Stāsts turpinājumos. 3. Pie meitas piepalīdzēt slimnieces kopšanā pārcēlās Gitas vecāki. Viņi cerēja uz brīnumu.
Stāsts turpinājumos. 3.
Pie meitas piepalīdzēt slimnieces kopšanā pārcēlās Gitas vecāki. Viņi cerēja uz brīnumu. Karmena te jutās lieka. Lai neredzētu bēdīgo iznākumu un varbūt nožēlojot savu pārsteidzību, iekarojot Arta gultu, Karmena attālinājās: lai jau Gita ar Arti pavada kopā likteņa nolemtās dienas! Karmenas laiks vēl priekšā! Viņa aizbrauca uz ārzemēm uz pus gadu vai gadu. Atrakstīja pāris krāsainas kartītes ar standarta mierinājuma un uzmundrinājuma vārdiem.
Brīnumi ar Gitu nenotika. Pārvārgusi un nomocījusies viņa izdzisa. Artis par sievas nāvi paziņoja arī Karmenai, aicinot uz bērēm. Tomēr viņa palika ārzemēs un atsūtīja tikai līdzjūtības apliecinājumus. Viņa izturējās taktiski un saprotoši. Viņa Anglijā papildinājās fitnesā un gatavojās pēc atgriešanās Latvijā pievērsties tieši šim biznesam. Fitness tikko ienāca Latvijā kā brīnumains veselības stiprināšanas un ķermeņa kopšanas veids, tā piekopējiem pat gadu nasta ārzemēs nav šķērslis, pilnveidojot garīgās un fiziskās cilvēka potences. Karmena plānoja Latvijā izveidot savu komandu, popularizēt aktīvo dzīvesveidu, vingrināt savus klientus gūt no sava ķermeņa prieku. Fitness kā atslodze un arī mode ienāca biznesa aprindās. Te varēja labi pelnīt. Karmena visu bija pārdomājusi līdz pēdējam sīkumam gan par savu jauno biznesu, gan par attiecību stratēģiju ar Arti. Viņas devīze bija: nogaidīt īsto brīdi un tad rīkoties. Visu vai neko! Viņai vajadzēs gudru un piemērotu laulības partneri, un tas varēja būt tikai Artis. Iepriekšējie gadījuma mīļākie tika nolikti pieklājīgā attālumā tikai “notes” gadījumam, tikai seksam.
Kad Gitas acu skatiens vērās tikai no uzstādītā kapa pieminekļa, Karmena atgriezās Latvijā. Savādi uzplaukusi, tvirtu ķermeni, moderna un daudzus vīriešus kārdinoša tumšmate – tāda nu bija Karmena. Ar milzīgu degsmi viņa metās savā jaunizveidotajā biznesā. Nu viņa bija biznesa sieviete. Viņas klubs īsā laikā guva milzīgu popularitāti, bet sirds tiecās pēc nepiepildītā. Mežonīgās kaislības plēsa vai pušu viņas sievišķību. Taču Artis vēl sēroja un Karmena pacietīgi gaidīja. Viņi bija tuvu, tepat, pilsētā, pat dažu kvartālu attālumā. Sākumā Artis no viņas saņēma tikai telefona zvanus, īsziņas, garas un aicinošas. Gāja dienas un nedēļas. Sākumā viņi bija tikai draugi, sarunbiedri Karmenas fitnesa klubā, kuru arī Artis sāka apmeklēt. Laba fiziskā forma, veselīgs dzīvesveids – tas pēc pārciestajām sērām Artim bija kā veldze, kā nepieciešamība. Karmena veidoja viņu ar savām prasmīgajām rokām, kā māla piku par skanošu trauku veido keramiķis. Viņi beidzot atsāka tikties, un atjaunojās uz laiku zudušās attiecības, tomēr vīrieša bildinājums nesekoja. Tikšanās reizēs Karmenas dzīvoklī viss parasti beidzās ar atvadu skūpstu: “Līdz citai reizei, dārgumiņ!” Sekoja aizbildināšanās ar rūpēm par Niku, par darbu. Viss kā muļķīgā televīzijas seriālā. Dēlu joprojām pieskatīja kāds no vecvecākiem, bet Artis dēlu gribēja audzināt pats un beidzot Karmenu stādīja dēlam priekšā kā savu draudzeni. Nika labvēlība nu bija jāiekaro. Tas likās velnišķīgi grūts uzdevums! Puisēna acis, kas bija Gitas acu precīza kopija, viņu pētīja, mēle atbildēja uz Karmenas jautājumiem, bet rokas nesniedzās pretī ne sveicienam, ne apskāvienam.
