Mārtiņrozes daudzus gadus nelielajā pilsētas dārzā audzē gulbeniete Lucija Vanaga.
Mārtiņrozes daudzus gadus nelielajā pilsētas dārzā audzē gulbeniete Lucija Vanaga.
“Izturīgākās mārtiņrozes pa ziemu atstāju dobē un ieziemoju, daļu pārstādu siltumnīcā, bet sala neizturīgākās lieku podos un novietoju pagrabā,” stāsta L.Vanaga. Viņa pirms ievietošanas podos mārtiņrozes apgriežot, bet ziemā to sakneņus nelaistot. Arī podos zeme netiek īpaši gatavota, bet ņemta no dobes, kur puķes pirms tam augušas.
“Pagrabs man ir diezgan mitrs un silts, tāpēc pavasarī ļoti rūpīgi sekoju, kad parādās pirmie asni. Tiklīdz pamanu, ka kāds sāk pelēt, uzreiz sakneni izņemu. Ja pelējums skāris arī pārējos asnus, tas nozīmē, ka mārtiņrozes cers jālikvidē. Parasti lielākā daļa asnu ir veselīgi. Tos pavasarī piķēju, lai sadzen saknes un vēl vairāk saasno. Tad mazo apasnoto sakneni maijā stādu dobē,” stāsta mārtiņrožu audzētāja. Viņa praktiski pārliecinājusies, ka tad, ja tiek pārstādīts viss iepriekšējā gada krūms, tas pamazām iznīkst.
“Pavasarī, lai no viena sakneņa izveidotu kuplu mārtiņrožu krūmu, pirmajam lielākajam dzinumam, kad tas sasniedzis apmēram 10, 15 centimetru garumu, nokniebju galotni, tad rodas sānu atvases, pēc kāda laika šo procedūru atkārtoju, tā pamazām izveidojot skaistu krūmu ar vismaz trīs, četriem skaistiem zariem,” stāsta L.Vanaga.
Mārtiņrožu mēslošanai saimniece lielākoties izmanto kūtsmēslus, pilnībā atsakoties no minerālmēsliem un citiem puķēm domātajiem mēslojumiem. Viņa iesaka jau tagad daļu mārtiņrožu, kas zied vēlāk par citām šķirnes māsām, no dobes pārcelt uz siltumnīcu, jo dienas ir siltas, naktis tomēr pārāk vēsas.
“Mārtiņrozēm aukstas naktis nav pa prātam. Krūmus, ko atstāju pa ziemu dobē, apgriežu un nosedzu ar sienu, tad pāri pārlieku šīfera loksnes. Lietū uz mārtiņrožu saknēm nekrāsies pārlieks mitrums, kas salā izsaldē to saknes. Pagājušajā ziemā domāju, ka lielā sala dēļ būšu palikusi bez mārtiņrozēm, bet pavasarī atklājās, ka visas bija izturējušas aukstumu,” stāsta L.Vanaga.
“Cik varēju atļauties tērēt ūdeni, tik vasaras vakaros laistīju mārtiņrozes, jo naktī puķes dabū padzerties. Laistot no rīta, ātri uznāk karstā saule un augs nesaņem vajadzīgo mitrumu,” saka L.Vanaga.
Puķkope lepojas arī ar lielziedu krizantēmām, bet atšķirībā no citiem to audzētājiem viņa tām neizkniebj ziedpumpurus, lai iegūtu tikai vienu lielu un skaistu ziedu.
“Man patīk, ja krizantēmu krūms ir bagāts ar ziediem, kaut arī tie ir mazāki, jo tad var veidot pušķus,” piebilst L.Vanaga. Lai mārtiņrozes un krizantēmas pēc nogriešanas vāzē ilgāk saglabātos, to kāti vispirms jāpatur vārošā ūdenī.
“Ūdens vārās, tajā iemērcu mārtiņrozes kāta galu un lēnām pie sevis skaitu līdz 40, tad puķes uzreiz lieku aukstā ūdenī. Garantēju, ka divas nedēļas noteikti mārtiņrozes vāzē būs svaigas, pretējā gadījumā var gadīties, ka to lapas izskatās novītušas jau nākamajā dienā,” iesaka L.Vanaga.
