Lejasciemietis Mārtiņš Naglis studenta ādā jūtas kā zivs ūdenī. Mārtiņš mācās Uzņēmējdarbības vadības fakultātes pirmajā kursā augstskolā “Turība”.
Lejasciemietis Mārtiņš Naglis studenta ādā jūtas kā zivs ūdenī.
Mārtiņš mācās Uzņēmējdarbības vadības fakultātes pirmajā kursā augstskolā “Turība”.
“Skolā ir pretimnākoši pasniedzēji, kuri parūpējas par interesantām lekcijām. Šeit ir augsts izglītības līmenis, kas, manuprāt, piesaista daudz jaunu studentu,” atzīst Mārtiņš. Uz jautājumu, kā patīk studentu dzīve, viņš smaidot atbild: “Dzīvoju studentu viesnīcā, tāpēc par dzīvi nesūdzos, jo meitenes šeit ir ļoti skaistas.”
Mārtiņš atzīst, ka pēc skolas beigšanas apsver iespēju iet strādāt atpakaļ uz savu rajonu, jo uzskata, lai kaut ko sasniegtu, pašam ir jācīnās. Gulbenes rajonā izveidot pašam savu biznesu viņam šķiet ļoti reāla iespēja. Mārtiņš uzskata, ka mācības savienot ar izklaidi nav nemaz tik grūti. Studentu dzīve attiecības ar ģimeni nav būtiskti ietekmējusi, jo nedēļas nogalēs viņš parasti brauc mājās. Uz jautājumu, vai gribētu vēlreiz mācīties vidusskolā, jaunais students atbild: “Nē, man tīri labi patīk studenta dzīve, nevaru sūdzēties.”
Lelasciemiete Lolita Sirmace mācās sabiedriskās attiecības. Viņai pie studijām Rīgā joprojām ir grūti pierast, jo tas esot kaut kas pilnīgi jauns un svešs. Ir ļoti daudz jaunu iespaidu un emociju. Visvairāk priecē rosība skolā. Dažādas aktivitātes un piedāvājumi iesaistīties ir ik uz soļa! Visvairāk atmiņā palikusi Fukšu balle ar dažādu grupu uzstāšanos un dejām līdz pat rītam.
“Katru gadu būs prakse, tāpēc domāju, ka līdz skolas beigšanai jau būšu iekārtojusies darbā. Pagaidām nedomāju, ka tas varētu būt Gulbenes rajonā, bet dzīvē jau neko nevar zināt!” domā Lolita.
Sākot studenta dzīvi, vecajam draugu pulciņam pievienojas jauni.
“Manas mājas un ģimene ir Lejasciemā, tāpēc sanāk satikties retāk, tomēr zinu, ka mani vienmēr gaida mājās. Vislabāk studentu dzīvē patīk tas, ka man ļauj būt pieaugušai. Es un tikai es atbildu par savu mācību darbu, apmeklējumu un sasniegumiem. Patīk justies kā daļai no visas lielās studentu masas,” saka Lolita.
Ir sācies jauns posms cilvēka dzīvē, un ir teiciens, ka dzīvē nekad nevajag apstāties pie sasniegtā, bet turpināt izvirzīt arvien jaunus mērķus.
