Latvijā turpmāk būs vienota arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtība.
Latvijā turpmāk būs vienota arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtība.
Labklājības ministrijas izstrādātie noteikumi paredz, ka ģimenes vai arodslimību ārsts noteiks, vai veselības pārbaudēs konstatētie veselības traucējumi, piemēram, dzirdes pavājināšanās, elpošanas traucējumi un cits, varētu būt sekas cilvēka saskarsmei ar kaitīgiem darba vides faktoriem. Lai noskaidrotu, vai iespējamā slimība ir arodslimība, strādājošais tiks nosūtīts uz ārstu komisiju arodslimībās.
Jaungulbenes pagasta ģimenes ārste Līga Vebruāle stāsta, ka pie viņas pēc palīdzības vēršas samērā daudz cilvēku, kam saslimšana ir saistīta ar viņa darbu.
“Manuprāt, darba devējiem vēl aktīvāk darbinieki jānosūta uz pārbaudēm pie ārsta. Man ir pacienti, lielākoties mežstrādnieki, kuri desmit gadus diendienā strādā ar motorzāģi, kas rada vibrāciju ne tikai rokās, tāpēc viņi sūdzas par roku tirpšanu un tamlīdzīgi. Ir pacienti, kas slimo ar osteohondrozi,” stāsta ārste.
Arodslimību ārste Marita Luika pārliecinājusies, ka darba devēji ar katru gadu kļūst apzinīgāki un regulāri nosūta darbiniekus uz veselības pārbaudēm. Ārste domā, ka tas lielā mērā ir arī Valsts darba inspekcijas nopelns, kas seko, vai iestādes un uzņēmuma vadītājiem rūp darbinieku veselība.
“Lielākoties nākas konstatēt dažādas kaulu un muskuļu sistēmas patoloģijas, kā arī tā saukto vibrācijas slimību, kas raksturīga traktoristiem, autovadītājiem, kokmateriālu pārstrādes uzņēmumu strādniekiem. Jāpiebilst, ka vibrācijas atstāj ietekmi ne tikai uz kauliem un muskuļiem, bet arī uz centrālo nervu sistēmu. Runājot ar pacientiem, esmu pārliecinājusies, ka darba devēji cenšas iegādāties modernus traktorus un agregātus, kam ir laba amortizācija, tādējādi tiek saudzēta cilvēka veselība. Šodien nākas cīnīties ar tām veselības problēmām, kas iegūtas padomju gados,” stāsta M.Luika. Arodslimības piemeklē ne tikai cilvēkus, kuri strādā laukos vai kokmateriālu pārstrādes uzņēmumos. “Man, piemēram, ir arodslimniece medicīnas māsiņa. Tas nebūt nav viegls darbs, jo ir jāpārcilā smagi, guloši slimnieki, tāpēc lifta ierīkošanu slimnīcā vērtēju pozitīvi,” saka arodslimību ārste.
M.Luika skaidro, ka diagnozi – arodslimība – nav vienkārši iegūt, jo vispirms ir jāārstējas, kā arī, lai noskaidrotu, vai iespējamā slimība ir arodslimība, darbinieks jānosūta uz ārstu komisiju. Komisija, izvērtējot personas izmeklēšanas rezultātus, datus par iepriekšējām slimībām, darba vides higiēnisko raksturojumu un citus iesniegtos dokumentus, saskaņā ar arodslimību sarakstu izsniegs atzinumu. Atzinumā līdz ar diagnozes noteikšanu pacientam tiks ieteikti pasākumi veselības stāvokļa uzlabošanai.
Vēl lielāka atbildība būs jāuzņemas arī Valsts darba inspekcijai, piemēram, pēc rakstiska pieprasījuma darba vietās jāizvērtē darba vides kaitīgie faktori, kā arī darba apstākļi tiem nodarbinātajiem, par kuriem ir aizdomas, ka viņu slimība ir arodslimība.
“Konkrēti Gulbenes rajonā arodslimību skaits salīdzinot ir mazāks nekā citos rajonos. Divi gadījumi bijuši pērn, divi – šogad. Arodslimnieku skaits ir atkarīgs no uzņēmējdarbības jomas katrā konkrētajā rajonā, darbavietu sakārtotības un pašu darbinieku uzņēmības pret uzņēmumā pastāvošo riska faktoru,” stāsta Valsts darba inspekcijas Austrumvidzemes reģionālās inspekcijas galvenā valsts darba inspektore Jolanta Feldere.
Reģionā arodslimības lielākoties reģistrētas dažādu iekārtu un automašīnu vadītājiem. Šogad dominējošā ir vibrācijas slimība, kas Gulbenes rajonā reģistrēta pat vienam pašvaldības darbiniekam – automašīnas vadītājam.
“Arodslimības iegūst ne tikai tie, kas nodarbināti mežsaimniecībā, lauksaimniecībā, autotransporta nozarē vai tirdzniecībā. Arī skolās tieši apkopējām un skolotājām tiek apstiprinātas arodslimības, kas ir saistītas ar balss saišu pārslodzi. Starp medicīnas darbiniekiem palielinās saslimšanas gadījumi, kad darbinieks nejauši inficējas ar C hepatītu, tāpēc par gadījumiem, ja medicīnas darbinieks ir iedūris ar adatu pirkstā vai iegriezis ar skalpeli, jāziņo inspekcijai, jo nav izslēgts, ka pacients bijis inficēts ar C hepatītu vai HIV,” stāsta J.Feldere.
***
Fakti
Austrumvidzemes reģionā, kurā ietilpst Gulbenes, Alūksnes, Balvu un Madonas rajons, salīdzinājumā ar 2005.gadu šogad reģistrēts mazāks arodslimību skaits – attiecīgi 24 un 12 gadījumi.
Lielākais arodslimnieku skaits ir vecumā no 45 līdz 54 gadiem. Konkrētā darbavietā arodslimību iegūst, strādājot no 21 līdz 30 gadiem vai no 30 līdz 35 gadiem. Ir gadījumi, kad nostrādāti tikai 6 līdz 10 gadi.
Pēc Valsts darba inspekcijas datiem, 2005.gadā Latvijā konstatēts 741 arodslimību gadījums, tajā skaitā 340 arodslimības vīriešiem un 401 arodslimība sievietēm.
