Februāra sākumā Ministru prezidents Andris Bērziņš aicināja uz sarunu reģionālo laikrakstu redaktorus un žurnālistus, lai informētu par valdības darbu un atbildētu uz jautājumiem.
Februāra sākumā Ministru prezidents Andris Bērziņš aicināja uz sarunu reģionālo laikrakstu redaktorus un žurnālistus, lai informētu par valdības darbu un atbildētu uz jautājumiem.
Preses pārstāvjus interesēja Latvijas kuģniecības liktenis, administratīvi teritoriālās reformas gaita, Iekšlietu ministrijas darbs un citi jautājumi.
n Vai “Latvijas kuģniecības” privatizācijas gaita var ietekmēt valdības stabilitāti?
– “Latvijas kuģniecība”(LK) nevar izšķirt valdības likteni. Tās privatizācija ir tikai viens no daudzajiem uzdevumiem, ko veic valdība. Nesaskatu neko traģisku, ja arī šoreiz LK privatizācijas mēģinājums izrādīsies neveiksmīgs. Meklēsim citas formas. Iespējams, ir jāmaina lielo privatizējamo objektu sistēma kopumā. Varbūt jāizsludina konkurss, aicinot piedalīties kādu starptautisku investīciju banku vai kompāniju ar noteikumu: privatizējiet, kā gribat, bet lai LK ir reģistrēta Latvijā un lai tā paliek kā vienota kompānija. Pasaules praksē šāda privatizācija ir bijusi. Uzskatu, ka valdība šodien ir stabila, un tās darbības laiks jau ir pārsniedzis Krištopana un Šķēles valdību laikus.
n Vai Kontrabandas apkarošanas centrs sevi ir attaisnojis? Kā zināms, valstī joprojām ieved kontrabandas preces?
– Tā ir padomju laika sistēma: kolīdz rodas problēma, izveido institūciju, kas ar to tiks galā. Ne vienmēr šāda shēma darbojas, jo nevar likt uzsvaru problēmas risināšanā uz jaunizveidotu institūciju. Ministru kabinetā regulāri skatām kontrabandas jautājumus. Pa pozīcijām pētām akcizēto preču ievešanu valstī un nodokļa samaksu par tām. Ir aizdomas, ka valstī kā degeļļu ieved dīzeļdegvielu, jo pēc ārējā izskata un smaržas tās ir līdzīgas. Grūti kontrolēt. Cīņa ar kontrabandu ir kompleksa sistēma, kur jāstrādā visiem. Pēdējā laikā ir izdevies aizturēt lielus kontrabandas sūtījumus, un tie nebūt nav vienīgie panākumi. Tā ir sacensība starp valsti un uzņēmēju, jo neviens negrib labprāt maksāt nodokļus un cenšas to nedarīt, ja valsts nav sakārtojusi likumdošanu. Kontrabandas tirgus ir mainīgs, un tajā parādās aizvien jaunas nišas. Ne velti pasaulē vienas no dārgākajām konsultācijām ir, kā “apiet” nodokļu maksājumus. Taču tas nenozīmē, ka valsts ir bezspēcīga kontrabandas apkarošanā. Valdības uzmanība te nav atslābusi ne uz mirkli.
n Tomēr tikt galā ar nelegālajiem alkohola tirgoņiem neizdodas. Vai nav apkaunojoši, ka policistiem jāuzpērk kāds dzērājs, jāiesūta mājoklī, kur nelegāli tirgo alkoholu, un pēc kontrolpirkuma kaktu pārdevēji jāsoda, jo citādi nevar pierādīt acīmredzamo un daudziem zināmo?
– Dažādos laikmetos bija dažādas metodes, kā cīnīties ar zagļiem. Senos laikos tiem nocirta roku, viduslaikos dedzināja sārtā, bet padomju gados tiesāja. No pēdējiem ir saglabājusies anekdote, kas varētu raksturot arī mūsdienu situāciju: kāda vīra mājās atrod kandžas aparātu, un viņu tiesā par kandžas tecināšanu. Vīrs tiesā skaidro, ka aparāts vēl nepierāda viņa vainu, un ierosina: tiesājiet mani arī par izvarošanu, jo arī šāds aparāts man ir darba kārtībā. Šajā situācijā, kad jāsoda nelegālie alkohola tirgoņi, ir ļoti svarīgi pierādīt cilvēka vainu. Ja mājās stāv piecas pudeles šņabja, tas vēl nenozīmē, ka saimnieks ir alkohola tirgonis. Ir jārīkojas ar civilizētām metodēm. Ja vietējā sabiedrība būtu informējusi pašvaldību un vietējo policiju par adresēm, kur notiek alkohola tirdzniecība, šo problēmu izdotos apkarot daudz ātrāk. Nelegālais alkohols ir liels ļaunums. Latvijas brīvvalsts laikā kādu brīdi bija lozungs: nedzersim alkoholu, par ko nav samaksāts akcīzes nodoklis! Varbūt arī šobrīd tādu vajadzētu ieviest, ja vien cilvēki atbalsta cīņu pret nelegālā alkohola tirdzniecību. Protams, ja kontrabandas alkohola pudele maksā 70 līdz 80 santīmu, kas gan pirks akcizēto preci. Cilvēki ar pirkumiem šo kontrabandu atbalsta. Aicināšu atbildīgos darbiniekus šai jomai pievērst pastiprinātu uzmanību, jo viena lieta ir ķert sīkos tirgoņus, pavisam cita – atklāt organizētās ķēdes kontrabandas preču piegādē.
n Vai policisti ir pietiekami zinoši un motivēti, lai cīnītos ar narkotiku kontrabandu?
– Pieredzes ir maz, un narkotiku kontrabanda palielinās. Nereti, aizturot cilvēku, kas lietojis narkotikas, redzams, ka viņš kaut ko lietojis, bet atklāt, tieši ko, nav pieredzes un nepieciešamo instrumentu. Nesen biju Ogres slimnīcā, kur ir iegādāts modernas tehnoloģijas aparāts, ar kuru var ātri diagnosticēt, kāda viela lietota. Tas noder ne tikai gadījumos, kad jāpalīdz narkomāniem. To izmanto arī smagu avāriju un citu slimību diagnosticēšanai. Veids, kā strādāt un cīnīties ar narkomāniju – izmantot diagnosticēšanai modernu tehnoloģiju un mācīt policistiem atklāt šos noziegumus. Nacionālās drošības padomē esam izskatījuši jautājumu, kā motivēt iekšlietu sistēmā strādājošos, lai būtu vēlme strādāt labāk. Iekšlietu ministram esam uzdevuši virkni jautājumu, uz kuriem viņam līdz martam jārod atbilde, kā arī lūguši izteikt priekšlikumus Iekšlietu ministrijas darba optimizācijai. Pēc tam valdība skatīs, ko un cik papildus var piešķirt Iekšlietu ministrijas vajadzībām. Taču naudas valsts budžetā ir tik, cik ir, un, ja vienā pozīcijā iedod vairāk, tad citā ir jāatņem.
n Cik līdzekļu no budžeta patlaban atvēlēti Iekšlietu ministrijai?
– Iekšlietu ministrijas budžeta pieaugums šajā gadā ir par deviņiem procentiem. Tas ir trešais lielākais budžeta palielinājums pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (19%) un Aizsardzības ministrijas (13%).
n Kad pieņems likumu par legālās prezumpcijas (fakta, secinājuma, apgalvojuma atzīšana par neapšaubāmu, kamēr nav pierādīts pretējais – red.) principu?
– Tieslietu ministrija martā iesniegs Saeimā izskatīšanai jauno Antikorupcijas likumu, kas paredz divas līdz šim likumdošanā nebijušas lietas.
Pirmā – nulles deklarācija, kas liks visiem Latvijā dzīvojošiem cilvēkiem zināmā laika periodā deklarēt savu īpašumu. Šo informāciju uzkrās. Vēl nav zināms, kas ar to nodarbosies, iespējams, ka to darīs Valsts ieņēmumu dienests. Tas vajadzīgs, lai gadījumā, kad jānoskaidro, kā kādam cilvēkam ir radušies īpašumi, būtu nepieciešamā informācija.
Otra lieta, ko paredz jaunais Antikorupcijas likums, ir legālās prezumpcijas princips. Pašlaik Latvijā ir spēkā tā sauktais nevainības prezumpcijas princips. Legālās prezumpcijas princips ir pretējs šim un nozīmē, ka valsts varas pārstāvis var jebkuram prasīt pierādīt, par kādiem līdzekļiem tas iegūts.
n Vai Latvija nav kļuvusi smieklīga jautājumā par “sagriezto kuģi”?
– Par to vainīgs nejūtos. Vai esam kļuvuši smieklīgi? Nezinu. Uzskatu, ka pie šī jautājuma jāstrādā nopietni. Prokuratūra veic izmeklēšanu, un ir ierosināta lieta pret vainīgajiem par dienesta pienākumu nolaidīgu pildīšanu. Drīzumā būs informācija un konkrēti secinājumi, kuras amatpersonas par to ir atbildīgas. Savukārt Ministru kabinets un es personīgi esmu deklarējis, ka Latvija pildīs savas saistības, bet izmantos arī visas iespējas, lai maksātu mazāk.
Dokumenti liecina, ka kuģis sākotnēji nopirkts par 150 000 ASV dolāriem, un jau pirkšanas brīdī tam bija izņemta dzenskrūve un tilpnē ieliets 3000 tonnu betona, lai tam būtu līdzsvars un kuģisneapgāztos. Kāpēc gan tagad par jau tolaik nederīgo kuģi būtu jāmaksā miljoni? Tas ir šķīrējtiesas jautājums. Šī jautājuma izpētē strādā arī Latvijas advokāti, kas atklājuši, ka par šo lietu šķīrējtiesa jau bija ierosināta 1997. gadā Oslo, un vēl nav beigusies. Latvija tolaik mēģināja protestēt, bet to neņēma vērā. Paradoksāli – vienā šķīrējtiesā lieta uzsākta, un nav pabeigta un tajā pašā laikā 1999. gadā sāk jaunu šķīrējtiesu šai pašā jautājumā, bet jau Kopenhāgenā.
Rodas loģisks jautājums: vai varam maksāt prasīto summu vienai šķīrējtiesai, ja nav zināms, kādi ir otras rezultāti un kam maksāt?
Atbildes uz šiem jautājumiem meklē juristi. Tā dēļ diplomātiskās attiecības ar Zviedriju nav pasliktinājušās.
