“Dzirksteles” redakcijā saņēmām vēstuli no Stradu pagasta Palienas iedzīvotājas Terēzijas Tišanovas, kas raksta par gadījumu, kad 12.oktobrī no ķēdes vaļā ticis kaimiņu suns sakodis divus cilvēkus.
“Dzirksteles” redakcijā saņēmām vēstuli no Stradu pagasta Palienas iedzīvotājas Terēzijas Tišanovas, kas raksta par gadījumu, kad 12.oktobrī no ķēdes vaļā ticis kaimiņu suns sakodis divus cilvēkus.
“Kurš atbildīgs?” šo jautājumu vēstulē redakcijai uzdod rakstītāja. Viņas bažas lielākoties ir par to, vai kas līdzīgs neatkārtosies.
Aizbraucām ciemos pie vēstules autores un pārliecinājāmies pašu acīm par notikušo, un cietušie patiesi varēja parādīt brūces, kas radušās no suņa zobiem. Tātad vienā dienā kaimiņu suns blakusmājas pagalmā negaidīti uzklupa un iekoda vēderā pašai vēstules autorei brīdī, kad viņa durvju priekšā ar grābekli kasīja lapas. Sieviete saka, ka rētas būtu bijušas vēl dziļākas, bet paglābis tas, ka viņai mugurā bijuši trīs džemperi. Savukārt otras blakusmājas kaimiņu – Edgaru Apariņu – suns pamanīja uz ceļa, uzbruka un iekoda rokā. Cietušajam nācās rokai uzlikt trīs šuves.
Abi cietušie atzīst, ka suņa saimnieks, uzzinot par notikušo, uzreiz nācis atvainoties un piedāvājis naudu, lai apmaksātu ārstēšanās izdevumus. Viņš arī teicis, ka suns ļaunprātīgi palaists vaļā no ķēdes. Kas to izdarījis, vēl esot jānoskaidro. Taču cietušajiem ir bažas, ka niknais dzīvnieks atkal kaut kādā veidā netiek vaļā no ķēdes un neuzbrūk cilvēkiem. Tieši tāpēc arī E.Apariņš pēc ilgākām pārdomām tomēr nolēmis uzrakstīt iesniegumu Stradu pagasta padomei, ka viņu sakodis kaimiņu suns. Pavisam kaimiņam pagalmā esot ķēdē piesieti divi suņi – vilku sugas puika un par viņu gados jaunāka Kaukāza aitu suns – meitene. Abi suņi ir dusmīgi – kā jau ķēdē diendienā turēti mājas sargsuņi. “Ja nu tie tiek vaļā atkal un uzklūp vēl arī bērniem? Kā tas var beigties?” bažas izsaka abi cietušie.
Palienā kaimiņu mājas ir cieši blakus cita citai, sētas starp īpašumiem ir niecīgas vai to nav nemaz. Dzīvojot tik cieši blakus, veidojas cilvēciskais kontakts – tāds vai šāds. Tas viss padara savstarpējās attiecības subjektīvas. Tāpēc arī šajā gadījumā “Dzirkstele” vēlējās uzklausīt abas konfliktā iesaistītās puses.
Suņa saimnieks “Dzirkstelei” pauž: “Es apzinos savu atbildību.” Uzreiz pēc notikušā viņš devies pie kaimiņiem, piedāvājis apmaksāt visus medicīniskos izdevumus. Cietusī sieviete teikusi, ka pati tiks galā, vīrietim palīdzēts materiāli, kā arī gādāts par viņa vešanu uz slimnīcu, uz pārsiešanu.” Saimnieks apliecina, ka 12.oktobrī, viņaprāt, suni kāds ir ļaunprātīgi palaidis vaļā no ķēdes. Pašu ģimenes locekļi to nav darījuši. Par to viņš arī nekavējoties ziņojis iecirkņa policistam. Tagad saimnieks ir apņēmies tuvākajā laikā uzsliet savam īpašumam apkārt pamatīgu sētu. Viņš arī norāda, ka dienā, kad suns bija ticis vaļā no ķēdes, viņš sastapis arī citus kaimiņus Palienā, bet iekodis ir tikai diviem. “Suns šķiro cilvēkus,” saka saimnieks un pauž savas bažas šajā sakarā. Pēc saimnieka domām, sievietei viņš uzbrucis, redzot tās rokās grābekli, savukārt pret vīrieti viņam ir izveidojusies nepatika sunim vien zināmu iemeslu dēļ. Tas, protams, neesot nekāds attaisnojums.
“Esmu vērojis situācijas, kad pusaudži iet garām manai mājai un runā par to, ka jāiet pagalmā suni atspārdīt. Kā to saprast? Pāri manam pagalmam kaimiņi staigā, jo tā viņiem ir īsāks ceļš. Kad būs sēta, tad staigāt pāri vairs nevarēs,” saka viņš.
Laikā, kad “Dzirksteles” redakcijas pārstāvji atradās Palienā, redzējām brīvi skraidām kādu suni, kam arī noteikti ir īpašnieks. Iespējams, ka arī citu saimnieku suņi Palienā kož cilvēkus. Arī citiem saimniekiem tāpēc būtu jādomā par sētu uzsliešanu apkārt savai mājai un par suņu turēšanas noteikumu ievērošanu.
Stradu pagasta padomes priekšsēdētāja Anna Vīgante laikrakstam saka, ka ir informēta par notikušo. Vienmēr šādos gadījumos iedzīvotājiem ir jāraksta iesniegums pašvaldībai, kuru arī izskatīs administratīvajā komisijā un runās ar dzīvnieka saimnieku, jo suņu turēšanas noteikumi ir obligāti jāievēro.
Pārtikas un veterinārā dienesta Gulbenes pārvaldes vadītāja Dzidra Gala laikrakstam saka, ka šādās situācijās, pirmkārt, atbildība par savu iedzīvotāju drošību ir jāuzņemas pašvaldībai, iesaistoties konfliktsituāciju risināšanā. Ja pašvaldība saviem spēkiem netiek galā, tad palīgā nāk policija. Savukārt ikvienam suņa saimniekam ir jānodrošina savu dzīvnieku pienācīga aprūpe.
Gulbenes rajona prokuratūras virsprokurors Aivars Circens laikrakstam vēlreiz uzsver, ka ikvienā gadījumā, kad cilvēku ir sakodis suns, cietušajam ir jāraksta iesniegums. To var adresēt kā pašvaldībai, tā policijai.
“Par gadījumu, kad cilvēku sakož suns, iestājas kriminālatbildība,” saka virsprokurors. Šogad rajonā bijušas ierosinātas vairākas šādas lietas. Dažās atrisinājums panākts, nenonākot līdz tiesai, jo likums paredz, ka abas puses var savstarpēji vienoties par izlīgumu. Taču ir arī lietas, kas nonākušas līdz tiesai. Virsprokurors uzsver, ka Krimināllikums paredz atbildību arī tad, ja cilvēks cietsirdīgi izturējies pret dzīvnieku, nodarot tam fiziskas ciešanas vai pat nonāvējot. Arī šādi kriminālprocesi Gulbenes rajonā šogad ir uzsākti.
***
– Krimināllikums par dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpšanu, ja tās rezultātā cietušajam nodarīts viegls vai vidēja smaguma miesas bojājums, paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai arestu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu līdz divdesmit minimālajām mēnešalgām. Par dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpšanu, ja tās rezultātā cietušajam nodarīts smags miesas bojājums vai tā izraisījusi cilvēka nāvi, likums paredz sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai noteikt naudas sodu līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām.
– Krimināllikums par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem, kuras rezultātā tie gājuši bojā vai sakropļoti, vai par dzīvnieku spīdzināšanu paredz sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar arestu, vai ar naudas sodu līdz astoņdesmit minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.
