Gulbenes rajonā katru gadu palielinās to cilvēku skaits, kuri slimo ar cukura diabētu.
Gulbenes rajonā katru gadu palielinās to cilvēku skaits, kuri slimo ar cukura diabētu.
Ārsts endokrinologs Ziedonis Kukainis stāsta, ka šobrīd ar šo slimību reģistrēti 500 saslimušie, bet pirms vairākiem gadiem bijuši tikai 150.
“Slimību veicina nepareizs dzīvesveids, kā arī nepareiza ēšana. Slimnieku skaits ir lielāks arī tāpēc, ka šodien šī kaite tiek atklāta daudz agrāk, tomēr šādu slimnieku ir vismaz divas reizes vairāk, jo daudzi nav pārbaudījuši cukura līmeni asinīs un nemaz nezina, ka viņiem ir cukura diabēts. Ir gadījumi, kad diabēts cilvēkam bijis piecus vai pat desmit gadus, kad mums to izdodas diagnosticēt. Daļai cilvēku cukura diabētu atklājam nejauši, kad tieku, piemēram, izsaukts uz operāciju, kurā cilvēkam jānoņem kāja. Līdz tam novedusi desmit gadu ilga slimība ar diabētu,” stāsta Z.Kukainis.
Lielākā daļa slimnieku ir cilvēki pēc 40 gadu vecuma, kuriem ir cukura diabēta otrais līmenis, kad nav jāinjicē insulīns, bet pietiek ar tabletēm. Insulīnu saņem apmēram trešā daļa cukura diabēta slimnieku.
“Katru gadu cukura diabētu atklājam arī dažiem bērniem. Tam ir daudz un dažādi cēloņi, no kuriem viens – ka ar cukura diabētu slimojusi, piemēram, vecāmāte. Tas nozīmē, ka šo slimību iespējams daļēji pārmantot ar gēnu starpniecību,” skaidro endokrinologs.
Z.Kukainis uzsver, ka cilvēkiem regulāri ir jāpārbauda cukura līmenis asinīs, jāievēro aktīvs dzīvesveids, kā arī uzturā vairāk jālieto dārzeņi, izvairoties no dažādiem konservantiem, organismam nepieciešamo cukura daudzumu jāuzņem ar augļiem.
Ceturtdienā Gulbenes Nevalstisko organizāciju centrā notika Cukura diabēta dienai veltīts pasākums, kurā cilvēkiem bija iespējams noklausīties lekciju par šo slimību, saņemt informatīvos materiālus, kā arī noteikt cukura līmeni asinīs.
Gulbeniete Genovefa Magone stāsta, ka savulaik viņai asinīs parādījies paaugstināts cukura līmenis, tāpēc viņa tagad regulāri to pārbaudot. Arī šoreiz viņa izmantojusi šo iespēju.
“Īpaši daudz uz dažādām pārbaudēm nestaigāju, bet cenšos sekot savai veselībai. Tiklīdz kaut kas satrauc, apmeklēju ārstu vai arī veicu analīzes,” saka G.Magone.
Savukārt gulbeniete Līga Rozīte ar otrā līmeņa cukura diabētu iemācījusies sadzīvot jau vairāk nekā 20 gadus. Viņa atzīst, ka tas neesot viegli, jo ikdienā rūpīgi jāseko, ko lieto uzturā, jācenšas ievērot aktīvu dzīvesveidu un jālieto zāles.
“Mājās bieži vien gatavoju divus ēdienus, jo nevaru pārāk daudz ēst kartupeļus, ir jāatturas no baltajiem miltiem, makaroniem, nemaz nerunājot par saldumiem un citu. Tomēr viesībās atļaujos apēst vienu tortes gabalu,” stāsta L.Rozīte.
Pasākuma dalībnieki lēma arī par rajona Cukura diabēta biedrības vadītāja un vietnieka kandidatūru, jo iepriekšējā biedrības vadītāja Ināra Traidāse tagad dzīvo un strādā Rīgā. Tika izteikts priekšlikums vadītājas pienākumus uzņemties Lindai Badaljanai, bet vietnieces – Līgai Rozītei. Viņām palīdzību solīja neliegt arī cukura diabēta aprūpes māsa Arita Brīvība, kas organizēja arī Cukura diabēta dienai veltīto pasākumu.
Cukura diabēta biedrībai Nevalstisko organizāciju centrā ir iekārtots kabinets.
