Kā gāja? Vai netrūka drosmes? Vai nejuties pazaudējies svešumā? Šie un citi jautājumi par gulbenieti Kārli Karoli birst kā no pārpilnības raga, viņam atgriežoties mājās no Singapūras, kur puisis pārstāvēja Latviju konkursā “Mister International 2006”.
Kā gāja? Vai netrūka drosmes? Vai nejuties pazaudējies svešumā? Šie un citi jautājumi par gulbenieti Kārli Karoli birst kā no pārpilnības raga, viņam atgriežoties mājās no Singapūras, kur puisis pārstāvēja Latviju konkursā “Mister International 2006”.
Par iespaidiem Kārli dalīties lūgusi arī “Dzirkstele”.
Ceļā pazūd tālrunis
Konkurss Singapūrā notika 7.oktobrī, bet aizbraucu uz turieni jau 29.septembrī. Lidoju caur Vāciju (Frankfurti). Tāds neliels uztraukums jau bija pašā lidojuma sākumā, jo šis bija mans pirmais tālais ceļojums, kuru veicu bez pavadoņiem. Lidojumā no Latvijas uz Vāciju “izdevās” nozaudēt savu telefonu, līdz ar to visu informāciju tajā un saikni ar konkursa organizētājiem Singapūrā. Tā ka sākums ceļojumam – tāds visnotaļ “cerīgs”, bet, protams, nemetu plinti krūmos jau pēc pirmās neveiksmes un devos tālāk. Vācijas lidostā aizsūtīju “meilu” par esošo situāciju un informēju, ka mēģināšu sazināties ar konkursa rīkotājiem, kad būšu Singapūras lidostā.
Lidojis 12 stundas, beidzot nonācu Singapūrā. Lidostā paņēmu savu bagāžu un vienkārši virzījos uz izejas pusi, nezinādams, kurp iet! Tad pamanīju vienu jaunieti, kurš rokās paņēmis lapiņu un pēta. Uz tās – visu konkursantu bildes. Piegāju klāt un rādīju uz savu bildi, sakot: “That”s me!” (tas esmu es – angļu val.). Tad mani nogādāja hotelī un viss varēja sākties! Jau pēc 30 minūtēm bija jāatrādās Singapūras “tautai” (satiku daļu konkurasantu, bet visi vēl nebija atbraukuši), pie reizes ielūkojos supermārketos – tādu viņiem ļoti daudz. Bija sajūta, ka viņi to vien dara, kā iepērkas. Bet pēc pāris dienām pats arī bieži devos uz supermārketiem, jo ārā gaiss ir sutīgs gluži kā pirtī, bet supermārketos un viesnīcās ir kondicionieri – svaigs, vēss gaiss! Ar Latviju Singapūrā ir piecu stundu laika starpība.
Deviņas dienas Singapūrā
Dzīvoju Singapūrā deviņas dienas, bijām vienā istabiņā ar Indonēzijas pārstāvi Andreano Filipu. Viņš ir nebeidzamas enerģijas cilvēks – allaž aktīvs.
Mums bija divi galvenie pasākumi: prezentācijas šovs un nacionālo tērpu konkurss, kā arī galvenais konkurss par titulu “Mister International 2006”. Prezentācijas šovs notika 5.oktobrī, tas bija kā ģenerālmēģinājums galvenajam konkursam 7.oktobrī. Abi notika vienā zālē, samērā mazā – maksimums 300 skatītājiem!
Lai arī prezentācijas šovā nebija paredzēts vērtēt dalībniekus (tikai nacionālo kostīmu iznācienu), tomēr varēja manīt, ka žūrija kaut ko pieraksta arī pārējos iznācienos (iepazīšanās iznāciens, peldkostīmu iznāciens un iznāciens uzvalkos). Nacionālo tērpu iznācienā biju ietērpts baltā mētelī ar sarkanu jostu, zābakiem no tautas deju ansambļa “Teiksma”, kurā dejoju.
Nacionālo kostīmu uzvarētāju trijniekā bija Libāna, Šrilanka un Venecuēla, kuriem tiešām bija koši un interesanti tērpi.
Pēc šā pasākuma gājām ēst uz “Mc Donaldu”, kas tur man bija pirmā puslīdz normālā maltīte, kas gāja pie sirds, jo biju drusku noguris no rīsiem, dažādām jūras veltēm, salda bifšteka un asajiem ēdieniem.
Kopā konkursā piedalījās 19 puiši vecumā no 18 līdz 30 gadiem no vairākām pasaules valstīm. Fotografējamies baseinos, lēcienā, zem strūklakas, filmējāmies intervijām (kamera sekoja gandrīz visur, kur mēs devāmies).
Apmeklējām Singapūras zoodārzu, kur mērkaķi lēkā virs galvām, kur sastopamas neindīgās čūskas brīvā dabā, iguānas, vardes. Bijām krodziņā – kur ikviens apmeklētājs var pats spēlēt klavieres, bungas, ģitāru, dziedāt. Es nospēlēju skaņdarbu uz klavierēm un uzdziedāju dziesmu “Proud Mary”). Kā vēlāk izrādījās – mūzikas krodziņa šefs bija arī žūrijā!
Paralēli dažādiem izbraucieniem notika intensīvi mēģinājumi, trenažieru zāles apmeklējums, atpūta, sarunas, visnotaļ aktīva programma!
Mērķis tika sasniegts
Pats fināls: tiek izsaukti visi 19 konkursa dalībnieki, jo tūdaļ nosauks TOP 10! TOP 10 iekļuvuši, tas, tas, tas….un kā devīto nosauc… Latvija – Kārlis Karolis. Ja godīgi, tad mans mērķis šajā konkursā bija iekļūt tieši TOP 10. Tad paziņo, ka dos iespēju vēl vienam dalībniekam no Filipīnām, tā, ka būs TOP 11!
Visiem 11 konkursantiem jāparādās iznācienā peldbiksēs un uzvalkos, kas beidzas ar to, ka vienpadsmit tiek izsaukti priekšā TOP 5 nosaukšanai! Paziņo: “Tātad piecniekā iekļuvuši… Latvija – Kārlis Karolis.” Es jau sāku rast atbildes uz jautājumiem, kas tūlīt tiks uzdoti man pirmajam, jo izsaukts tiku tieši pirmais! TOP 5 iekļūst vēl: ASV, Grieķija, Venecuēla un Libāna. Mums visiem jāatbild katram uz trīs jautājumiem!
Divi jautājumi bija manis paša sagatavoti un iesniegti, lai TOP 5 iekļūšanas gadījumā varētu tos uzdot. Tie bija: “Kas ir trīs visvērtīgākās lietas tavā dzīvē?” un “Kāpēc tevi daži draugi nodēvējuši par “emulatoru”?”.
Es atbildēju: “Trīs svarīgākās lietas manā dzīvē ir: ģimene, mīlestība un acu kontakts. Ģimene, jo man ir liela ģimene un man par katru tajā ir jārūpējas. Mīlestība, jo, lai arī kur es atrastos, vienmēr būs vieta mīļotā cilvēka sirdī. Acu kontakts, jo cilvēka acis var pateikt itin visu, kā cilvēks jūtas, ko grasās darīt.”
Savukārt emulators ir cilvēks, kas vienu dienu var būt galdnieks, otrā – ārsts, rešā – ugunsdzēsējs. Un visu dara vienlīdz labi! Mani nosauca par emulatoru pēc pasākuma, kurā es dziedāju, dejoju, vadīju pasākumu un vēl sanāca saņemt balvu par labiem sportiskajiem rezultātiem.”
Tad sekoja jautājums no otrās grupas. Arī tos bijām izdomājuši mēs, konkursanti, paši, un šie jautājumi bija paredzēti pieciem finālistiem. Man trāpījās jautājums – “Pastāsti kaut ko interesantu par savu valsti!” Es atbildēju, ka Latvija ir maza valsts Austrumeiropā ar lieliem mērķiem un izpalīdzīgiem un laipniem cilvēkiem. Lielākā daļa no viņiem reizi četros gados sanāk kopā Dziesmu un deju svētkos. Tas ir kaut kas fantastisks un spēka pilns.”
Atkal būt mājās
Pēc Singapūras konkursa pirmie apsveicēji no Latvijas bija tie, kas pirmie par to arī uzzināja – otra pusīte Kristīne, ģimene, draugi un studijbiedri! Pēc tam jau arī apsveica paziņas, darba kolektīvs! Kad Rīgā tika publicēta maza intervija ar mani un foto bezmaksas laikrakstā “5 min”, tad jau arī saņēmu apsveikumus no cilvēkiem, kas retāk tiek satikti! Lidostā Latvijā man pretī atnāca sagaidīt brālis Mārtiņš.
Konkursa “Mis un Misters Gulbene” dalībniekiem novēlu būt drošiem uz skatuves, daudz smaidīt, intensīvi darboties mēģinājumos, lai pasākuma laikā ir mazāks uztraukums, un tad jau arī būs panākumi, jūsu tuvākie radi un draugi būs priecīgi, leposies! Tas, manuprāt, jau ir daudz, kad kāds par tevi var pateikt: “Es ar tevi lepojos!”
Kas man palīdzējis sajusties dzīvē skaistam!? Es teiktu, ka tie ir tuvākie un apkārtējie cilvēki, kas mani ir padarījuši izskatīgāku! Tas noteikti ir vectēvs, tautas dejas, kurās esmu iemācījies stāvēt stalti, skolas un teātra pasākumu pieredze, kā arī citu cilvēku viedokļi, kas liek pievienot savu viedokli vai uzklausīt otru!
Ienāca prātā interesanta atbilde uz jautājumu par smukuma iemesliem. Es varētu atbildēt, kā atbildēja Grieķijas pārstāvis Konstantinos uz jautājumu: “Kāpēc tu esi tik garš?”, “Mana mamma un tētis …”, un visi sāka smieties.
Ir jauni piedāvājumi
Pagaidām gribētu atpūsties no tuviem un tāliem konkursiem. Manuprāt, man vajadzētu vēl kādus divus vai trīs gadiņus atpūsties, kļūt mazliet vīrišķīgākam un tad gan varētu padomāt par kādu konkursu. Ceļot man patīk! Arī tagad divi konkursanti (Gvatemala un Šrilanka) ielūdza mani uz viņu valsts konkursiem.
Mans līgums ar aģentūru “Mis Latvija” turpinās kopš 2004.gada. Vēl, ja nemaldos, palikuši trīs gadi. Bet nāks jauns “Misters Latvija” šogad, tad manīs, kā mainīsies mans pasākumu grafiks saistībā ar aģentūru. Ik mēnesi ir kāds pasākums, kuru uzaicina novadīt vai piedalīties, tātad regulāri parādos arī uz skatuves Rīgā.
Skaistuma plānu īpašu man dzīvē nav. Ja nu vienīgi – turpināt kopt sevi, lai cilvēkiem blakus un tuvākajiem būtu patīkami atrasties manā sabiedrībā.
Runājot par tālākiem plāniem dzīvē, jāpabeidz mācības, ir doma par sava uzņēmuma izveidošanu (kā nekā mācos ekonomiku un uzņēmējdarbību). Dzīves plānos ietilpst palīdzēšana ģimenei, mīļotās meitenes lutināšana un vienkārši dzīves baudīšana!
Galvenais – gūtā iedvesma
No konkursa nenoguru – drīzāk iedvesmojos un izbaudīju to, ko sniedza šis konkurss un būšana Āzijas Dienvidaustrumu nostūrī! Mani ieguvumi – jauni draugi. Ja būs jābrauc kādreiz uz kādu no 18 valstīm, kur mīt kāds konkursants, būs kur palikt. Redzēju, kā Singapūrā dzīvo cilvēki. Tā ir attīstīta valsts, biznesa attiecības kārto tikai angliski. Te augstā līmenī ir tehnoloģijas, ceļi.
Esmu arī ieguvis jaunu pieredzi, defilējot uz skatuves – māku pasniegt sevi mazliet citādākā rakursā!
Aģentūra “Mis Latvija” ir priecīga par maniem panākumiem un domā rīkot preses kampaņu. Mājās arī visi patīkami satraukti – vairāk jau uztraucās mamma un vecvecāki par to, lai ceļojums noritētu veiksmīgi. Mīļā meitene gaidīja mani mājās, un, kad aizrakstīju, ka esmu ieguvis 3.vietu, viņa atsūtīja: “Malacītis!” Man pašam galvenais, lai viņi zinātu, ka ar mani tur viss kārtībā. Tāpēc, cik bieži vien varēju, rakstīju, kā jūtos, ko pa dienu esmu sadarījis!
Pēc šā konkursa esmu palicis tāds pats kā līdz šim un neesmu saslimis ar “zvaigžņu slimību”! Esmu atpakaļ Latvijā, strādāju (manā darbā “Baltic Trust Bank” – kolektīvs gribēja “pielikt uz sienas”, ka esmu ieguvis tādu un tādu titulu; tas – klientu pievilināšanai), mācos, sportoju, atpūšos, apciemoju mājas, baudu mirkli tādu, kāds tas ir tieši šajā brīdi!
Pats par šo pasākumu esmu ļoti apmierināts, ceļoju, iemācījos kaut ko jaunu, guvu jaunus kontaktus visā pasaulē. Gribu pateikties Gulbenes pilsētas domei par finansiālu atbalstu un visiem ģimenes locekļiem, mīļotajai meitenei un visiem pārējiem, kas bija domās kopā ar mani! Mīļš visiem paldies!
