Pirms gada spēkā stājās grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas par transportlīdzekļa vadīšanu reibumā paredz bargākus sodus, arī arestu, taču Gulbenes rajonā joprojām tiek aizturēti ļoti daudzi iereibuši autovadītāji.
Pirms gada spēkā stājās grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas par transportlīdzekļa vadīšanu reibumā paredz bargākus sodus, arī arestu, taču Gulbenes rajonā joprojām tiek aizturēti ļoti daudzi iereibuši autovadītāji.
Šāgada deviņos mēnešos ceļu policija ir aizturējusi 99 autovadītājus, kas sēdušies pie stūres dzērumā. Gulbenes rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja 2.nodaļas priekšnieks Kārlis Kārkliņš norāda, ka pērn šajā pašā laikā tika aizturēti 162 dzēruši šoferi. “Bargie sodi, kas ir spēkā kopš pērnā gada oktobra, ir mainījuši daudzu autovadītāju attieksmi un ietekmējuši šo statistiku, tomēr joprojām ir šoferi, kas brauc reibumā. Piemēram, septembrī ir aizturēti 19 iereibuši autovadītāji. “Ja iepriekšējos mēnešos vidēji tika aizturēti 10 autovadītāji, tad septembrī šis skaits ir diezgan stipri palielinājies. Iereibušus šoferus aizturējām gan rītā, gan dienā, gan vakarā kā brīvdienās, tā darbdienās. Nesaprotam, ar ko tas izskaidrojams, jo vairāk tāpēc, ka, sākoties mācībām skolā, pastiprināti patrulējām uz ceļiem un visi to zināja,” spriež K.Kārkliņš.
Pērn stājās spēkā arī izmaiņas Krimināllikumā, kas par automašīnas vadīšanu reibumā atkārtoti gada laikā, kā arī par braukšanu reibumā un bez autovadītāja apliecības paredzēja ierosināt krimināllietu. Šogad krimināllietas ir ierosinātas jau 36 autovadītājiem.
Kāda autovadītāja, kuras braukšanas stāžs ir trīs gadi, atzīst, ka viņa nekad nesēžas pie stūres reibumā, jo, viņasprāt, sodi par šo pārkāpumu ir ļoti bargi. “Taču es zinu gadījumus, kad citi autovadītāji brauc reibumā, jo viņi cer, ka šajā reizē izspruks no soda, bet cik ilgi tā būs? Ne jau vienmēr var tā veikties,” uzskata autovadītāja. Kāds cits šoferis, kurš stūrē katru dienu, jo viņa darbs ir saistīts ar kravas pārvadājumiem, reibumā nekad nebrauc, jo viņš nevēlas riskēt pazaudēt gan vadītāja apliecību, gan arī darbu. Viņš uzskata, ka, lai gan sodi ir pietiekami bargi, tie varētu būt vēl bargāki, jo daudziem tie nav šķērslis, lai dzērumā vadītu auto un izraisītu traģiskus negadījumus,” saka vīrietis.
Arī K.Kārkliņš uzskata, ka par smagiem pārkāpumiem sodiem ir jābūt vēl nežēlīgākiem, nekā tie ir šobrīd.
Varētu ierosināt bargāku sodu arī par braukšanu ar automašīnu, kam nav tehniskās apskates.
“Daudz jauniešu vasarā lēti nopērk kādu lūzni un, būdami pat skaidrā prātā, savāra lielas ziepes. Tāpat kā par braukšanu reibumā arī šādas automašīnas vajadzētu konfiscēt un piespiest iziet tehnisko apskati. Uz Latvijas ceļiem ir ļoti daudz “vraku”, kurus noņemot no ceļa, varētu samazināt ceļu satiksmes negadījumus,” vērtē Kārlis Kārkliņš.
Viņš uzskata, ka satiksmes drošības reālie rādītāji ir satiksmes negadījumi un cietušie. Šāgada deviņos mēnešos ir reģistrēts 61 negadījums bez cietušajiem un 28 avārijas ar cietušajiem un bojā gājušajiem. Avārijās ir cietuši 36 cilvēki, bet bojā gājuši – 4. Arī pērn šajā laikā ir bijuši 28 negadījumi, kuros cietuši 36 cilvēki, 1 cilvēks gājis bojā. “Pērn pa visu gadu bojā gājuši četri cilvēki, šis bijis mazākais bojā gājušo skaits pēdējo 15 gadu laikā, taču šādus gadījumus mēs nevaram paredzēt, tie var būt un var arī nebūt, taču, manuprāt, šis skaits mūsu rajonā nav pārlieku liels,” spriež K.Kārkliņš.
Kopumā pēdējo deviņu mēnešu laikā ceļu policija ir sastādījusi 550 protokolus, pērn šajā pašā laikā sastādīti 949 protokoli. “Administratīvo pārkāpumu kodekss paredz, ka vadītāji par sīkiem pārkāpumiem nav vienmēr jāsauc pie atbildības, reizēm pietiek ar mutvārdu aizrādījumu. Mēs nevēlamies, lai cilvēki, ieraugot policistu, baidās un pārdomā visu savu dzīvi. Mēs strādājam preventīvos nolūkos. Ja satiksmes negadījumu līkne augtu, policijai būtu vairāk jāstrādā kā sodošai institūcijai, bet šobrīd mūsu darbs ir vairāk orientēts uz palīdzības sniegšanu,” norāda K.Kārkliņš.
Viņš arī vēlreiz atgādina par atstarotāju lietošanu. “Tie ir jālieto ārpus apdzīvotām vietām un neapgaismotos posmos.Es ieteiktu tos lietot jebkurā vietā pēc pulksten 18.00, jo arī pilsētā ne visur ir apgaismojums,” saka K.Kārkliņš.
