Gulbenieši Lauma un Guntis Rankas noteikti var lepoties ar lielāko un smagāko rotveileru Gulbenē, jo piecus gadus vecais Orfi Flamingo Baltik, vienkārši saukts par Orfi, sver vairāk nekā 80 kilogramus.
Gulbenieši Lauma un Guntis Rankas noteikti var lepoties ar lielāko un smagāko rotveileru Gulbenē, jo piecus gadus vecais Orfi Flamingo Baltik, vienkārši saukts par Orfi, sver vairāk nekā 80 kilogramus.
Šodien pat saimniekiem grūti noticēt, ka vismazākais no četriem kucēniem izaudzis tik varens, ka cilvēkos bijību rada ar savu augumu, lai gan patiesībā ir labsirdīgs, mīļš un uzticīgs četrkājainais draugs.
Orfis ir rīdzinieks, dzimis Dārziņos, dižciltīgu vecāku pēcnācējs. Kad ģimenē sākušās sarunas, ka vajadzētu iegādāties suni, Lauma vēlējusies, lai tas būtu mopsis, jo rēķinājusies, ka dzīvniekam būs jāmitinās dzīvoklī. Diemžēl viss izvērties citādāk. Kamēr viņa Rīgā devusies iepirkties, vīrs ar dēlu sazinājušies ar Orfja saimniekiem. Laumai nekas cits neatlicis, kā piekāpties. Ieraugot tikai mēnesi veco kucēnu, kas līdzinājies mazam kamoliņam, visu sirdis atmaigušas. Ģimene tolaik dzīvojusi daudzdzīvokļu mājas piektajā stāvā, tāpēc kucēns ņemts klēpī un nests lejā pa kāpnēm, lai ļautu izskrieties pagalmā. Saimnieki Orfi audzinājuši par kārtīgu suņupuiku, tāpēc cēlušies augšā pat naktī, lai kopā ar Orfi dotos pagalmā izstaigāties. Suņuks ātri iejuties jaunajā mājvietā un neļāvies īpaši gaudulīgai skumju izrādīšanai.
Sadala saimniekus
Lauma smejas, ka viņā Orfis saskatot tikai saimnieci – barotāju, bet labākā drauga titulu rējējs piešķīris Guntim. Viņu suns gaidot mājās ar lielu nepacietību un ļaujoties dzīvnieciskām skumjām, ja saimniekam gadoties aizkavēties.
Orfis ir sevi cienošs dzīvnieks, tāpēc dusmojas, ja ir spiests kontaktēties ar cilvēku, kas lietojis alkoholu, vai arī ja svešinieka apģērbam ir īpatnēja smarža. Arī mazi bērni nav piemēroti rotaļbiedri šim sunim. Ja tomēr nākas satikties uz kara takas, tad suns ievēro principu: neaiztiec mani, tad es neaiztikšu tevi!
Orfim ļoti patīk braukt mašīnā un ērti iekārtoties istabā uz dīvāna, aizmirstot, ka varbūt uz tā paša dīvāna ērti iekārtoties vēlas arī saimnieki. Būtībā sunim nekas netiek liegts, jo Lauma un Guntis uzskata viņu par vēl vienu ģimenes locekli. Protams, ir jācīnās ar spalvām, kas dzīvoklī ir visur. Visatļautības dēļ Orfim nav sarūpēta īpaša guļasvieta, jo kurš var garantēt, ka suņiem domātais dīvāns būs labāks par saimnieku guļasvietu.
Izvēlas dienvidu augļus
Saimnieki atceras, kā savulaik kucēnu barojuši ar speciāli gatavotu biezpienu un ļoti precīzi izpildījuši veterinārārstes Elitas Lesiņas norādījumus. Tagad Orfis ēd divas reizes dienā, tāpēc brokastīs viņš mielojas ar sauso profesionālo suņu barību, bet katru vakaru Lauma mīlulim gatavo vakariņas, kuras mēdz būt dažādas atkarībā no tā, kas tiek gatavots ģimenei. Orfis neatsakās no maizes, zupas, mērces un citiem gardumiem. Bet ar to vien viņa gardēdība neaprobežojas, jo par kārumu tiek uzskatīti mandarīni, apelsīni, vīnogas un, protams, saldējums. Ja traukā uz galda atrodas konfektes, tad palaikam tās cita pēc citas pazūd. Miers iestājas tad, kad trauks iztukšots. Viesi, kas ierodas apciemot saimniekus, pārliecinājušies, ka neiztrūkstoša figūra pie galda ir arī Orfis, kurš ar savu cēlo, majestātisko pozu pierāda, ka rotveileri ir labas uzvedības suņi.
Necieš pārlieku bužināšanu
Orfim patīk glāsti. Īpaši – saimnieku roku siltums, bet pārliekai spalvu bužināšanai no svešinieku puses suns iebilst. Katrs sevi cienošs dzīvnieks tā izturētos – tā droši vien prāto Orfis, kuram nav svešas arī greizsirdības izpausmes. Savulaik mājās iegādāta liela rotveilera suņa figūra, bet nesen nopirkta mazāka. Lauma to paņēmusi rokās un spiedusi pie krūtīm, izrādīdama, cik figūra mīļa. To redzot, Orfis meties mīlestības meklējumos pie kolēģes, kas tobrīd atnākusi ciemos, cenšoties pieglausties un izprasīt glāstus.
Orfis prot izrādīt prieku par dāvanām. Tās viņš regulāri saņem savā dzimšanas dienā. Kad Laumas kolēģe uzdāvinājusi bumbu ar grabulīti, Orfītis tik ļoti priecājies par dāvanu, mētājot to gaisā, ka saimnieki sākuši uztraukties, vai no tā necietīs stikli.
Tumšspalvainais skaistulis mājās jūtas labi arī tad, kad jāpaliek vienam. Šķiet, ka Orfis saprot, ko Lauma ar Gunti runā, jo atliek minēt vārdu “brauksim”, kad mīlulis ir ceļa jūtīs.
Interesē kurpju kvalitāte
Orfis savā mūžā ir paspējis ne tikai sabojāt saimniekiem divus mobilos tālruņus, bet ar tiem pat piezvanīt. Tiesa, zvans vairāk pielīdzināms nejaušībai. Suns nejauši uzspiedis saimnieces paziņas telefona numuru, kas tālruņa atmiņā bija ierakstīts pirmais. Kad vēlāk paziņa stāstījusi, ka tālrunī saklausījusi visai dīvainas skaņas – smagu elpošanu, ierūkšanos, it kā čāpstināšanos, visi smējušies. To, cik dēlam Rinaldam mūzikas diskus Orfis sabojājis, Lauma un Guntis vairs nemēģina saskaitīt. Par tiem viņam esot īpaša interese, tāpat kā par saimnieces jaunajām kurpēm. Lauma iegādājusies trīs apavu pārus, bet no katra pāra palikusi pāri tikai viena kurpe. Daudz ko viņš ir sastrādājis, lai gan kopumā ir paklausīgs. Arī ārsta apmeklējumi problēmas nesagādājot, vienīgi tad bez uzpurņa gan neiztiekot. Orfis zina, ka pēc veterinārārstes apmeklējuma turpat veikalā viņam saimnieki nopirks kādu kārumu. Arī mazgāties dušā rotveileram patīk itin labi. Pēc ēšanas viņš ielāgojis vārdus “tīri muti!”. Tiesa, dažkārt mutes tīrīšanai sunītis izvēlas nevis savu mēli, bet dīvāna malu.
Orfis ir vecpuisis. Viņam saimnieki meklē draudzenīti. Kad vēl dzīvojuši Nākotnes ielā, Orfis bija ieskatījies kādā rotveileru dāmā. Arī viņai Orfis paticis. Kad veduši pastaigāties, dzīvnieki viens otru gaidījuši, bet, ģimenei pārceļoties uz citu dzīvokli, simpātijas pagaisušas.
Saimnieki lepojas, ka četrkājainais draugs ir arī kārtīgs mājas sargs, kuram īpaši nepatīk, ka pār dzīvokļa slieksni mēģina spert kāju kāds cits rējējs, jo īstam saimniekam jāaizstāv sava teritorija. Orfis ir cītīgi mācījies arī suņu skolā, kur visvairāk pacietības vajadzējis, lai iemācītos paklausīgi iet pie pavadas. “Orfis mums ir gudrs, paklausīgs un bezgala mīlēts,” bilst Lauma un Guntis.
***
Šķirnes raksturojums
Rotveilers ir dienesta suņu šķirne, kas cēlusies un izaudzēta Vācijā. Dzimtenē – Rotveilas pilsētā, kas atradās Vācijas plaši attīstītas lopkopības apvidū, – šos suņus izmantoja ganāmpulku apsargāšanai un pārdzīšanai.
Rotveilers ir prāvs suns ar spēcīgu kaulu uzbūvi. Druknais augums liecina par spēku un izturību. Galva vidēji gara, piere starp ausīm ieapaļa. Viegli iezīmēta pāreja no pieres uz vidēji garu purnu ar paplatu degunu un piegulošām melnām lūpām. Šķērveida sakodiens. Vidēji lielas mandeļveida acis. Nelielās ausis nokarenas. Platas un dziļas krūtis, spēcīgas kājas, aste īsi apgriezta. Kažoks ir melns ar sulīgas rūsganbrūnas krāsas iezīmēm uz vaigiem, purna, virs acīm, uz krūtīm un priekšķepām.
Rotveilers ir klimatizturīgs suns. Pēc dabas labsirdīgs, ļoti pieķeras saimniekam. Apmācībā nepieciešama stingra roka, jo tas katrā ziņā centīsies attieksmi cilvēks – suns pārvērst tā, lai virsroka piederētu sunim. Rotveilers spēcīgi kož, turklāt iepriekš nebrīdinot. Pareizi audzināts rotveilers ir labs, uzticīgs draugs, tīkams rotaļbiedrs bērniem.
(H.Lapiņa “Suns, kuru mīlam”)
