Gudro teikumu – visi tic pesteļiem un burvjiem nācies dzirdēt ne vienam vien un ne tikai vienu reizi.
Gudro teikumu – visi tic pesteļiem un burvjiem nācies dzirdēt ne vienam vien un ne tikai vienu reizi. Var jau teikt arī tā, jo ar to medicīnu, par kuru rūpējas mūsu valstsvīri, arī neapmierināto netrūkst. Norādīt var, kad un kādas zāles dzert, kā ēst, ko darīt, lai paliktu vesels. Bet ko darīt, lai nesaslimtu? Vienkārši dzīvot dienu no dienas, jo tu esi nācis šajā pasaulē? Arī gudri jautājumi.
Par tradicionālo medicīnu mēs visi zinām daudz un labi – mums ir poliklīnikas, slimnīcas, ģimenes ārsti, tabletes, tinktūras un tā tālāk. Par netradicionālo medicīnu zinām mazāk, kaut tā ir simtiem reižu vecāka. Tās dažādos nosaukumus pat grūti atcerēties. Vienkāršākais ir pēc cilvēku tautībām – mongoļu, ķīniešu, filipīniešu, indiešu. Vēl jau ir kompjūterdiagnostika, akupunktūra, homeopātija, dziednieki. Starp mums ir tādi, kas visu to sauc par pesteļiem un burvjiem. Nu lai sauc. Vieni ārstē ar zāļu tabletēm radītās slimības sekas, otri sakārto arī dvēseli. Es varbūt saku – man ar dvēseli viss kārtībā, tā ir mana un tas ir mans personiskais īpašums, ko tur kādam svešam iejaukties.
Var teikt arī tā. Un var vilkt kaut kādas paralēles tam, kas noticis ar mani personiski. Man pat ir gadījies dzirdēt – gan jau tās ir komas sekas. Jā, no komas mediķi mani “izcēla”, bet novērst to, kāpēc koma radās, nebija viņu spēkos un pienākumos – mediķiem taču nav jāķer katrs piedzēries autobraucējs. Mediķi ārstē kādas sekas, nevis novērš seku rašanos.
Šajos gados ar medicīnas darbiniekiem esmu saskārusies daudz, bet attieksmi pret medicīnu šī saskare nav mainījusi kopš agrās jaunības gadiem, kad no rītiem sabiedriskajā transportā uz darbu devāmies kopā ar mediķi. Vienu rītu viņš man saka – zini, man vakar prasīja, vai es tādu un tādu pazīstu, es teicu – jā, es ar viņu guļu …vilcienā. Jā, tāda, vienkārša, pat rupja ir mana attieksme. Tā radusies ne tikai tāpēc, ka uz Darba ekspertīzes ārstu komisiju cilvēkam, piemēram, bez kājas jāiet katru gadu – laikam komisija (mediķi) gaida, ka izaugs jauna kāja.
Šajos gados esmu saskārusies arī ar dziedniekiem. Iesākās tas tā, ka slimnīcā jau otro reizi operācija bija izdarīta manai kaimiņienei, medicīnas māsai, kurai iepriekš bija izņemts kuņģis, liesa, žultspūslis un konstatēts ļaundabīgais vēzis. Uz nāves gultas jau esot, viņa ierunājās par to, vai tik mēs neesam nolādētas. Pēc tam es atradu, ka ir dziednieki, kuri strādā arī ar fotogrāfiju.
Vai viņai bija vieglāk nomirt, šodien nezinām, gan jau viņa pateiks to kādā citā pasaulē, kurā nejauši satiksimies. Dziednieks pie viena attīrīja arī mani un atzina, ka esmu “tīra”. Savukārt es, kā jau zinātāja šajās lietās, ieteicu, kuras vārdu kļūdas labojamas viņa mājas lapā. Šis tas tika izlabots, bet par pēdējām ieteiktajām ne ziņu. Intereses pēc devos pie cita dziednieka.
Pirmkārt, viņš pateica, ka esmu ļoti netīra (ūdeni, lai nomazgātu netīrumus, lietoju daudz, un cits jau mani bija attīrījis), otrkārt, sastaptā pazīstamā teica, ka viņa par pirmo reizi ir samaksājusi 5 latus vairāk. Tātad viena dziednieka izmaksas atšķiras vismaz trīs reizes, kaut daudzos papīros un arī intervijās tiek vēstīts, ka dziednieks nemaz nedrīkst ņemt vairāk par 5 latiem.
Ne jau par naudu ir runa, kaut paši dziednieki atzīst, ka visi mēs esam atkarīgi no naudas, vienalga, vai skaitām latus vai santīmus. Nauda mīl, ka to skaita, un tikai nauda rada naudu.
Cilvēkiem ar īpašām spējām, kuras nenoliedzami ir visiem dziedniekiem, to vajadzētu zināt. Tikai – īpašas spējas ir mums katram, jautājums, vai katrs tās protam izmantot, arī savā labā. Turklāt – runāt var vienu, bet darīt ko citu.
Sakārtosim visi katrs savu dvēseli! Tad nebūs jāsaka – visi citi tie sliktie, es tas labais, kuram citi dara tikai ļaunu. Sakārtosim savu dvēseli, kura, lai būtu tikai mans personiskais īpašums, tomēr ir dvēsele. Attīrīsim savu dvēseli katrs pats, cik varam un protam, jo neviens cits par otru vairāk nerūpēsies, kā katrs pats par sevi. Tāds naivs aicinājums. Bet – naivisms ir bijis daudzu lielu lietu iesākums.
