lauku reģioniem. Šķiet, sastingums ir pārvarēts Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu mērķtiecīgā apguvē kultūras tūrisma nozarē.
Gaismas tīkls
Ilgtermiņa ieguldījums kultūras pieejamības nodrošināšanai reģionos ir Valsts vienotās bibliotēku informācijas sistēmas (VVBIS) projekta “Gaismas tīkls” sekmīga realizācija, kas tika sākta 2003.gadā un noslēgsies nākamgad. Projekts, kam piesaistīti Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļi, valsts un pašvaldību bibliotēkas ir nodrošinājis ar datoriem, interneta pieslēgumiem, darbinieku apmācību. Līdz ar to katram Latvijas iedzīvotājam neatkarīgi no dzīvesvietas tuvākajā bibliotēkā ir sniegta iespēja piekļūt daudzveidīgiem informācijas resursiem.
Latvijas publisko bibliotēku akreditācijas komisijas priekšsēdētāja Baiba Tormane atzīst, ka bibliotēku nozarei šis ir vērtīgākais sasniegums, jo valsts vēl nekad nav ieguldījusi tik ievērojamus līdzekļus kultūras pieejamības veicināšanai reģionos. VVBIS darbības koncepcijā, ko Ministru kabinets apstiprināja 2001. gada 6. novembrī, projekta “Gaismas tīkls” kopējais finansējums ir noteikts vairāk nekā 12 miljonu latu apmērā. Tas ir īsts “tīģera lēciens” uz zināšanām balstītas sabiedrības attīstībā. Šis solis ir mazliet paplašinājis kultūras pieejamību arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kam informācijas tehnoloģijas palīdz uzturēt ciešāku saikni ar pasauli, papildināt zināšanas un veiksmīgāk integrēties saiedrībā.
Paralēli tiek īstenota arhīvu, muzeju un bibliotēku elektroniskā kopkataloga un vienota portāla izveide, profesionāli apgūstot ERAF Nacionālās programmas līdzekļus.
Apturēti aktīvi protesti
Pēdējos gados no “nāves punkta” ir izkustināts kultūras darbinieku algu jautājumu, nodrošinot to pieaugumu un valdībai apņemoties, ka 2010.gadā vidējā alga kultūras nozarē sasniegs 600 latus. Kultūras speciālistu kvalifikācijai un darba nozīmīgumam atbilstošs atalgojums solīts jau kopš valsts neatkarības atjaunošanas, taču darbi nesekoja vārdiem, kas jūtami pazemināja nozares prestižu.
Cerīgs pavērsiens sākās 2005.gadā, kad valsts budžetā šim mērķim papildus tika paredzēti 3,9 miljoni latu. No 2006. gada 1. janvāra lielākas algas piešķirtas valsts kultūras, valsts pieminekļu aizsardzības inspektoriem, valsts muzeju, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, arhīvu, koncertorganizāciju darbiniekiem, kā arī noteikta valsts teātros strādājošo aktieru atalgojuma zemākā likme – 270 latu mēnesī.
Nozari aplūko garāmejot
9.Saeimas vēlēšanām reģistrēto sarakstu programmās kultūras joma skatīta vien garāmejot, aprobežojoties ar vispārīgiem aicinājumiem un formulējumiem. Šobrīd kultūras jomu pārvaldošā Tautas partija iztiek ar atziņu, ka “mūsu prioritātes ir izglītība, zinātne un konkurētspēja – trīs lietas, kas spēj vairot Latvijas tautas labklājību, celt tās kultūru”. Konkrētāka nākotnes vīzija ir iezīmēta Tautas partijas vadītās Kultūras ministrijas izstrādātajās valsts kultūrpolitikas vadlīnijās 2006. -2015. gadam. Tā ir saistīta ar kultūras līdzsvarotu attīstību visā teritorijā, īpaši akcentējot kultūras dzīves rosināšanu reģionos, Nacionālās bibliotēkas, Akustiskās koncertzāles, Laikmetīgās mākslas muzeja celtniecību, projektu “Gaismas tīkls”. Ne tikai vārdos, bet naudā atbalstu kultūrai sola apvienība “Tēvzemei un brīvībai”/ LNNK, kas apņēmusies samazināt nodokli par vēstures un kultūras pieminekļiem, ja īpašnieki tos restaurē vai renovē, kā arī par zemi īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, ja to atbilstoši apsaimnieko. Solīts arī kultūras un sporta finansēšanai novirzīt ienākumus no azartspēļu un izložu nodevām.
Latvijas Pirmās partijas (LPP) un partijas “Latvijas ceļš” vēlēšanu apvienība grib valsts līmenī izvirzīt jauniešu kultūras un sporta aktivitātes, izveidojot Sporta ministriju. Tāpat solīts stiprināt latviešu valodu, nacionālās kultūras vērtības un tradīcijas, atbalstot arī Latvijas mazākumtautību kultūru, investējot kultūrvidē un turpinot LPP iesākto dievnamu atjaunošanu. “Jaunā laika” programmā vien lasāms: “Kopsim latviešu valodu un mūsu kultūras tradīcijas, aizsargāsim vēsturisko mantojumu”, bet Zaļo un Zemnieku savienības priekšvēlēšanu programmā termins “kultūra” vispār nav minēts tāpat kā apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” programmā, kurā solīts atteikties no “gaismas piļu” celtniecības.
***
Iepriecina
Bibliotēku datorizācijas projekts “Gaismas tīkls”.
ES līdzekļu piesaistes aktivizēšana.
Atbalsta politika kultūras iestādēm reģionos, algu kāpums.
Uztrauc
Valsts atbalsta trūkums kultūras pieminekļu saglabāšanai reģionos (muižu ēkas, baznīcas u. c.).
Vienotas stratēģijas trūkums kultūrtūrisma veicināšanā.
Nepietiekama kultūras pieejamība cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
***
Projekta
“Gaismas tīkls” ieguvumi
686 pašvaldību bibliotēkās nodrošināts interneta pieslēgums un pirmais publiski pieejamais datorkomplekts.
658 datoru komplekti
738 publiskām bibliotēkām
197 jauni interneta pieslēgumi
datorprasmes apguvuši
400 bibliotēku darbinieki
