Šogad par rajona labāko lauku attīstības speciālisti atzīta Stāmerienas pagasta lauksaimniecības konsultante Aiva Rēdere.
Šogad par rajona labāko lauku attīstības speciālisti atzīta Stāmerienas pagasta lauksaimniecības konsultante Aiva Rēdere.
Tikai nedaudz no uzvarētājas atpalika Līgo pagasta lauku attīstības speciāliste Ziedīte Skangale un Tirzas pagasta lauku attīstības speciāliste Venta Vanaga.
Šis ir otrais gads, kad no rajona 13 lauku attīstības speciālistiem ir noteikts labākais. Speciālistu darbu vērtēja speciāla komisija, ko vadīja rajona lauksaimniecības konsultāciju biroja vadītāja Vilhelmīne Gargurne. Komisija atbilstoši konkursa nolikumam vērtēja lauku attīstības speciālistu aktivitāti, prasmi iedziļināties lauksaimniecības jautājumos, pašiniciatīvu un palīdzību pagasta zemniekiem, par galveno kritēriju uzskatot jaunākās informācijas novadīšanu līdz lauksaimniekiem.
“Tas, ka konkursā uzvarēšu, man bija negaidīts, bet arī ļoti patīkams pārsteigums, jo katrs cilvēks vēlas, lai par viņu citi pasaka kaut ko labu, jo tas dod spēku turpmāk strādāt vēl vairāk,” saka A.Rēdere. “Maijā man būs divi gadi šajā amatā. Par to esmu pateicīga Anitai Birzniecei, jo Gulbenē apmeklēju projektu vadības kursus. Anita pamudināja, un arī es pati saviem spēkiem gribēju uzrakstīt un izcīnīt atbalstu meža projektam. Tas man arī izdevās. Tagad četru hektāru platībā esmu ieaudzējusi bērzu birzi.”
Īstajā vietā
Nedaudz vēlāk Stāmerienas pagasta padomes priekšsēdētāja vietnieks Ainārs Brezinskis ieteicis Aivai pieteikties konkursam uz lauku attīstības speciālistes amatu.
“Domāju, ka lauksaimniecības konsultanta darbs ir domāts man, jo uzskatu, ka pagastā neko citu tik labi darīt nevarētu. Iespējams, tas ir tāpēc, ka man dzīvē ir veicies ar cilvēkiem, jo strādāju kopā ar brīnišķīgiem kolēģiem. Man arī pagastā ir jauki cilvēki,” saka A.Rēdere. Speciāliste vērtē, ka Stāmerienā nav daudz tā saukto lielo zemnieku, bet ne jau tikai lauksaimniecība nosaka lauku attīstību.
“Pagastā ir ļoti aktīvi pensionāri un mājsaimnieces, kas darbojas dāmu klubiņā, tāpēc esmu sākusi viņus rosināt iesaistīties jaunajā LEADER programmā, lai veidotu nevalstiskās organizācijas,” stāsta Aiva. Konsultante min arī lielākās zemnieku saimniecības, piemēram, Kalnienā Mārtiņa Upāna saimniecību “Priednieki”, Mārītes un Ģirta Kareļkovu saimniecību, kas nodarbojas ar aveņu audzēšanu, Āri Berķi, kuram pagastā ir skaitliski lielākais slaucamo govju skaits un citi.
“Uzskatu, ka tie zemnieki, kas ir gribējuši, par spīti visam savu saimniecību ir virzījuši un virza pretim attīstībai, tomēr valsts atbalsts mūsu zemniekiem nav tik liels, kādu viņi ir pelnījuši. Analizējot nākamo lauku attīstības septiņgadi, secinu, ka lauksaimniekiem domātais atbalsts kļūst mazāks. Procentuāli mazāks atbalsts ir projektiem, bet tas nozīmē, ka zemniekiem būs nepieciešams ievērojami lielāks līdzfinansējums, kas ne visiem būs pa spēkam, piemēram, ja līdz šim naturālajām saimniecībām gadā apgrozījumam vajadzēja būt 1000 eiro, tad nākamajā gadā tam jābūt 4500 eiro,” prāto Aiva. Viņa ievērojusi, ka lielākā daļa lauksaimnieku pagastā ir cienījamā vecumā, kas vēl gādā par lopiem, bet viņiem ir nepieciešama lielāka palīdzība.
Biedē grāmatvedība
“Ļoti grūti ir zemniekus iedrošināt, jo visus biedē grāmatvedība – milzīgais dokumentu kalns, kas jāizpilda, kam jāseko līdzi. Nemitīgi mainās dažādas ministrijas nostādnes, jaunas prasības projektu pieteikumiem. Protams, par maksu iespējams sakārtot grāmatvedības dokumentus, uzrakstīt projektu, bet mazais zemnieks ne vienmēr ir spējīgs maksāt. Nemitīgi atgādinu zemniekiem, lai viņi 20 dienu laikā veic dzīvnieku apzīmēšanu, lai nezaudē kaušanas prēmiju, jo arī 56 lati ir nauda,” saka speciāliste. Pozitīvi viņa vērtē faktu, ka zemnieku saimniecības samazina darbības apjomu, bet no statusa neatsakās.
“Tas ir gadu dēļ, jo jaunieši izskolojas un pagastā neatgriežas. Es viņus saprotu, jo uzskatu, ka nevienam nav tik grūti pelnīt maizi kā lauksaimniekam, tāpēc bērni, redzot, kā viņu vecāki cīnās, aiziet no laukiem.”
Stāmerienas lauksaimnieki neizceļas ar kaut ko īpašu, bet Aiva ir pārliecināta, ka nākotnē nekur citur rajonā nebūs tik apjomīgas dīķu saimniecības, kāda top Kalnienā. Daudzi zemnieki domā par zīdītājlopu audzēšanu, jo ir sapratuši, ka slaucamās govis prasa ievērojami vairāk darba. Zīdītājlopiem ir paredzēts arī valsts atbalsts.
Apciemo mājās
Pagasta lauksaimniekus A.Rēdere labprāt apciemo mājās, jo tad ar katru iespējams mierīgi un nesteidzīgi izrunāties.
“Esmu pārliecinājusies, ka katram cilvēkam ir vajadzīga individuāla pieeja. Tas, ka pie informatīvā stenda esmu pielikusi paziņojumu par sanāksmi, nedod tādu efektu kā apciemojums saimniecībā. Cilvēki arī Stāmerienā un Kalnienā ir dažādi, bet cenšos būt visiem atvērta, iespējams, tāpēc rodu ar viņiem labu kontaktu,” smaida Aiva.
Ja esi kļuvusi par padomdevēju pagasta lauksaimniekiem, tad arī pašai daudz jāmācās, tāpēc Aiva cītīgi seko līdzi visām aktivitātēm.
“Līdz ar zemniekiem mācos arī pati, apmeklēju dažādus seminārus un kursus, meklēju informāciju internetā. Tas paņem ļoti daudz laika.”
Izrādās, ka pēc skolas beigšanas Aiva gribējusi savu dzīvi saistīt ar zootehniku, bet Lauksaimniecības universitātes Zootehnikas fakultāti tā arī nav sanācis pabeigt. “Kļūt par zootehniķi mani pamudināja Anita Aizpuriete, jo skolas gados ļoti aizrāvos ar zirgiem. Biju pēc viņiem kā traka. Tagad manu mīlestību uz zirgiem pārmantojusi mana vecākā meita,” priecājas Aiva. “Mums ir neliela piemājas saimniecība – 20 hektāri, bet arī tie prasa daudz darba. Saimniecībā man daudz palīdz vīrs, bet arī tad slinkošanai laika neatliek. Viņš strādā algotu darbu, jo ar tik nelielu zemes platību vien šodien iztikt nevar. Tieši tāpēc cenšamies strādāt, domāt par kaut ko jaunu. Savā saimniecībā lieku lietā visas apgūtās zināšanas, lai viss būtu pareizi. Būšu godīga, sakot, ka nezinu, ko nozīmē sēdēt un neko nedarīt, jo ģimenē ir trīs bērni, kam jāatlicina laiks. Tomēr esmu iesaistījusies pagasta dramatiskā kolektīva darbā. To šobrīd atvēlu sev.
