Latviešiem mirušo dvēseļu pieminēšanas – veļu – laiks, zemlika jeb Dieva dienas, dievaines sākas ap Miķeļiem (29.septembris) un ilgst kā kurā novadā, bet pārsvarā līdz Mārtiņiem (10.novembris).
Latviešiem mirušo dvēseļu pieminēšanas – veļu – laiks, zemlika jeb Dieva dienas, dievaines sākas ap Miķeļiem (29.septembris) un ilgst kā kurā novadā, bet pārsvarā līdz Mārtiņiem (10.novembris).
Šajā laikā nedarīja nekādu darbu, sevišķi nekūla labību, domādami, ka veļu laikā kulta labība nedīgst. Ļaudis gatavoja dažādus ēdienus un nolika tos zemē atsevišķā rūpīgi izslaucītā istabā, lai veļi nāk un mielojas. Latviešiem veļu laiks ir piemērots zīlēšanai un prātošanai.
Kristīgās tradīcijas latviešiem papildinājušas svinamo svētku kalendāru. Katoļticīgie Latvijā jau 19.gadsimtā zinājuši, ka Visu svēto dienā, 1.novembrī, mirušie nāk uz mājām un klausās pie logiem, ko dzīvie dara. Ja dzird psalmus dziedam, tad mirušie ir apmierināti un dodas atkal mierīgi uz kapsētu.
Katoļiem 1.novembris ir diena, kad piemin un godina baznīcas svēto kārtā kanonizētās izcilās vēstures personības. Savukārt latviešiem svešie Helovīna svētki (naktī uz 1.novembri) citur Eiropā viduslaikos radās kā teatrāls pretmets 1.novembrī katoļu baznīcas svinētajai Visu svēto dienai.
Ķirbīšsvētkiem jeb Helovīnam ir pagāniskas saknes. Ķeltu iedzīvotāji pirms 2000 gadiem visvairāk baidījās no 31.oktobra nakts. Tas bija Mirušo Kunga priekšvakars. Svētkus svinēja, uzvelkot maskas, kostīmus un iekurot ugunskuru, lai sagatavotos garu atnākšanai. Daļa no festivāla bija uguns rituāli, pareģošana, zīlēšana. Pat vēl šodien burvji 31.oktobri uzskata par vienu no visveiksmīgākajām buršanas dienām.
Latvijā jau vairākus gadus viskārākie Helovīna svētku svinētāji ir pusaudži. Parasti tad viņi sejas paslēpj aiz raganu un briesmonīšu maskām un krēslas stundā barā dodas diedelēt saldumus. Kad pēc klauvējiena atveras durvis, diedelnieki jautā: “Saldumus vai izjokosim.” Ja cienastu neizdodas saņemt, tad parasti seko “atriebība” jeb izjokošana. Lietā tiek liktas pat jēlas olas un milti. Vieniem tā ir izklaide, citiem, iespējams, – nepatīkamas emocijas.
Helovīns ir priekšvakars, kad notiek pārdabiskas lietas. Katrs par to var pārliecināties pats! Ticējumi vēsta, ka pusnaktī meitām jānostājas rindā spoguļa priekšā; katra meitene pēc kārtas trīs reizes izsukā matus, tā darot, katrai matu sukātājai spogulī sev aiz pleca jāierauga savu topošo vīru. Jā tā notiek, pēc gada meitene apprecēsies.
