Par vienīgo bezsaimnieka baznīcu Gulbenes rajonā atbildība būtu jāuzņemas valstij.
Par vienīgo bezsaimnieka baznīcu Gulbenes rajonā atbildība būtu jāuzņemas valstij. Valsts kultūras pieminekļu inspekcijas galvenā inspektore Gulbenes rajonā Sarmīte Dundure laikrakstam skaidro, ka Galgauskas pagastā Svētā Jāņa Kristītāja pareizticīgo baznīca ir bezsaimnieka īpašums, jo tā ir baznīca bez draudzes.
“Gulbenes rajonā šādā situācijā ir tikai viens dievnams, bet pieļauju, ka tādi ir vēl citur Latvijā. Bezsaimnieka manta faktiski ir piekrītoša valstij, bet šaubos, vai Finanšu ministrijā zina par Galgauskas baznīcu,” saka S.Dundure.
Pareizticīgo baznīca Galgauskā no ārpuses joprojām izskatās pietiekami grezna. Ēka atrodas mežā grūti pieejamā vietā. Tilts pāri Tirzas upei, kas bija īsākais celš uz šo dievnamu, 20.gadsimta astoņdesmitajos gados sagruvis. Tagad līdz baznīcai var nokļūt sausā laikā, mēģinot pārbrist Tirzas upi, vai arī braucot pa Smiltenes šoseju un tad iegriežoties meža ceļā, kas atvedīs braucēju līdz baznīcai, ja pa ceļam negadīsies nomaldīties.
S.Dundure klāsta, ka palaikam baznīcu kā zeltītu brīnumu (dievnams ir gaiši dzeltenā krāsā) ar skārda torņiem rudenī mežā, kokos ieaugušu, atklāj sēņotāji. “Bet tā sēne jau nav izaugusi viena rudens laikā,” saka S.Dundure. Arī “Dzirkstele” vakar devās apskatīt baznīcu un konstatēja, ka divu gadu laikā tā vairāk nekā iepriekš ir cietusi no vandaļiem. Ir izrakta bedre altāra vietā, no baltajām podiņu krāsnīm pāri nav palicis gandrīz nekā. Baznīcā vietām aprakstītas sienas, telpā uz altāra un ap to izvietoti seši primitīvi no koka veidoti krusti. Otrajā stāvā, pa ceļam uz zvanu torni, zemē nolikta lelle cilvēka augumā, kas asociējas ar beigtu cilvēku. Ar kādu nolūku, tas darīts, to var tikai minēt. Baznīcā sienas un griesti ir cietuši no mitruma, tomēr griestos virs altāra var saskatīt baltu balodi ar izplestiem spārniem. Zīmētais putns lido zilā debesu jumā, un līdzīgi saulei no tā uz visām pusēm stiepjas gaismas stari. Griestu un sienu zilajā pamatkrāsā var arī saskatīt mākonīšus un virs tiem bērniem līdzīgu eņģeļu sejas un mazus spārniņus. Pavisam var saredzēt deviņus eņģeļus un desmito virs ieejas durvīm baznīcas galvenajā zālē. Tur joprojām zīmējumā skaidri redzams eņģeļa krūšutēls, kas, pacēlis roku lūgšanā, skatās debesīs, un blakus ir balts krusts.
Irina Sazonova, kas pārstāv vienīgo Gulbenes rajona pareizticīgo draudzi pie Stāmerienas Svētā Aleksandra Ņevska baznīcas, laikrakstam saka: “Esmu redzējusi šo baznīcu. Katram dievnama jāpilda sava funkcija. Ja būtu cilvēki, draudze, būtu arī cerība ar tās palīdzību atjaunot ēku. Tagad uz šo namu var raudzīties galvenokārt kā uz arhitektūras pieminekli. Nav draudzes, grūst arī baznīca.”
19.gadsimta vidū veidojušās pareizticīgo draudzes Stāmerienā un Galgauskā, jo muižu īpašnieki bija pareizticīgie. Viņu iespaidā arī daudzi latvieši pārgājuši pareizticībā. Galgauskas muižas Svētā Jāņa Kristītāja pareizticīgo baznīca uzcelta laika posmā no 1850. līdz 1860.gadam. Baznīca ir pamesta kopš 20.gadsimta astoņdesmitajiem gadiem. Aiz baznīcas ir baronu Mengdenu dzimtas kapi. Uz kapakmeņiem lasāms, ka divi baroni nodzīvojuši 61 un 47 gadus, bet divas baroneses – katra tikai 18 gadus.
