NATO valstu samita laikā Rīga šīs nedēļas pirmajās trīs dienās esot likusies mazapdzīvota pilsēta.
NATO valstu samita laikā Rīga šīs nedēļas pirmajās trīs dienās esot likusies mazapdzīvota pilsēta. Lai cik savādi tas nebūtu, arī Gulbene šajās dienās šķita ļaužu pamesta. Vai tiešām šīs dienas visi pavadīja pie televizora ekrāniem?
“Dzirkstele” aptaujāja vairākus Gulbenes rajona iedzīvotājus, vaicājot par iespaidiem, kādi gūti, ar televīzijas starpniecību sekojot samita norisei Rīgā.
Pārsteidzoši bija dzirdēt, ka ir arī tādi, kas visas trīs samita dienas cītīgi strādājuši un televīziju vispār nav skatījušies, tāpēc arī neko detalizēti nezina par samitu. Par to lasīšot laikrakstos nedēļas otrajā pusē.
Vai pārspīlēta drošība?
Stāmerenietis Ralfs Rubenis saka: “Patīk tas, ka visā pasaulē tagad zinās, kur ir Latvija, ka spējām noorganizēt tāda līmeņa pasākumu, kā arī tas, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins tomēr neatbrauca uz Latviju. Nepatīk tas, ka samita laikā Rīgā ir satiksmes ierobežojumi. Tā ir tāda latviešiem pazemojoša “ziepēšanās”. Drošības pasākumi ir pārspīlēti. Tāpat bija martā ar Brīvības pieminekļa nožogošanu.”
Arī gulbeniete Dagmāra Gmireka uzskata, ka Rīga samita laikā bijusi par traku apsargāta.
“Norobežošanās no tautas. Nesaprotu, kāpēc tāda bija vajadzīga. Tie taču nebija noziedznieki, kas sapulcējās samitā, tie visi bija cienījami, labi un solīdi cilvēki no 26 valstīm, no NATO miera spēkiem! Kāpēc tādas bailes? Un ko tas viss mūsu nabagajai valstij izmaksāja?” saka viņa.
Daukstēnietis Andrašs Fazekašs uzskata, ka drošības pasākumu Rīgā NATO valstu samita laikā nebija par daudz. “Patika kārtība. Tā ir jābūt, ja notiek starptautiska līmeņa pasākums. Bija jāuzmanās, jo ir grupas, kas labprāt izjauktu šo kārtību.”
Torte bez Putina
“Tas, ka Vladimirs Putins it kā vēlējies doties uz Rīgu svinēt Francijas prezidenta Žaka Širaka dzimšanas dienu, bet neatbrauca, bija saprotams. V.Putinam sāpēja, ka viņš nepiedalās pasākumā, kur klāt ir politiskie līderi no visas pasaules, tāpēc Krievijas vadītājam gribējās ņirgāties. Neatbrauca, jo krievu cilvēki ir neprognozējami,” saka daukstēnietis Andrašs Fazekašs.
Gulbenietis Valtis Krauklis arī ir pārsteigts par Vladimira Putina manipulācijām, kas ir Latvijai aizskarošas. Taču V.Krauklis bijis sajūsmā par trešdienu, kad Rīgā pie Olimpiskā centra piebraucis Francijas prezidents Žaks Širaks un Latvijas Valsts prezidente viņu sagaidījusi ar torti, klātesošajiem dziedot “Pūt, vējiņi!”. “Tas bija saviļņojoši,” saka V.Krauklis.
Sajūsmas vārdi prezidentei
Gulbenietis Aleksandrs Romanovskis laikrakstam saka, ka, televīzijā vērojot samitu, vislielākais prieks bijis par Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi – Freibergu.
“Viņas stāja, viņas valoda. Vareni, viņa ir mūs visus izcēlusi saulītē! Patika viņas attieksme pret kolēģiem no citām valstīm. Brīnišķīgi. Prezidentes priekšā – cepuri nost. Viņa ieveda mūsu Latviju Eiropā, NATO un tagad vēl NATO valstu samitā,” saka viņš.
Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi – Freibergu liela arī daukstēnietis Andrašs Fazekašs: “Viņa sevi parādīja visaugstākajā līmenī. Gribētos viņas prezidentūras termiņu paildzināt. Šī prezidente ir Dieva dāvana Latvijai un latviešu tautai. Viņa dzimteni ir izvedusi pasaulē, riskējot ar sevi, ar mums visiem. Un viņa uzvarēja. Paldies Dievam, ka Latvija tagad ir Eiropas Savienībā, NATO un ka ir tikusi vaļā no kaimiņvalsts Lielā Lāča ietekmes. Mana dzimtene Ungārija – tāpat.”
Kas gaidīts, kas gūts?
Gulbeniete Līga Vītola atklāj, ka galvenais, ko gribējusi uzzināt NATO valstu samita ziņās, – lai Džordžs Bušs pasaka, ka būs bezvīzu režīms NATO valstīm. “Tas mani spētu iepriecināt,” saka viņa.
Gulbeniete Dagmāra Gmireka samita atspoguļojumā nav sadzirdējusi to pozitīvo, ko gaidīja. “Tā arī skaidri netika pateikts, vai Gruziju uzņems NATO, kas būs ar Afganistānu, ar Izraēlas un Libānas konfliktu? Nekā konkrēta nepateica. Bija tikai atrunāšanās, jo viss jāpatur slepenībā, neko nevar izpaust,” piebilst viņa.
