Galgauskas pagasta zemnieku saimniecībā “Malieši”, kur saimnieko Ilze Putna kopā ar dēlu Andreju Bogačkovu, top jauna, moderna novietne 200 slaucamām govīm un 100 jaunlopiem.
Galgauskas pagasta zemnieku saimniecībā “Malieši”, kur saimnieko Ilze Putna kopā ar dēlu Andreju Bogačkovu, top jauna, moderna novietne 200 slaucamām govīm un 100 jaunlopiem.
Līdzekļi novietnes celtniecībai tika piesaistīti 2005.gada augustā, un tai vajadzēja būt gatavai jau 1.februārī, bet celtnieki noteica nākamo termiņu – 1.jūniju, kam sekoja 1.augusts, bet šobrīd klāt jau 1.oktobris. Limbažu celtniecības firmas “IH Lukrums” bezatbildības dēļ labākajā gadījumā objektu izdosies pabeigt pēc pāris nedēļām.
“Celtnieku neizdarības un termiņu neievērošanas dēļ ciešam vairāk nekā 12 000 latu zaudējumus, ir jāatmaksā bankas kredīti, bet mums tam nav līdzekļu, jo pilnā apjomā nevaram palaist ražošanu. Arī lopus nevaram turēt, apkopt un paēdināt tā, kā vajag. Melnraibās “Holšteinas” šķirnes teles kopš jūnija, kad tās atvedām no Vācijas, visu laiku atrodas aplokā. Visas firmas izpildīja savas saistības, laikā piegādājot iekārtas, izņemot celtniekus,” sašutis A.Bogačkovs. Viņš pārliecinājies, ka arī bankas ierobežo kredīta ņēmējus. Ja kredītu vēlas ņemt uz 30 gadiem, tad cilvēkam jābūt 30 gadus vecam. Arī šis ir iemesls, kāpēc Andrejs no Rīgas atgriezies laukos, jo Ilzes vecums nav bijis atbilstošs ilgstoša kredīta ņemšanai.
I.Putna kopā ar ģenētisko eksperti Vācijā atlasījusi 101 teli. Katras vērtība ir 920 lati. Tikai lopu iegādei un novietnes celtniecībai saimniecība ņēmusi apmēram 200 000 latu kredītu bankā. Savukārt iekārtu iegādei izlietoti papildus vēl 100 000 latu. Piena iekārtu iegādei ir arī valsts atbalsts – subsīdijas 30 000 latu.
“Sākusies atnešanās, bet mēs nevaram nodrošināt tādus apstākļus, kā vajadzīgs, jo mazajiem teliņiem ir nepieciešama atsevišķa aizgalda,” piebilst I.Putna. Viņa stāsta, ka šķirnes teles Vācijā pirktas tāpēc, ka Latvijā nav iespējams tik lielā apjomā iegādāties šķirnes lopus. Labākajā gadījumā tie var būt 20 dzīvnieki, un nav garantijas, ka tie nav brāķētie dzīvnieki.
“Holšteinietes pasaulē ir atzītas par labākajām piena šķirnes govim. Latvijas brūnās govis var saglabāt kā eksotiku. Melnraibās govis var salīdzināt ar piena fabriku, kas uzņem daudz rupjās barības un dod daudz piena, kā arī uz āru izdala daudz siltuma,” stāsta Ilze Putna.
Jaunajā novietnē govīm būs brīvas izvēles iespējas ēst un gulēt, kur labāk tīk, jo dzīvnieki netiks sieti. Novietnei, kuras izbūvē daļēji izmantots dziļās kūts princips, nebūs arī stiklotu logu. Vēl ir jāierīko prasībām atbilstoša mēslu krātuve, ērti virināmas durvis, jāsakārto novietnes apkārtne un daudz kas cits. Šinīs dienās tiek regulēts slaukšanas zāles aprīkojums. Saimniecībā, izlietojot 50 000 latu, ir iegādāta lopbarības sagatavošanai un sējas darbiem nepieciešamā tehnika, piemēram, skābbarības prese, pļaujmašīna, barības smalcinātājs – dalītājs, piecu tonu pļavu veltnis, skābbarības ruļļu ietinējs un ruļļu pārvietotājs. Vēl tālākā nākotnē topošo novietni plānots atvēlēt jaunlopiem, bet govīm būvēt vēl lielāku kūti, kurā ērti justos jau 500 piena devējas.
I.Putna stāsta, ka govis netiks ganītas, barību tām piegādās novietnē, tiks ierīkoti tikai pastaigu aploki. Kombinēto spēkbarību saimniecība iepērk no Tukuma rajona firmas “Straume”, bet rupjā lopbarība jāsagatavo pašiem. Ar speciālistu līdzdalību ir izstrādāta īpaša melraibo govju ēdienkarte, kurā ir daudz dažādu mikroelementu. Ir sagādātas 200 tonnas siena, bet vēl ir vajadzīgs lielāks skābbarības un skābsiena daudzums, tāpēc cītīgi tiek pļauts atāls. Diemžēl barību vajadzēs pirkt. Ir vajadzīgas vēl lielākas pļavu platības, tāpēc saimnieki ir gatavi tās nomāt no tiem, kas pļavas neizmanto. “Labprāt nomāsim pļavas un ganības, jo mums ir vajadzīgi vismaz 400 hektāri ganību un pļavu platību,” piebilst Andrejs Bogačkovs.
Šobrīd, apmēram, tonnu piena dienā saimniecība piegādā akciju sabiedrībai “Rankas piens”. Novembrī piena daudzums palielināsies. A.Bogačkovs uzskata, ka jau janvārī dienā būs iespējams pārdot 1,5 tonnas piena.
Saimniecībā šobrīd jau strādā slaucēja un traktorists, bet, tiklīdz būs pilnībā gatava novietne, darbu radīs pavisam seši strādnieki. Nākotnē plānots nodarbināt desmit cilvēkus. “Lopkopība tādā apjomā kā mūsu saimniecībā ir mūža darbs, tomēr jauniem cilvēkiem iesaku no tā nebaidīties, ņemt kredītus un veidot nevis 50, bet vairāku simtu govju ganāmpulku, jo nākotnē atmaksāsies tikai lielas zemnieku saimniecības,” iedrošina I.Putna.
