Rankas pagasta zemnieku saimniecības “Ķelmēni” maizes ceptuvei ir piešķirts sertifikāts “Latvijas ekoprodukts”.
Rankas pagasta zemnieku saimniecības “Ķelmēni” maizes ceptuvei ir piešķirts sertifikāts “Latvijas ekoprodukts”. Šādi sertifikāti Latvijā ir tikai divām ceptuvēm.
Tas nozīmē, ka “Rankas rudzu rupjā maize” tiek cepta no rudzu miltiem, kas iegūti no bioloģiski audzētiem graudiem, ievērojot senās maizes cepšanas tradīcijas un receptes. Rudzu rupjmaizes sastāvā ir tikai rudzu rupjie milti, cukurs, iesals, ķimenes un sāls.
Maizes ceptuvē top piecu veidu maize, jau minētā “Rankas rudzu rupjā maize”, rudzu un kviešu saldskābā maize, graudu maize un baltmaize. Maizes klāstu un ražošanas apjomu nav plānots palielināt. Maizi pašlaik cep divās krāsnīs, bet tiks ierīkotas vēl divas, lai cepšanas procesu nenāktos pārtraukt gadījumā, ja kāda krāsns jāremontē.
“Dienā izcep divas tonnas maizes. Rēķinot kukuļos, tie ir apmēram 2000 maizes kukuļu dienā. Ražotnē ir trīs maiņu darbs, divas strādā, viena atpūšas. Kopumā saimniecībā nodarbinām 30 cilvēkus. Maizes cepšanas speciālistus apmācām uz vietas,” stāsta J.Paulovičs.
“Ķelmēnu” saimnieks izrāda modernu miltu noliktavu, kurā atradīsies astoņi torņi miltu glabāšanai, kā arī dzirnavas graudu malšanai. Vienā tornī būs iespējams iepildīt apmēram 10 līdz 12 tonnas miltu.
“Uz ceptuvi nepieciešamo miltu daudzumu no torņiem piegādāsim automātiski. Piemēram, ja ceptuvē pieprasīs piecus kilogramus miltu, atliks nospiest pareizo pogu un automātika visu paveiks. Iekārtu, ko iegādājāmies Vācijā, ceram pilnībā palaist līdz gada beigām. Tas nozīmē, ka strādniekiem vairs nevajadzēs cilāt smagos miltu maisus,” stāsta saimnieks.
“Esam apsvēruši arī ražošanas paplašināšanas iespējas, bet mēs maizes cepšanā neizmantojam ķīmiju, tādēļ nevaram ierīkot automātisko kukuļu veidošanas līniju. No mīklas, kam nav pievienoti dažādi ķīmiski uzlabotāji, var izcept tikai plakanu kukuli. Diemžēl roku darbu izskaust nevaram, varam tikai mēģināt vēl vairāk atvieglot,” skaidro J.Paulovičs.
Ražotnē ir ierīkota moderna maizes griešanas un fasēšanas līnija, elektroniskie svari un cits. Arī mīklas mīcīšana notiek automātiski speciālos, ērti pārvietojamos toveros.
Ja bioloģiskos rudzus audzē gan pašu saimniecībā, gan iepērk no citām rajona bioloģiskajām saimniecībām, tad kviešu miltus “Ķelmēni” pērk no Strenču dzirnavām, bet rudzu bīdeļmiltus saldskābmaizei no akciju sabiedrības “Rīgas dzirnavnieks”.
Kādreiz audzētas arī ķimenes, bet tagad arī tās tiek pirktas. “Interesanti, ka Eiropā nepazīst ķimenes, jo tās nav iekļautas pārtikas vielu sarakstā, lai gan ir dabisks aromatizētājs, kas palīdz maizei ilgāk saglabāties svaigai,” stāsta Juris Paulovičs.
Ražotnei ir izveidojies stabils produkcijas tirdzniecības tīkls. Tālākais punkts, kur iespējams iegādāties Rankā cepto maizi, ir Jelgava. Sadarbība izveidojusies arī ar lielveikaliem.
“Arī tirgu nepaplašināsim, jo maizi nav vērts vest tālāk par 200 kilometriem, jo tad zūd ekonomiskā jēga. Kukulīša cena nesedz visus pārējos izdevumus,” spriež J.Paulovičs.
Stāstot, ko vajadzētu uzlabot saimniecībā kopumā, J.Paulovičs bilst, ka vajadzīgs jauns graudu novācamais kombains un kalte, kur būtu iespējams izkaltēt no 250 hektāriem iekultos rudzu graudus.
“Diemžēl lielākā apjomā rudzus audzēt nevaram, jo, strādājot ar bioloģiskajām lauksaimniecības metodēm, jāievēro augu seka. Divus gadus pēc kārtas vienā tīrumā nav atļauts sēt rudzus. Kopumā apsaimniekojam 800 hektārus zemes. Tas nozīmē, ka ar to ir sasniegti tehnisko resursu griesti. Vairāk paplašinoties, nepieciešams palielināt lauksaimniecības tehnikas parku,” stāsta “Ķelmēnu” saimnieks.
Viņš piebilst, ka šobrīd kā lauku uzņēmējs jūtoties samērā droši jo vairāk tāpēc, ka saimniecībā ir divas vadošās ražošanas nozares, kas viena otru papildina – maizes ceptuve un graudkopība.
“Šobrīd ceptuve atpelna tikai sevi, jo izmaksas, kas saistītas ar ceptuvi, ir Eiropas līmenī. Tagad peļņu dod lauksaimniecība, bet agrāk bija otrādi. Ja es sacītu, ka ir viegli, es melotu,” saka J.Paulovičs.
