Līdz konkursa “Mis un Misters Gulbene 2006” finālam, kad konkursantus vērtēs žūrijas pārstāvji, ir palicis nepilns mēnesis. Arī jums, lasītāji, būs iespēja balsot par simpātiskāko konkursantu, tādēļ piedāvājam jums iepazīties ar konkursa finālistiem.
Līdz konkursa “Mis un Misters Gulbene 2006” finālam, kad konkursantus vērtēs žūrijas pārstāvji, ir palicis nepilns mēnesis. Arī jums, lasītāji, būs iespēja balsot par simpātiskāko konkursantu, tādēļ piedāvājam jums iepazīties ar konkursa finālistiem.
– Kristīne Čakare (1988.gads, Strēlnieks) mācās Gulbenes ģimnāzijas 12.klasē. Viņa aizraujas ar dejošanu, dejo tautisko deju kolektīvā “Rūsiņš” un ir arī Gulbenes basketbola komandas karsējmeitene. Sevi Kristīne raksturo kā ļoti emocionālu un trauslu būtni, esot arī labestīga un draugiem cenšas palīdzēt jebkurā situācijā. Meitenei piemīt arī laba humora izjūta, tādēļ viņa bieži vien uzlabo omu draugiem. Dzīvē Kristīne dodas ar moto: “Ko esi uzsācis, to arī pabeidz.” Konkursā meiteni pamudināja piedalīties draugi. Tomēr viņa uzskata, ka šī būs iespēja gūt jaunu pieredzi, ko varēs izmantot arī turpmāk.
Runājot par nākotnes plāniem, Kristīne atklāj, ka pēc vidusskolas atestāta iegūšanas noteikti dosies studēt uz Ventspili, taču šobrīd vēl nav īsti skaidra profesija, bet Ventspilij par labu izlemts tādēļ, ka Rīgā, viņasprāt, vairāk valda vilku likumi.
Šobrīd jauniete cītīgi gatavojas konkursa finālam. Viņa saka, ka centīsies sevi parādīt no pašas labākās puses. Kristīne ļoti vēlas uzvarēt konkursā, jo tas paver daudz iespējas arī turpmākajā dzīvē. Taču ir pilnīgi pārliecināta, ka visiem konkursantiem ir vienādas izredzes uzvarēt. Pārējiem konkursa dalībniekiem novēl mazliet no cīņas spara, bet arī neaizmirst par sadarbību, jo kopā viņiem ir jārada pasakains šovs.
– Mārtiņš Bogdanovs (1988.gads, Strēlnieks) mācās Gulbenes ģimnāzijas 12.klasē. Viņš dejo tautisko deju kolektīvā “Rūsiņš”, dzied jauniešu korī “Silver”, spēlē ģitāru, klavieres un trompeti, ir beidzis mūzikas skolu, darbojas jauniešu klubā “Dēms”, kā arī spēlē basketbolu un volejbolu. Sevi Mārtiņš uzskata par mīļu, izpalīdzīgu, patstāvīgu un jautru. Pēc ģimnāzijas absolvēšanas Mārtiņš vēlas turpināt studijas augstskolā, jo uzskata, ka bez labas izglītības iztikt nevar. Viņš plāno studēt uzņēmējdarbību vai ekonomiku. Viņš labprāt aizbrauktu arī uz kādu tālu zemi, piemēram, Ameriku.
Konkursam puisis pieteicies ar domu gūt ko jaunu, kā arī pilnveidot sevi, un labprāt kļūtu par uzvarētāju. Mārtiņš uzskata, ka ikvienam jācenšas pierādīt, ka ir labākais, citādi nav jēgas piedalīties. Konkursa uzvarētājam, pēc Mārtiņa domām, jābūt ne tikai skaistam, bet arī inteliģentam, atvērtam, jautram, tādam, ar ko ir patīkami kontaktēties. Saviem konkursa biedriem, kas šobrīd viņam ir kļuvuši par labiem draugiem, Mārtiņš novēl būt jautriem un sasniegt mērķus.
– Linda Riņķe (1988.gads, Zivis) mācās Gulbenes ģimnāzijas 12.klasē, dzied jauniešu korī “Silver”, darbojas Eiropas klubā un jauniešu organizācijā “Dēms”. Meitenei ļoti patīk dejošana, sports un māksla. Savulaik viņa ir absolvējusi arī mākslas skolu. Linda ir ļoti radoša meitene. Viņai patīk gleznot, rakstīt dzeju un arī dažādus prozas darbiņus. Lindu visvairāk raksturo emocionalitāte, labsirdība, mīļums un spītība, taču tā izpaužas mērķtiecībā – viņa cenšas sasniegt visu, kas ir iecerēts.
Nākotnē meitenei ir tālejoši plāni. Viņa ir nolēmusi studēt politiku Latvijas Universitātē. Viņa noteikti vēlas kļūt par politiķi, iespējams, arī par prezidenti. Linda apgalvo, ka ir romantiķe, kas visu cenšas padarīt labāku. Meitene vēlas, lai Latvijas iedzīvotājiem vairs nevajag gausties par dažādām nejēdzībām, bet visi smaida un ir priecīgi.
Konkursam Linda pieteicās draugu mudināta, taču pēc tam sapratusi, ka tā būs lieliska iespēja kaut ko gūt sev. Šajā konkursā viņa grib iemācīties justies skaista, lai katru dienu, ieskatoties spogulī, viņa spētu sev pateikt: “Linda, tu esi skaista!” Uzvara konkursā Lindai nav galvenā. Viņa priecājas par labi pavadīto laiku un jauniem draugiem. Protams, arī viņa priecātos par uzvaru, taču apzinās, ka konkursam ir tālejošas sekas, taču viņai šobrīd svarīgākā ir izglītība. Citiem konkursantiem Linda novēl nepazaudēt savu mērķtiecību un degsmi, kā arī nekad nepadoties un turpināt smaidīt par spīti visam.
– Viktors Kuharenko (1988.gads, Auns) šobrīd mācās Gulbenes 2.vidusskolas 12.klasē. Kā jau daudzus stiprā dzimuma pārstāvjus arī Viktoru ļoti aizrauj it viss, kas saistīts ar automašīnām. Raksturojot sevi, puisis atzīst, ka ir labs, mīļš, izpalīdzīgs un jautrs. Pēc vidusskolas absolvēšanas viņš ir plānojis turpināt studijas augstskolā, bet šobrīd viņš vēl nav īsti pārliecināts par profesijas izvēli, taču viņš ir pārliecināts, ka izdosies pieņemt pareizo lēmumu. Viktora kluss sapnis ir kādreiz aizbraukt uz Ameriku un tur iegādāties kādu labu automašīnu.
Arī Viktors konkursam pieteicies citu iniciatīvas rezultātā, taču šobrīd viņš ir sapratis, ka konkursa gaitā varēs gūt daudz jaunu prasmju un zināšanu, kas viņam palīdzēs sevi pilnveidot. Viņš uzskata, ka iespēja uzvarēt konkursā ir ikvienam, arī viņš būtu gandarīts par uzvaru.
Citiem konkursantiem Viktors novēl sasniegt to, ko ir iecerējuši ne tikai konkursā, bet galvenais arī dzīvē.
– Laura Tīruma (1987.gads, Strēlnieks) mācās Gulbenes ģimnāzijas 12.klasē. Tipiskā viņas īpašība esot izpalīdzība. Laura nekad nevar nevienam atteikt. Lai arī cik pašai būtu grūti, viņa vienmēr cenšas palīdzēt. Jauniete ir arī pedantiska, aizrautīga, zinātkāra, piemīt optimisms, kā arī nopietnība. Šogad Laura ir skolas prezidente, aktīvi darbojas arī Eiropas klubā, viņai patīk organizēt dažādus pasākumus. Intensīvi apgūst arī svešvalodas, jo savu nākotni viņa ir nolēmusi saistīt ar starptautiskajām attiecībām un svešvalodām.
Tāpat kā daudzus citus konkursantus arī Lauru tajā piedalīties pamudināja draugi. Līdz šim viņa sev nav pievērsusi lielu uzmanību, beidzot būs iespēja pievērsties tieši sev. Viņasprāt, konkurss piedāvā dažādas iespējas, vissvarīgākā – māka pasniegt sevi. Līdz ar piedalīšanos konkursā Laurai radies arī dzīves moto. Tas ir: “Ja es pati neizdarīšu, nekas arī nenotiks.” Viņa uzskata, ka uzvarētājam jābūt skaistam gan ārēji, gan iekšēji, lai tas, kā cilvēks izskatās, raksturo arī viņa iekšējo būtību. Taču pati viņa par uzvaru konkursā nedomā. Citiem novēl iepazīt sevi vēl labāk, bet nepazaudēt savu patieso būtību.
– Aleksandrs Plots (1986. gads, Lauva) studē Rīgas Tehniskajā universitātē uzņēmējdarbību un vadību. Brīvajā laikā puisis labprāt nodarbojas ar sportu, kā arī daudz pavada laika kopā ar draugiem. Sevi Aleksandrs raksturo kā mierīgu, izpalīdzīgu, saprotošu un patstāvīgu jaunieti. Viņa moto: “Skatīties uz visu pozitīvi.” Šobrīd Aleksandra galvenais mērķis ir studijas, taču viņš šobrīd arī aktīvi meklē darbu. Viņš uzskata, ka pašam ir jāmēģina sevi nodrošināt.
Konkursam Aleksandrs pieteicies radinieku mudināts, taču viņš uzskata, ka konkurss ir lietderīgs katram jaunietim. Puisis cer, ka ar šā konkursa palīdzību sevī atklās ko jaunu un tā viņam būs laba iespēja pilnveidoties. Katram konkursa dalībniekam Aleksandrs novēl izmantot konkursā gūto arī turpmākajā dzīvē, bet, kurš būs uzvarētājs – viņš baidās prognozēt. Taču puisis uzskata, ka uzvarētājam ir jābūt ne tikai skaistam, bet arī inteliģentam. Viņš nenoliedz, ka arī pats labprāt iegūtu Gulbenes šāgada skaistākā jaunieša titulu.
– Olga Gricaja (1986.gads, Jaunava) šobrīd strādā veikalā par kasieri. Viņai ļoti patīk dziedāt, dejot un apmeklēt dažādus pasākumus. Savulaik mācījusies arī mākslas skolā, taču pietrūcis apņēmības iesākto pabeigt līdz galam, tomēr savulaik apgūtās zināšanas Olga šobrīd liek lietā. Brīvajā laikā viņa labprāt nodarbojas ar nagu apgleznošanu. Meitene esot labsirdīga, izpalīdzīga, atraktīva, laipna, vienmēr mēģina iejusties konkrētā situācijā un kompānijā.
Olga dzīvo ar domu: “Nekad neskatīties atpakaļ, bet doties tikai uz priekšu.” Olga šobrīd nopietni domā par izglītības turpināšanu. Jauniete uzskata, ka bez izglītības cilvēks nav nekas. Meitene labprāt izmēģina ko jaunu, tieši tādēļ viņa arī pieņēma izaicinājumu piedalīties konkursā. Savs nopelns tajā ir arī paziņai, kas iedrošināja šim solim. Taču konkursā Olgai uzvara nav svarīgākā. Galvenais ir piedalīšanās. Viņa uzskata, ka tik un tā būs ieguvēja, kaut arī neuzvarēs. Saviem konkurentiem konkursā novēl izturību, dzīvesprieku un galvenais izmantot to, ko būs ieguvuši konkursā.
Runājot par uzvarētāju, Olga atzīst, ka viņam jāprot sevi pasniegt tā, lai cilvēki tiešām domā, ka uzvara ir pelnīta.
(Turpinājums – nākamajā laikrakstā).
