Pirmdiena, 15. decembris
Johanna, Hanna, Jana
weather-icon
+3° C, vējš 0.45 m/s, R vēja virziens

Gripa vairs nav aiz kalniem

Gripa ir sezonāla gaisa pilienu infekcija. Ziemeļu puslodē vīruss aktivizējas laika posmā no decembra līdz aprīlim.

Gripa ir sezonāla gaisa pilienu infekcija. Ziemeļu puslodē vīruss aktivizējas laika posmā no decembra līdz aprīlim.
“Tas nozīmē, ka vīruss izplatās ļoti viegli un ātri – runājot, klepojot, šķaudot. Pēc kārtīgas nošķaudīšanās vīruss var izplatīties sešu metru attālumā. Vieglās izplatības dēļ gripas laikā ir epidēmija,” skaidro ārste infektoloģe Ģertrūde Bergmane.
Medicīnas speciāliste stāsta, ka gripas izsaucējs ir vīruss, kuram ir mainīga daba. Uz tā ārējā apvalka atrodas antigēni, kas katru gadu ir citādākā kombinācijā.
“Atšķirībā no citām saaukstēšanās slimībām gripa sākas pēkšņi. Ir drebuļi, drudzis, muskuļu un locītavu smeldze, sāp galva un acis, ir nepatika pret gaismu, sauss kairinošs klepus, iestājas nespēks. Šie simptomi ir tiešas gripas vīrusa vairošanās sekas. Temperatūra strauji paaugstinās līdz 38 – 40 grādiem un ilgst vairākas dienas. Nereti pirmajam augstajam temperatūras vilnim ceturtajā slimības dienā seko nākamais, kas ilgst līdz sešām septiņām dienām. Gripas izraisītie elpceļu simptomi un nespēks var ilgt vairākas dienas, reizēm pat līdz divām nedēļām, pēc tam, kad ir mitējusies temperatūra,” stāsta Ģ.Bergmane.
Bērniem gripa var noritēt smagāk, jo viņiem parasti ir augstāka temperatūra, kam var pievienoties krampji, var būt arī sāpes vēderā un vidusauss iekaisums. Šī infekcija var būt bīstama arī veciem cilvēkiem un tiem, kas sirgst ar hroniskām kaitēm.
“Gripas vīrusu var ieelpot, var inficēties arī, lietojot priekšmetus, uz kuriem atrodas slimā cilvēka deguna vai rīkles izdalījumi. Inkubācijas periods jeb laika posms no inficēšanās brīža līdz slimības sākumam ilgst no vienas līdz četrām dienām – atkarībā no saņemtās vīrusa devas un konkrētā cilvēka imunitātes,” norāda ārste.
Lai izvairītos no gripas, viņa iesaka veikt vairākus piesardzības pasākumus, piemēram, regulāri vēdināt telpas, uzturēt telpās mitrumu, bieži mazgāt rokas, spēcināt imunitāti ar sīpolu un ķiploku kūrēm, uzturā lietot produktus, kas satur daudz C vitamīna. Ikdienā ieteicams izdzert 1,5 līdz 2 litrus ūdens, zāļu tējas un sulas. Ir jāsamazina kafijas, alkohola lietošana un smēķēšana, jo tie ir faktori, kas spēcīgi pazemina imunitāti.
“Imunitāti labi nostiprina izgulēšanās, pastaigas svaigā gaisā, labs garastāvoklis, labas domas,” atgādina Ģ.Bergmane.
Nozīmīgs profilakses pasākums ir vakcinācija, jo šodien tiek izmantotas vakcīnas, kurām tikpat kā nav nevēlamu blakus parādību. Pēc vakcinēšanas imunitāte iestājas septiņu dienu laikā un saglabājas deviņus mēnešus.
“Vakcīna var būt neefektīva, ja cilvēks potēšanas brīdī ir jau inficējies ar gripas vīrusu. Kļūdains ir uzskats, ka pati vakcīna var izraisīt saslimšanu ar gripu. Vakcinācija pret gripu īpaši ieteicama cilvēkiem, kas vecāki par 60 gadiem, kā arī tiem, kas sirgst ar kādu hronisku kaiti, jo šiem cilvēkiem jau ir novājināta imūnsistēma. Vakcinēties vēlams tiem, kuriem ikdienā ir saskarsme ar lielām ļaužu masām, kā arī pirmsskolas vecuma bērniem un skolēniem. Vakcinēt nav ieteicams mazuļus līdz sešu mēnešu vecumam, grūtnieces, cilvēkus, kuriem ir vistas olbaltuma nepanesība, hronisku slimību paasinājuma periodā, kā arī akūtu slimību gadījumā,” skaidro Ģ.Bergmane.
***
Fakti
Gripas ierosinātājs pirmo reizi atklāts 1933.gadā. Tas izrādījās vīruss. Pēc septiņiem gadiem tika atklāts šā vīrusa “brālis”, bet 1947.gadā šai saimei pievienojās vēl viens vīrusa paveids. Tos apzīmēja ar latīņu alfabēta burtiem “A”, “B” un “C”.
Šodien ir zināmi aptuveni 200 vīrusu veidi, kas ir gripas un tai līdzīgu saslimšanu ierosinātāji.
Pēc Vispasaules veselības aizsardzības organizācijas datiem, katru gadu no gripas Vācijā mirst apmēram 10 tūkstoši cilvēku, Francijā – 6 tūkstoši, ASV – 30 līdz 40 tūkstoši cilvēku. Ukrainā, piemēram, šie skaitļi ir ievērojami zemāki tāpēc, ka netiek ņemts vērā miršanas gadījumu skaits, ko radījuši pārciestas gripas radītie sarežģījumi.
Pasaulē izveidoti četri starptautiskie gripas izpētes centri – Atlantā, Londonā, Tokijā un Melburnā, kā arī katras valsts nacionālajos centros.

Komentāri

Dzirkstele.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.