Mūsu rajonā ceļi ir diezgan sliktā stāvoklī, lai tos visus salabotu vai atjaunotu uzreiz, būtu nepieciešams ļoti daudz līdzekļu, tomēr palaikam vietām uz ceļiem varam vērot rosāmies strādniekus.
Mūsu rajonā ceļi ir diezgan sliktā stāvoklī, lai tos visus salabotu vai atjaunotu uzreiz, būtu nepieciešams ļoti daudz līdzekļu, tomēr palaikam vietām uz ceļiem varam vērot rosāmies strādniekus. Arī šajā vasarā un rudens sākumā remontēti vairāki ceļu posmi.
Kādu laiku pa jaunu asfaltsegumu var braukt beļavieši. Tur asfaltsega ir atjaunota 910 metru garumā. Vecā asfaltsega tur bija sabrukusi, tādēļ tā bija jāatjauno, gar ceļa malām ir izrakti arī grāvji, kā arī vairākās vietās nomainītas caurtekas. Beļavā ir atjaunots arī autopaviljons,” stāsta Latvijas Autoceļu direkcijas Vidzemes reģiona Gulbenes rajona nodaļas vadītājs Laimonis Aumeisters. Vairākās vietās tiek atjaunots arī grantssegums. “Grants un dolomīta šķembas ir savestas uz 2.šķiras ceļa Tirza – Galgauska, Jaungulbene – Līgo – Liedeskrogs, Druviena – Lizums, nedaudz arī uz Rēzeknes ceļa. Tiek sakārtota grantssega, novērsti iesēdumi, kā arī pašās nepieciešamākajās vietās mainītas caurtekas,” skaidro L.Aumeisters. Viņš piebilst, ka arī oktobrī vairākās vietās vēl tiks uzlabota grantssega.
Šovasar tika plānots atjaunot arī asfaltsegumu 600 metru ceļa posmā Gulbene – Balvi 12.kilometrā, tomēr šis ceļa posms netika remontēts, jo atsevišķiem objektiem tika pārsniegtas gaidītās izmaksas. Šovasar bija ieplānots arī tilta remonts Stāmerienā, diemžēl tur konkursā nepieteicās neviens uzņēmējs.
Ļoti sliktā stāvoklī ir arī Madonas šoseja, taču L.Aumeisters norāda, ka nākamgad drīzāk varētu veikt remontu uz Smiltenes šosejas ceļa posmā no rajona robežas līdz Rankas pagriezienam, kā arī uz ceļa Gulbene – Balvi, jo šiem ceļiem ir lielāka kustības intensitāte – apmēram 1800 mašīnas diennaktī. “Uz šiem ceļiem tiks veikta periodiskā uzturēšana – asfaltseguma virskārtas atjaunošana, bet uz Madonas šosejas ar periodisko uzturēšanu nepietiek, tur ir nepieciešama rekonstrukcija,” vērtē L.Aumeisters.
Šogad ceļu pārvaldes darbinieki gar ceļa malām pļāva arī latvāņus. “Savā ceļa nodalījuma joslā centāmies pilnībā tos izpļaut, ceram, ka arī lauksaimnieki, kam zemes robežojas ar mūsu zemi, turpinās cīnīties ar latvāņiem,” saka L.Aumeisters.
