Sestdien ir 9.Saeimas vēlēšanas. Tajās no Gulbenes rajona dažādu partiju vai politisko apvienību sarakstos kandidē pavisam seši cilvēki.
Sestdien ir 9.Saeimas vēlēšanas. Tajās no Gulbenes rajona dažādu partiju vai politisko apvienību sarakstos kandidē pavisam seši cilvēki. “Dzirkstele” ir lūgusi katru no viņiem pastāstīt par kandidēšanas iemesliem un mērķiem, ko vēlētos sasniegt, ja laimēsies iekļūt starp 9.Saeimas deputātiem.
Par izglītības vērtību
Aelita Babule kandidē no politiskās organizācijas “Pensionāru un senioru partija”:
– Šajā partijā nonācu nejauši. Savulaik mans tētis, kas nu jau aizsaulē, bija cilvēks ar aktīvu pilsonisko nostāju. Varbūt pateicoties viņam, tagad arī man par visu ir savs viedoklis. Manai mammītei ir pāri 70, tāpēc es ļoti labi saprotu pensionārus un seniorus. Aicināja, iesaistījos. Pensionāru un senioru partijā man patīk tas, ka te nešķiro cilvēkus pēc maciņa biezuma, pēc piederības profesijai un pēc ģimenes stāvokļa. Uzskatu, ka vislielākā vērtība cilvēkam ir izglītība, jo arī man pašai ir divas augstākās izglītības – biologa un angļu valodas skolotāja – un pašlaik iegūstu trešo – ārsta palīga izglītību. Uzskatu, ka ir svarīgi, lai šīs partijas cilvēki – vecākās paaudzes cilvēki – iesaistītos politikā.
Ir ļoti daudz sasāpējušu problēmu izglītībā un medicīnā, par kuriem es vēlētos iestāties. Ir tā, ka mūsu valstī šajos jautājumos bijusi lēkāšana no viena grāvja otrā. Piemēram, tagad dažas partijas runā par nepieciešamību ieviest obligātu vidējo izglītību. Es uzskatu, ka drīzāk ir jāpanāk obligāta pamatskolas izglītība ar sekmīgām atzīmēm. Satrauc iespēja valstī nopirkt augstskolas diplomu, lai ieņemtu jau iepriekš atrastu darbavietu. Satrauc tas, ka ne katrā vispārizglītojošajā skolā skolēniem ir iespēja bibliotēkā izņemt mācību grāmatas. Nav normāli, ja katram bērnam vecākiem ir jāpērk pilnīgi visas skolas mācību grāmatas. Ļoti svarīga būtu zobārsta atgriešanās skolās, jo zobu stāvoklis arī ir tālākās veselības rādītājs. Jāpārskata ģimenes ārstu darba apstākļi. Vai ir normāli, ka dažiem ir tik liels pacientu skaits?
Par nodrošinātību pusmūžā
Valdis Bēniņš kandidē no politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”:
– Šī arī ir partija, kas nav politiski sastingusi. Netiek uzspiests viens viedoklis no augšas, varam partijas iekšienē debatēt, izteikt savas domas un tās paust arī ārpusē. Savukārt tās partijas, kas lielās ar savu vienotību un vienotu mērķi, patiesībā varbūt slēpj savus koruptīvos, merkantilos mērķus.
Saeimas deputātu tiesības un pilnvaras nav bezgalīgas, daudz var solīt, bet ne visu var izpildīt. Tāpēc es, ja iekļūšu 9.Saeimā, varu apņemties vienīgi strādāt savu pilnvaru robežās. Es vēlētos aizstāvēt to Latvijas iedzīvotāju daļu, kas sasniegusi pusmūžu – 50 gadu vecumu. Uzskatu, ka ir nepieļaujama pensionēšanās vecuma paaugstināšana virs 62 gadiem. Latvijai būtu aktīvi jāpiedalās Eiropas Savienības un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtermiņa palīdzības fondu un valsts iekšējo finansiālo rezervju piesaistē sociālo problēmu risināšanā Latvijā. Mērķis – dot iespēju priekšlaikus pensionēties sievietēm no 55 gadiem, vīriešiem – no 60 gadiem, ja kopējais darba stāžs nav mazāks par 35 gadiem, saņemot ne mazāk par 50 procentiem no valsts noteiktās tobrīdējās minimālās vecuma pensijas. Ir daļa cilvēku, kas šajā vecumā nebūt nav invalīdi, taču veselības problēmu dēļ nav pieprasīti darba tirgū. Vēl vēlos valstiskā līmenī panākt, lai netiktu slēgtas mazās lauku skolas. Lauku skolas provincē ir inteliģences, kultūras un bērnu uzraudzības centri. Nedrīkst arī pieļaut mazo medicīniskās aprūpes centru slēgšanu laukos. Tas nepieciešams maznodrošināto iedzīvotāju interesēs. Likumos jāievieš izmaiņas, nodalot mazos uzņēmumus no vidējiem. Nepieciešams arī uz pusi lielāks budžeta vietu skaits augstskolās, studējot medicīnu un inženierzinātnes.
Par godīgumu meža lietās
Andis Caunītis kandidē no “Jaunā laika”:
Tas, ka iesaistīšos politikā, man kļuva skaidrs jau pirms pāris gadiem, strādājot savā profesijā. Redzēju, ka diezgan bieži profesionālajā meža nozarē, jautājumus izlemjot, tika piesaukts, ka tas ir politisks jautājums, ka tur vajag politisku lēmumu. Tad es viennozīmīgi sapratu, ka, lai lemtu profesionāli, daudzreiz ir vajadzīga politiskā līdzdalība. Protams, daži varbūt ir neizpratnē par to, ka kāds cilvēks iesaistās politikā, un jautā, kas tev no tā tiks un kas citiem! Protams, kopīgs labums būtu, ja tiek valsts sakārtota kopumā, mūsu likumdošana. Labi, ja tur apakšā ir arī personiskās intereses, kas sakrīt ar sabiedrības interesēm. Manas personiskās intereses ir tādas, ka es gribu strādāt nozarē tā, lai man nebūtu pretenziju, kā iecelts mans tiešais priekšnieks un kā tiek virzīta meža politika. Tāpēc ir tikai divas iespējas: pašam piedalīties politikas veidošanā vai vispār iet prom no nozares un braukt uz ārzemēm, ja nepatīk dzīve šeit, Latvijā. Taču es negribu braukt projām, negribu arī, lai to darītu mani bērni, tāpēc vēlos aktīvi piedalīties Latvijas vides un ekonomikas sakārtošanā. Vēlos, lai mums patiktu dzīvot Latvijā un lai tiem, kas ir aizbraukuši, gribētos atgriezties atpakaļ.
Dzīvē redzam, ka domas pārvietojas ātrāk nekā kājas. Es vēlētos piedalīties likumu sakārtošanā. Tā būtu tautsaimniecības joma, mežsaimniecība. Esmu gatavs veltīt savu darbu, zināšanas, spēku, lai sakārtotu nozari, kopumā domājot par visu tās attīstību. 8.Saeimas sastāvā ir maz cilvēku, kas mežsaimniecību novērtētu attiecīgajā līmenī un būtu gatavi par šiem jautājumiem cīnīties. Nav citas iespējas kā pašam piedāvāt savu darbu. Atliek gaidīt, ka kāds uzticēsies un gribēs, lai es šajā jomā strādātu.
Par normālām pensijām
Dagmara Gmireka kandidē no politiskās organizācijas “Pensionāru un senioru partija”:
– Latvijā 92 procenti pensionāru saņem pensiju, kas ir mazāka par iztikas minimumu. Arī mana pensija ir apmēram 65 procenti iztikas minimuma. Nāk prātā gadījums, kad Latvijā reiz tiesāja kādu sievieti, kas bija nomērdējusi badā savus zirgus. Vai reiz tiesās tos valdības cilvēkus, kas mērdē badā Latvijas pensionārus? Domājot par sava gadagājuma cilvēkiem, esmu nolēmusi kandidēt vēlēšanās. Arī savulaik, būdama deputāte Gulbenes pilsētas domē, es pierādīju, ka rūpējos par senioriem, pēc manas iniciatīvas pilsētā izveidoja veco ļaužu māju. Sākumā par šo manu priekšlikumu vīpsnāja, taču dzīve ir pierādījusi, ka šāda māja ir nepieciešama. Ne velti Gulbenē pašvaldība izveidojusi jau otru šādu māju.
15 gadu laikā Latvijā saviesies 600 miljonāru, no kuriem lielākā daļa par tādiem kļuva, privatizējot uzņēmumus. Bet kā dzīvo lielākā tautas daļa? Latvijā ir gandrīz vai visdārgākā valūta Eiropā. Ko tas attīsta? Spekulāciju! Viļņā nopērk preci par vienu ASV dolāru, bet pārdod par pusotru latu, iznāk milzu peļņa! Ko citu lai dara, ja vietējā rūpniecība ir gandrīz likvidēta. Ir izdevīgi tikai tirgoties. Šo 15 gadu laikā ne par vienu valdību nevar teikt, ka tā līdz galam konsekventi būtu aizstāvējusi savas tautas intereses. Kāpēc nevarētu noteikt, kādas preces mēs paši ražosim uz vietas un tāpēc no ārzemēm līdzīgu produkciju neievedīsim? To pašu cukuru! Ir bažas arī, ka privatizēs akciju sabiedrību “Latvenergo”. 7.Saeimā taču šo priekšlikumu jau apsprieda. Rezultātu var panākt ar balsojumu. Toreiz sociāldemokrāti nobremzēja šā uzņēmuma privatizāciju, bet, ja tagad privatizēs, varam iedomāties, kā palielināsies elektrības cenas. Kā ar savām mazajām pensijām mēs samaksāsim par elektrību? Es saku tā: nevajag man nekādas privilēģijas, piemēram, atvieglojumus braukšanai sabiedriskajā transportā, tā vietā dodiet man normālu pensiju! Mana paaudze visu mūžu strādājusi valsts iestādēs, valsts labā. Visi nodokļi ir maksāti likumīgi. Kāpēc mums tagad vecumdienās ir tik nožēlojama dzīve? Kas pie tā vainīgs?
Par neizzagtu valsti
Arnis Začs kandidē no partijas “Saskaņas centrs”:
– Iekšlietu ministrijā dažādos amatos, dažādās struktūrās esmu nostrādājis vairāk nekā 20 gadus, beidzot – jomā, kas saistīta ar valsts drošību un valsts noslēpumu. Savulaik tiku saņēmis informāciju, kas ir valstiski nozīmīga. Šādos gadījumos informācija bija jānodod valdībai. Tas tika izdarīts atbilstoši likumam. Bet pēc tam redzēju, ka šī informācija netiek pārbaudīta. Darbs bija pa tukšo. Visbeidzot man nācās izvēlēties: palikt un strādāt vai pensionēties. Izvēlējos otro variantu. Tagad esmu savā biznesā, bet, protams, mani interesē arī sabiedriskā dzīve pilsētā, valstī. Visiem notikumiem aktīvi sekoju līdzi. Redzu, ka tagad valsts ekonomikā samilzušas problēmas, kuras varēja novērst jau agrāk, jo informācija bija. Domubiedrus satieku starp kolēģiem virsnieku biedrībā. Taču vēlējos iesaistīties politikā, risināt sasāpējušus valstiski svarīgus jautājumus. Drošība ir vajadzīga katram. Arī sociāli neaizsargātajiem. Tie ir pensionāri, skolēni, studenti. Pensionāriem zemās pensijas ir jāpaaugstina līdz minimālajai algai – tie ir 150 līdz 200 latu. Studentiem vairāk vajadzētu budžeta vietu augstskolās. Ne katrs var atļauties maksāt milzīgo maksu par studijām. Jaunieši no trūcīgām ģimenēm, kas ir talantīgi, būtu jāatbalsta, palīdzot turpināt izglītoties. Nesaku, ka nav vajadzīga miljonus latu vērtā “gaismas pils” jeb bibliotēka Rīgā. Ir vajadzīga, taču ne tagad! Vai šodienas pensionāru lielākā daļa nodzīvos līdz brīdim, kad šī ēka būs uzcelta? Turklāt pēc manā rīcībā esošās informācijas Latviju ir atstājuši 200 000 cilvēku. Tā ir sabiedrības aktīvākā daļa, kura no valsts aizbrauca nepietiekamā atalgojuma dēļ, neatrisinātā dzīvokļu jautājuma dēļ, dzīves dārdzības dēļ. Šos jautājumus uzdod Tautas saskaņas partija, kas mani saista ar savu programmu, piemēram, ar ideju par profesionālās armijas izveidi Latvijā. Valsts drošības jautājumu risināšanā tieši šajā partijā saskatu iespēju jautājumus risināt kompetenti un profesionāli. Vēlamies strādāt koleģiāli, nenorobežojoties no citām partijām. Ne velti šī politiskā apvienība saucas “Saskaņas centrs”.
Iestājos par to, lai ikvienā jomā strādātu profesionāļi, autoritātes. Atalgojumam jābūt tādam, lai uz konkrētām darbavietām veidotos konkurence. Diemžēl mūsu valstī pat daudzi ministri ir bez izglītības attiecīgajā nozarē.
Par laucinieku interesēm
Māris Raģelis kandidē no Zaļo un Zemnieku savienības:
– Esmu lauku cilvēks, vadot vietējo pašvaldību, esmu iedziļinājies problēmās, kādas ir mums un citur Latvijā. Es vēlos panākt, lai Latvijā būtu mazāk birokrātijas un lai administratīvi teritoriālā reforma valstī notiktu, balstoties uz brīvprātības principu. Es kandidēju 9.Saeimas vēlēšanās, lai saglabātu mūsu pārstāvjus četrās ministrijās – Vides, Labklājības, Zemkopības un Izglītības un zinātnes ministrijā. Labi iesāktais ir jāturpina. Ir daudz paveikts un daudz vēl jādara. Lai arī pensijas pamazām palielinās, lietas neiet uz priekšu tik ātri, kā gribētos. Nekas un neviens nav atrauts no kopējās dzīves. Atceros laiku, kad par diviem latiem veikalā varēja sapirkt visu vajadzīgo pārtiku, pēc gada jau vajadzēja piecus latus vienam pārtikas grozam, un cik vajag tagad? Esam brīvajā tirgū, ir jāspēj tas regulēt. Nepietiek tikai paaugstināt darba algas. Mūsu mērķis ir panākt, lai zaļa, stipra un plaukstoša Latvija ar attīstītu tautsaimniecību kļūtu par pamatu visas sabiedrības labklājībai.
Mums ir jādomā, kur un kā rast vietējos energoresursus. Pasaulē energoresursu dārdzība palielinās. Tāpēc nepaies ilgs laiks, kad mēs sāksim lietot Latvijā ražotu degvielu, kad sāksim izmantot alternatīvos enerģijas veidus. Un pārpalikumu vēl varēsim pārdot citiem. Skaidrs, ka vienādības princips nedarbojas. Kāpēc mazajiem uzņēmumiem ir tikpat lieli nodokļi kā vidējiem un lielajiem? Ir jādiferencē! Izglītībai ir jāpievērš vislielākā uzmanība. Atbalstīsim finansējuma pieaugumu skolām, lai veidotos moderna materiāli tehniskā bāze, kas nodrošina Latvijas patriotu izaugsmi, kvalitatīvu izglītību. Būtiski palielināsim budžeta apmaksāto vietu skaitu augstskolās atbilstoši darba tirgus pieprasījumam. Atbalstīsim mūžizglītību, pirmsskolas izglītības iestādēs un skolās uzlabosim latviešu valodas un svešvalodu mācīšanas kvalitāti.
