54. Vita viņu uzskata vai nu par pārgudru vīru, kas redz tālu uz priekšu, vai par zaķapastalu, kas baidās no atklātas sarunas. Ir pienākusi diena, kad, liekas, jāsaliek punkti uz visiem i.
54. Vita viņu uzskata vai nu par pārgudru vīru, kas redz tālu uz priekšu, vai par zaķapastalu, kas baidās no atklātas sarunas. Ir pienākusi diena, kad, liekas, jāsaliek punkti uz visiem i. Sapulcētie dakteru istabā izskatās ārkārtīgi svinīgi. Viņi ir sekojuši Kramiņu bērna attīstībai, vadījuši grūtniecības procesu.
“Mums šodien ir paredzētas kopīgas pārrunas, bet atzīmēšu jau iepriekš, ka nekas slikts bērnu attīstībā nav redzams. Jūs, Vitiņ, nepārklausījāties. Ir pienācis laiks jums zināt, ka tur nav vis viens…bet divi ņipri puikas…” bez ievada saka dakteris Lācis. “Mēs to zinājām jau no pirmās sonogrāfijas apskates. Toreiz nolēmām jums un arī Ivetai neko neteikt, tas neko labu nedotu, tikai lieku stresu. Iveta jauno vēsti uzzināja tikai kādu laiciņu atpakaļ…. Kā viņa jūtas, pārrunāsiet pašas. Protams, ir savs šoka moments. Tā, lūk, notiek ar tiem mēģeņu bērniem! Jūs esat pēc visiem parametriem lieliska, Vitiņ, un tas nav kompliments. Mums vēl nekad savā pieredzē un praksē nav tā veicies ar inkubatora, atvainojiet, ka tā saku, izvēli. Es negribu teikt, ka jums nav problēmu un ka to nebūs turpmāk, jūs visu protat uztvert bez liekām emocijām.” Dakteris Lācis apklust.
DaktereLūsiņa, kas veica sonogrāfiju, tagad rāda Vitai iegūto attēlu, skaidro, kas ir kas, kā abi bērni, cieši viens pie otra piespiedušies, redzami aparāta fiksētajā pozā.
Iveta tagad Vitu ir apkampusi no mugurpuses, un Vita skaidri jūt kādas siltas piles uz sava kakla. Ivetai laikam tās ir prieka asaras. Viņa nesaka ne vārda. Vitai šoka moments ir ieildzis: tas ir tikpat kā pērkons no skaidrām debesīm: divi zēni viena vietā! To viņa nemaz uzreiz nespēj aptvert. Vai būtu labāk, ja viņa to būtu zinājusi agrāk? Diezin vai!
“Kā es spēšu abus pati dzemdēt?” beidzot viņa ievaicājas. “Vai nebūs komplikāciju? Es esmu pilnībā izsista no dvēseles līdzsvara.”
“Par dzemdībām domāt laika vēl pietiek. Nepārsteigsimies ar lēmumiem!” saka dakteris Lācis. “Brauciet mierīgi mājās un mēģiniet, Vita, aprast ar domu, ka tur nav viens… Zinu, ka jau rītā būsiet tikpat mierīga kā pirms procedūras. Jūs esat apskaužami stipra sieviete, tāda pati kā jūsu māsa Velda. Labi, ka arī Ivetas kundze jums kļuvusi par tuvu cilvēku. Jūs tiksiet ar to galā! Vēlam izturību, kas būs vajadzīga gan fiziski, gan garīgi! Ja kas neparedzēts gadās… Jūs taču neesat viena. Arī mēs esam gatavi palīdzēt jebkurā brīdī.”
Kad viņas abas atgriežas uz ielas, Ivars joprojām ir savā šofera vietā. Tagad visi brauc uz Kramiņu laukiem. Ir piektdienas pievakare, un Iveta kā parasti nedēļas nogales pavadīs kopā ar Vitu.
