Galgauskas pagasta “Lazdukalnu” saimniecībā savvaļas zirgi – ķēve Ole un viņas kumeliņš Obadija – iejutušies labi, lai gan saimnieces Valdas Vītolas nesto kārumu – rupjmaizes riku – vēl baidās ņemt no rokas.
Galgauskas pagasta “Lazdukalnu” saimniecībā savvaļas zirgi – ķēve Ole un viņas kumeliņš Obadija – iejutušies labi, lai gan saimnieces Valdas Vītolas nesto kārumu – rupjmaizes riku – vēl baidās ņemt no rokas.
V.Vītola stāsta, ka augusta beigās pie jau esošajiem diviem savvaļas zirgiem bijis paredzēts aplokos ielaist vēl četrus savvaļas zirgus, bet uz jauno mājvietu atceļojusi tikai Ole un Obadija. Vēl viena ķēve ar kumeļu tagad mitinās Ivetas Dzenes saimniecībā, kur izveidots eksotisko putnu dārzs.
Desmit savvaļas zirgi 100 hektāru platībā kopš augusta ganās arī Litenes pagasta Pededzes lieguma pļavās, ko apsaimnieko zemnieku saimniecības “Sopuļi” īpašnieks Gunārs Ciglis.
“Ar interesi vēroju, kā jaupienācēji iedzīvosies. Sākumā Ole šķita vāja, bet tagad jau ir atkopusies. Kā jau kārtīgai mātei pieklājas, ķēvīte ļoti sargāja savu kumeliņu, nelaižot klāt abus mājiniekus – Betu un Pīteru, kurš saņēma neskaitāmus spērienus no Oles. Šī nesaticība ilga apmēram nedēļu,” stāsta saimniece.
Liels bijis “Lazdukalnu” saimnieku pārsteigums, kad trešdien, 27.septembrī, atklājuši, ka kumeliņš atskrējis arī ķēvei Betai. Jaundzimušajam tiks dots vārds Brita.
“Manā dzīvē 27.datums laikam ir sakritība, jo arī abi mani dēli ir dzimuši šajā datumā, tikai viens decembrī, bet otrs augustā. Būtu bijis labāk, ja kumeliņš būtu piedzimis agrāk, bet ceru, ka rudens būs labs. Arī tēvs Pīters Betu un Britu ļoti sargā, tāpēc sācis skandalēt ar Oli,” smejas V.Vītola.
Šobrīd savvaļas zirgu ērtībām ir ierobežota 10 hektāru liela platība, bet oktobrī saimniece plāno izveidot vēl vienu platību, kurā būtu ietverts arī kāds meža stūris un krūmu puduris.
“Esmu pārliecinājusies, ka šie dzīvnieki ārkārtīgi labi izkopj platības, kur aug skuju un lapu koki. Netālu no mājas ir neliels meža stūris, kas tagad līdzinās parkam. Interesanti, ka zirgi katru dienu ierodas paraudzīt, kas notiek “Lazdukalnos”. Kad strādāju pērtuvē, saskatāmies caur logu,” smejas V.Vītola.
Lai gan tie ir savvaļas zirgi, kas nāk no Reinas upes palienēm un ziemā ir pieredzējuši lielu salu, tomēr saimniece sarūpējusi viņiem arī nelielu siena rezervi, baidoties, ka ziemā sniegs varētu būt pārāk biezs vai arī sērsna pārāk cieta.
Valda Vītola stāsta, ka iesaistīšanās Latvijas Dabas fonda, Latvijas Ornitoloģijas biedrības un Nīderlandes Dabas fonda kopīgajā projektā paredz arī savvaļas zirgu pārvietošanu, ja tie vienā vietā savairojas pārāk daudz.
“Domāju, ka man tik ātri nevajadzēs šķirties no jaukajiem savvaļas zirgiem. Bet jau pavasarī otrs kumeliņš būs arī Olei, jo savvaļas zirgiem meklēšanās sākas jau trīs nedēļas pēc atnešanās,” prāto V.Vītola.
Savukārt Gunārs Ciglis pārliecinājies, ka savvaļas zirgi ievēro mierīgas līdzāspastāvēšanas attiecības ar savvaļas govīm.
“Deviņus savvaļas zirgus man atveda no Holandes, bet vienu ērzeli saņēmu kā dāvanu, jo viņš bija nācis pasaulē savvaļas zirgu ganāmpulkā Latvijā. Saimnieki bilda, ka zirdziņš esot īsts huligāns un pārāk pieradis pie cilvēkiem, tāpēc lai es to mēģinot pāraudzināt. Ganāmpulkā ir ķēves, ērzeļi un jaunzirgi, kas jau sākuši veidot savu – atsevišķu pulku,” stāsta G.Ciglis. Strādnieki, kas aploku tuvumā cērt krūmus, šad tad dzīvniekus palutina ar kārumu – maizi.
“Maize viņiem garšo ļoti labi, bet pie šī cienasta savvaļas zirgus labāk nepieradināt, citādi viņi nāk klāt un pat plēš drēbes, meklējot kārumu,” smejas G.Ciglis. Viņš stāsta, ka perspektīvā gan savvaļas govju, gan zirgu ganāmpulku vēl paplašinās.
“Holandē šie savvaļas dzīvnieki ir savairojušies un sāk pietrūkt ganību platību, tāpēc, iespējams, esošajam ganāmpulkam piepulcēšu vēl desmit savvaļas zirgus un desmit savvaļas govis,” iecerējis “Sopuļu” saimnieks.
