15 gadu laikā kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas izglītības un zinātnes vadības grožus savās rokās ir turējuši 13 ministri, no tiem 4 8.Saeimas laikā.
15 gadu laikā kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas izglītības un zinātnes vadības grožus savās rokās ir turējuši 13 ministri, no tiem 4 8.Saeimas laikā. Kaut gan pēdējā gada laikā sāka iezīmēties pozitīvas pārmaiņas, tomēr izglītības sistēmu izvilkt no krīzes pagaidām nav izdevies nevienam.
Ieilgušās krīzes iemesli ir vairāki. Deviņdesmitajos gados nepārdomāti uzsāktā skolu reforma, kuras rezultātā vecāko klašu skolēniem atļāva apgūt mācību priekšmetus pēc izvēles principa, atcelta mutisko atbilžu vērtēšana ar atzīmi un ieviesta pāreja uz ieskaišu sistēmu, turklāt pēc vienota standarta izstrādāto mācību grāmatu vietā tika ieviesti dažnedažādi eksperimentālie mācību līdzekļi, kas bērnu uztverei ir pārāk sarežģīti.
Diemžēl IZM vārds pagājušajos četros gados nereti ir locīts sakarā ar skandāliem – aizdomīgiem nekustamā īpašuma darījumiem, tikko arī korupcijas gadījumu, jo aizdomās par 80 000 latu kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs aizturējis IZM valsts sekretāra pienākumu izpildītāju Andreju Cini (JL) un Rīgas Valsts tehnikuma direktoru un Saeimas deputāta kandidātu Daini Marku (TP). Neilgi pēc tam, kad ziņas par amatpersonu aizturēšanu nāca atklātībā, partijas JL valde izslēdza Cini no partijas, viņš arī atstādināts no amata. A.Cinis ir augstākā izpildvaras amatpersona, kas Latvijā jebkad aizturēta aizdomās par kukuļņemšanu. Savukārt no amata atstādinātā IZM valsts sekretāre Kristīne Jarinovska iesniegusi civilprasību tiesā, pieprasot izglītības ministrei Baibai Rivžai (ZZS) publiski atsaukt nepatiesās goda un cieņas aizskarošās ziņas par viņu, kā arī piedzīt finansiālo kompensāciju viena lata apmērā. Visi šie notikumi liek sabiedrībai aizdomāties, ka ministrija ir vairāk aizņemta ar citām lietām, nevis izglītības kvalitātes celšanu.
Saldais solījumu sīrups
Kādus gan uzlabojumus izglītības jomā pirms 8. Saeimas vēlēšanām solīja partijas, kuras ir bijušas pie varas pagājušos četrus gadus? Tautas partija, kuras pārstāvis Aigars Kalvītis vada pašreizējo valdību, plānoja turpināt skolu ēku siltināšanas un remontu projektu un četru gadu laikā palielināt pedagogu algas par 50 %. Premjers Indulis Emsis un pašreizējā izglītības ministre B.Rivža ir tie, no kuriem prasīt atbildību par Zaļo un Zemnieku savienības solījumiem cīnīties par lauku skolu saglabāšanu un modernizēšanu, kā arī par skolotāju un augstskolu pasniedzēju algu sistemātisku paaugstināšanu. “Jaunais laiks”, kura pārstāvji Kārlis Šadurskis un Ina Druviete vadīja izglītības jomu kopumā vairāk nekā divarpus gadus, savulaik vēlētājiem apsolīja, ka viņu bērni iegūs labu izglītību neatkarīgi no vecāku ienākumiem, ka atrisinās skolu neapmeklējošo bērnu problēmu un skolu pedagogu saimi papildinās jauni, profesionāli skolotāji.
Savukārt Latvijas Pirmajai partijai ministra Jura Radzeviča personā bija iespēja nepilnu gadu veicināt tādas izglītības sistēmas attīstību, kas spētu sagatavot vietējam un starptautiskajam darba tirgum atbilstošus speciālistus un veltīt īpašu uzmanību profesionālās izglītības kvalitātes celšanai, kā teikts partijas pirmsvēlēšanu programmā.
Daudzi solījumi apkopoti valdības deklarācijas izglītības sadaļā: nodrošināt mūsdienīgu, kvalitatīvu izglītību, kas atbilst Latvijas un starptautiskā darba tirgus prasībām; uzlabot izglītības saturu; vidējo izglītību noteikt kā obligātu; īstenot visu valsts un pašvaldību izglītības iestāžu informatizāciju; nodrošināt pedagogu tālākizglītību; izstrādāt skolotāju algu palielināšanas sistēmu; turpināt skolu ēku energoefektivitātes uzlabošanas atbalstu.
Skolotāji saņem algas pielikumu
Saskaņā ar ieplānoto ir izstrādāti 20 pamatizglītības standarti, un, sākot ar 2005. gada 1.septembri, uzsākta to īstenošana skolās. Ir ieviesti centralizētie eksāmeni vidusskolu absolventiem 15 mācību priekšmetos, apstiprināta ES līdzfinansēta programma vidējās izglītības kvalitātes uzlabošanai dabaszinātnēs, matemātikā un tehnoloģiju zinātnēs. Vērtējot padarīto, izglītības ministre B.Rivža uzsver, ka izdevies panākt lēmuma pieņemšanu par pedagogu algu palielināšanu, izstrādāt likumprojektu par augstāko izglītību.
Izglītības attīstības koncepcija 2007 .2013.gadam paredz skolotāja palīga amata ieviešanu, pedagogu tālākizglītības sistēmas attīstību, mācību materiālās bāzes uzlabošanu, kas arī ļaus paaugstināt izglītības kvalitāti.
Raizes ministrei dara tas, ka mācību grāmatu saturs dabaszinībās un eksaktajos priekšmetos kļūst arvien komplicētāks, un jāturpina darbs pie to kvalitātes uzlabošanas.
Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Astrīda Herbaceviča kā pozitīvu soli ministrijas darbībā min sociālo dialogu, kura rezultātā izdevās panākt būtisku algu palielināšanu izglītības darbiniekiem, līdz ar to novēršot streiku. Par trūkumu viņa uzskata pārlieku stingrās prasības pret pedagogu izglītību un kvalifikāciju, kā rezultātā daudzi pieredzējuši speciālisti bija spiesti aiziet no darba, tā radot kadru deficītu. 2005.gadā no izglītības iestādēm aizgāja 1002 pedagogi, bet darbu uzsāka tikai 170 jaunie speciālisti.
Izglītības attīstības centra direktore Irēna Freimane augstu vērtē pamatizglītības satura reformu un izglītības standartu izstrādi, kuru ieviešana uzlabos mācību kvalitāti, ja vien pedagogi tiks apmācīti darbam ar tiem.
I. Freimane pozitīvi vērtē arī 2004.gadā uzsākto mazākumtautību skolu reformu: “Bilingvālajai izglītībai ir plusi. Izglītības ministrijai vajadzētu to ieviest arī latviešu skolās, kā to savulaik ierosināja Ina Druviete. Valodas vājo zināšanu dēļ patlaban absolventu sagatavotības līmenis neatbilst darba devēju prasībām, un tāpēc latviešu jauniešiem rodas grūtības darba tirgū.” Kā mīnusu ministrijas darbā I.Freimane nosauc birokrātisko sistēmu, kas traucē projektu realizācijai piešķirto līdzekļu saņemšanu no Eiropas Savienības fondiem.
Savukārt eksakto zinātņu un ar tām saistīto biznesu pārstāvji ļoti kritiski vērtē eksaktās izglītības kvalitāti. Latvijas Elektronikas un elektrotehnikas rūpniecības asociācijas valdes loceklis Normunds Bergs norādījis, ka elektronikas inženieru piedāvājums Latvijā sedz tikai 30 % no pieprasītā speciālistu skaita un nākamajos gados vēl būtiski samazināsies, un viens no iemesliem ir akūtais fizikas skolotāju trūkumu, sliktais mācību kabinetu nodrošinājums. Latvijas Fizikas skolotāju asociācijas prezidente Biruta Šķēle ir vēl skarbāka – viņasprāt, astotajā un devītajā klasē veidojas skolēnu analfabētisms fizikā, jo laboratorijās nav ar ko strādāt.
Vispārējā izglītība nav visiem
Joprojām Latvijā nav atrisināts jautājums par bērniem, kuri neapmeklē skolu. Pēc ministrijas sniegtajiem datiem, 2005.gadā no 370 tūkstošiem bērnu un jauniešu obligātajā izglītības vecumā apmēram 20 tūkstoši jeb 5,6 % neapmeklēja skolu un apmēram 5 % jauniešu neturpināja tālākās mācības pēc pamatizglītības iegūšanas. Parasti tie ir bērni, kas nāk no nelabvēlīgām ģimenēm vai sociāli izolētām iedzīvotāju grupām. Pēdējo gadu laikā skolu neapmeklējošo bērnu “armiju” papildina bez uzraudzības atstātie jeb tā sauktie “Īrijas bērni”. Bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainārs Baštiks uzskata, ka šo problēmu var atrisināt, tikai sadarbojoties visām sociālās jomas ministrijām, taču Izglītības ministrija neesot paudusi ieinteresētību šādā sadarbībā.
Izglītības pieejamību mazina arī skolas gaitu augošās izmaksas. Valsts pasūtījumā izdotās mācību grāmatas ar katru gadu kļūst dārgākas. Vēl 2003.gadā viena mācību līdzekļa vidējā cena bija 2 – 3 lati, bet šobrīd jau divreiz vairāk. Izglītības ministres padomniece komunikācijas jautājumos Agnese Korbe informē, ka ik gadu palielinās summa, ko skolām piešķir mācību grāmatu iegādei un šajā mācību gadā tam izlietots pusmiljons latu – tas ir 3,77 lati gadā uz vienu skolēnu. Diemžēl tas ir daudz par maz. Ja nebūtu pašvaldību sniegtās palīdzības skolu bibliotēku mācību fonda papildināšanā, mācību grāmatu komplekts vecāko klašu skolēna vecākiem izmaksātu 70 – 90 latu.
Šai valdībai nav izdevies izpildīt arī solījumu par obligātu vidējo izglītību. 7. septembrī Saeimas deputāti noraidīja Kārļa Šadurska ierosinājumu šādu prasību ietvert profesionālās izglītības likumā. Deputāti sprieda, ka šim solim vēl ir nopietni jāsagatavojas.
Labosim kļūdas 9.Saeimā?
Pašreizējās izglītības ministres Baibas Rivžas pārstāvētā ZZS savā priekšvēlēšanu programmā sola arī 9.Saeimā īpašu uzmanību veltīt izglītības jomai – atbalstīt finansējuma pieaugumu skolām, būtiski palielināt budžeta apmaksāto vietu skaitu augstskolās atbilstoši darba tirgus pieprasījumam, strādāt pie tā, lai bērnudārzos un skolās uzlabotos latviešu valodas un svešvalodu mācīšanās kvalitāte.
Tautas partija kā vienu no saviem galvenajiem uzdevumiem izvirza nodrošināt, lai arī 9.Saeimas laikā valdība īstenotu ar arodbiedrībām saskaņoto skolotāju algu palielināšanas plānu.
Šim nodomam uzticīgs ir arī “Jaunais laiks”, kas sola palielināt pedagogu algas un finansējumu izglītībai. Vidējo izglītību šī partija vairs nevēlas ieviest kā obligātu, bet padarīt par normu (“vidējo izglītību – astoņiem no desmit jauniešiem!”), vienlaikus atjaunojot arī arodskolu programmas un nodrošinot tajās mūsdienīgu mācību vidi.
LPP sola īpaši atbalstīt profesionālo izglītību reģionos.
Konkrētāki savos solījumos ir TB/LNNK politiķi, kuri savā programmā sola pāriet uz mācībām tikai latviešu valodā mazākumtautību skolās, neapliekamos izdevumus par izglītību palielināt tā, lai studiju maksa Latvijas augstskolā netiktu aplikta ar nodokli un izveidot valsts fondētu finansējumu ar vecāku līdzmaksājumiem bērnu mācību uzsākšanai vispārizglītojošā skolā un augstskolā.
PCTVL gan iestājas par obligātu vidējo izglītību, turklāt krievu valodu prasa lietot līdzās latviešu valodai visu līmeņu izglītības sistēmā un katras mācību iestādes pašpārvaldei ļaut izvēlēties mācību modeļus un valodu. Turklāt PCTVL izdevumus izglītībai vēlas ne mazākus par 3 % no IKP un ar 2015.gadu – bezmaksas augstāko izglītību.
***
Uztrauc
– Kopš 2002.gada Latvijā likvidēta 41 skola.
– Katastrofāli trūkst fizikas, ķīmijas, svešvalodu un pirmsskolas skolotāju.
– Dārgas un nekvalitatīvas mācību grāmatas – ar kļūdām un sarežģītu satura izklāstu.
Iepriecina
– Apstiprināts pedagogu algu palielināšanas plāns, ar šā gada 1.septembri pielikums 50 latu mēnesī un nākamgad tikpat.
– Turpinās skolu energoefektivitātes paaugstināšanas projekti – kopš 2003.gada atbalstīti 298 projekti par kopējo summu 29,8 miljoni latu.
– Ministrija izveidojusi izglītības satura un kvalitātes vērtēšanas komisijas.
