Valija atsacījās braukt. Jaunā medmāsa Olena sagatavoja kompreses naktij un ietina viņas roku baltā apsējā.
Valija atsacījās braukt. Jaunā medmāsa Olena sagatavoja kompreses naktij un ietina viņas roku baltā apsējā. Valija naktī modās un mitrināja roku. No rīta uzpampusi jau līdz elkonim. Par to Valija kļuva nopietna un paņēma seno dziednieku grāmatu. Viņa izdzēra kartupeļu sulu, kā norādīts, pretindei. Kartupelis taču ir nakteņu dzimtas augs – indīgs. Un tā Valija ļāva abām indēm cīnīties. Taču kompresēm izmantoja savu efektīgo jūras sīpolu – kalanhoje. Galvenais – viņa tika kaut pie vienas vardes (vajadzīgas 6 līdz 8). Pēc 10 minūtēm upurētā vardīte beidz savu eksistenci, bet plauksta un pirksti atguva lokanību, dzīvīgumu, un sāpes mazinājās.
Nākamajā dienā Valija brauca pēc zemesgrāmatas. Viņa saņēma pensiju un apgādāja sevi ar pārtiku. Varbūt mēnesi būs jādzīvo tikai mājās. Nasta bija smaga, bet atradās mīļa palīdze, un Valija nokļuva autobusa pieturā. Valija sāka saprast, ka ar ūdeni akā un sauli vien nepietiek, kaut gan tie ir galvenie. Ir vajadzīgas tomēr rokas un vēlreiz rokas.
Vai dēls, kurš atstāja pasauli 25.aprīlī jau pirms septiņiem gadiem, Valiju brīdināja ar klauvējienu sienā – bijušais policists ar milzīgu bioenerģiju un ekstrasensa spējām? Varbūt atnāk uz Zemi apraudzīt savus tuvākos, jo “smalkā pasaule” ir mums līdzās, tikai citā dimensijā. Aprīlī pirms diviem gadiem “aizgāja” arī māmuļa. Vai šis Vēršu laiks, kad Valija ieraudzīja zaļo gaismu mežā un to redzēja arī, aizverot acis, tagad Valiju pacēla pa garīgajām kāpnēm, sagādājot ciešanas, kuras viņa saņēma mīļuprāt? Lieldienas bija piemērots laiks, lai kaut minimāli augšāmpaceltos, jo, katru dienu sākot, Valija “apjoza” sevi ar Jēzus aizsardzības apli”.
Valija pašķīra ģimenes hroniku un pārlasīja tuvinieku likteņus, kurus aprēķināja pēc dažādām formulām, meklējot visus “kāpēc”.
Tā mātesbrālis Aleksis Makars (dzimis 1904.gada 25.maijā) aizbrauca uz Krieviju 1915.gadā. 1914.gadā, kad sākās Pasaules karš, viņš krita gūstā pie vāciešiem. Viņu piesēja pie koka un noturēja diennakti. Bijis pakārts tā, lai kājas skar zemi. Nākamajā dienā atbrīvots. Tā viņš rakstīja māsasmeitai Annai 1928.gadā. Pa radio ziņots, ka viņš atvaļinājumu pavadījis uz kādas salas vientulībā. Vēstulē minējis, ka gaidot ģimenes pieaugumu. Kad Pauli Makaru, mātes otru brāli, tiesāja par necienīgu izrunāšanos pret kolhoza brigadieri, tiesnesī viņš atpazinis brāli Aleksi.
Vai Makars Krievijā nav pārvērsts par Makarovu? Mātei, vēl dzīvai esot, bija vēlēšanās atrast sava brāļa ģimenes atvases, kad izdzirda radiopārraidēs Makarovu uzvārdu. Varbūt tas viņai izdosies.
Vecākā dēla, kurš “aizgāja” pirms četriem gadiem, meitiņai Laurai ir dzimšanas diena. Viņa mācās mākslas skolā. Taču Valija nevarēja aizbraukt uz Balviem, kur viņu gaida mazbērnu mīlestība.
***
… Tā nodziest “dzīves lāpa”,
Ne uguns vairs, ne pelnu.
Dus sirds, kas mīlas slāpa.
Cik glāstu viņas delnās!
Cik skūpstu viņas lūpās
Mūžs savācis – kā bite:
Cik bērniņu bij šūpots,
Cik asariņu liets!
(1997.gada 8.aprīlī – mātes aiziešana)
Cilvēks ierodas uz Zemes, lai atrastu Dvēseles un Gara šķautnes un, tās savienojot, radītu harmoniju. (Dvēsele un Karma)
Ķermenis ir gara un dvēseles darbības skatuve.
Ikviena slimība ir dvēseles un gara pirmizrāde.
Šīs izrādes gandrīz vienmēr izvēršas par traģēdijām.
