Jurijs: – Laiki ir mainījušies, jauniešiem tagad ir citas prioritātes – datori, diskotēkas.
Jurijs: – Laiki ir mainījušies, jauniešiem tagad ir citas prioritātes – datori, diskotēkas. Tomēr ir jābūt lielai gribai. Tiesāšanu nevar uzspiest, tā ir jāgrib. No mazām pilsētām arī var izaugt labi tiesneši, piemēram, no Viļakas Ervīns Veļķeris, no Baltinavas Vladimirs Koritko, no Balviem Aleksejs Popovičenko. Gribu aicināt jauniešus (arī meitenes), kuri vēlas tiesāt futbolu, droši meklēt mani – padomu neliegšu.
Raksturojiet futbolu Latvijā, reģionā un Gulbenē.
Romāns: – Pirmkārt, Latvijas futbols šogad svin savu simts gadu jubileju. Latvijā futbolu spēlēs, kamēr zeme pastāvēs. Mūsu simtgadu vēsturē lielākais sasniegums ir iekļūšana Eiropas čempionāta finālā. Tas mazai valstiņai ir milzīgs notikums un panākums. Šodiena ir ienesusi arī melnos toņus futbola saimniecībā. Ne visur ir finansiālā bāze, katastrofāli samazinās laukumu skaits. No agrākajiem 33 laukumiem Rīgā šodien ir palikuši tikai 16. Jo mēs labāk dzīvosim, jo labāk būs futbolam. Latvijas vadošie futbola klubi – “Skonto”, “Liepājas metalurgs” un “Ventspils” – ir privāti klubi, kuros naudu iegulda to īpašnieki. Vai viņi kādreiz to varēs atgūt – diez vai.
Varu paslavēt Gulbenes pilsētas pašvaldību un arī rajona pagastu vadītājus, kuri aktīvi atbalsta futbolu savu iespēju robežās. Jaunie futbolisti, kuri apvienojušies FB “Gulbene 2005”, nes rajona un pilsētas vārdu Latvijā un ārpus tās robežām.
Savulaik mums ar Juri bija ideja izveidot reģionālo futbola federāciju, kurai būtu labāka saikne ar Latvijas futbola federāciju. Diemžēl atsevišķu darboņu destruktīvas darbības dēļ šis projekts tika izjaukts.
Jurijs: – Valsts tomēr sportam velta mazu uzmanību. Arī uzņēmēju un pašvaldību iespējas nav bezizmēra. Jo mazāka apdzīvota vieta, jo lielākas finansējuma problēmas. Par Gulbenes pilsētas un rajona pašvaldībām varu teikt tikai labus vārdus. Ar katru gadu palielinās finansējuma apjoms, līdz ar to arī iespējas nodarboties ar futbolu. Paaugstinās treniņu kvalitāte, un tas dod labus rezultātus. Tagad trenējas vairāk nekā 120 zēni un meitenes no 12 rajona pašvaldībām, kā arī kaimiņu rajonu bērni. Kas attiecas uz mūsu reģiona federācijas projektu, sākumā visi bija “par”, bet pēc laika domas mainīja. Mēs bijām gatavi darboties, nemeklējot sev labumu, un ieguldīt pat savus līdzekļus. Bet ceru, ka futbolam Gulbenē labākie gadi vēl priekšā.
Nobeigumā – jūsu saistība ar Gulbeni.
Romāns: – Es šeit esmu jauns iedzīvotājs, un pagaidām mani šeit saista kopīga biznesa projekti ar Juriju.
Jurijs: – Man Gulbene asociējas ar nelielu, klusu un skaistu pilsētiņu, tāpēc arī šeit izvērsu savu biznesu – mēbeļu tirdzniecību. Gulbenē man pieder mēbeļu salons “Kristīne”. Patīk, ka pilsēta katru gadu plaukst arvien krāšņāka. Cilvēki cits citu pazīst, un tas ir ļoti labi. Vienīgā problēma, ka Gulbene ir patālu no Rīgas. Nākotnē varbūt būs lidmašīnas reiss Gulbene – Rīga, tad visas problēmas atkritīs.
***
Svarīgākās starptautiskās spēles, kuras 2006.gadā tiesājuši Romāns un Jurijs
– Nacionālās izlases:
Slovākija – Malta;
Beļģija – Azerbaidžāna.
– UEFA kauss:
“Litex” (Bulgārija) – “Omonija” (Kipra);
“Partizan” (Serbija) – “Groningen” (Holande);
“Austrija” (Austrija) – “Sparta” (Čehija).
