Voldemāra un Anitas Mezīšu ģimene no Beļavas pagasta Ozolkalna šogad bija 26 Latvijas ģimeņu skaitā, kas 14.decembrī Ziemassvētku egli iededza kopā ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi – Freibergu.
Voldemāra un Anitas Mezīšu ģimene no Beļavas pagasta Ozolkalna šogad bija 26 Latvijas ģimeņu skaitā, kas 14.decembrī Ziemassvētku egli iededza kopā ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi – Freibergu.
“Dzirkstele” jau rakstīja, ka ģimeni braucienam pie prezidentes ieteica Beļavas pagasta padome, bet izvirzīja rajona padome, jo Voldemārs un Anita ir sabiedrībā pazīstami un sabiedriski aktīvi cilvēki. Voldemārs ir Beļavas pagasta padomes deputāts, divus sasaukumus – arī pagasta padomes priekšsēdētāja Kārļa Lišes vietnieks. Rajonā un ārpus tā robežām Voldemāru pazīst kā sporta darba entuziastu, kas, strādājot par sporta skolotāju, izaudzinājis daudzus talantīgus sportistus.
Savukārt Anita bijusi Tautas frontes dibinātāja Ozolkalnā, vadījusi deju kolektīvus, panākot, ka dejas mīlestība raisās 90 procentos Ozolkalna pamatskolas skolēnu. Viņa bijusi arī cienīta kultūras darbiniece un vadījusi kādreizējo Ozolkalna tautas namu. Šobrīd Anita strādā Ozolkalna pamatskolā un ir šīs mācību iestādes labais rūķis un dvēsele.
Ielūgums doties pie prezidentes ģimenei bijis patīkams un satraucošs pārsteigums. Tagad, kad emocijas nedaudz rimušas, Voldemārs smejas, ka ģimeņu pieņemšana prezidentes pilī nemaz neesot bijusi sliktāka kā ASV prezidentam Džordžam Bušam.
Vispirms katra ģimene stādīta priekšā prezidentei un viņas dzīvesbiedram, tad sekojusi abpusēja sasveicināšanās un fotografēšanās. Prezidente paudusi prieku, ka astoto reizi atkal pulcējušās labākās ģimenes no visiem Latvijas novadiem, un likusi visiem justies kā mājās. Bijusi iespēja apskatīt arī Ordeņu zāli, kur izvietoti prezidentu portreti. Tur arī notikusi plašāka iepazīstināšana ar katru ģimeni, sekojusi prezidentes un viņas dzīvesbiedra Imanta uzruna un dāvanu pasniegšana.
“Mums un vēl vienai ģimenei, kurā bija desmit bērni, izdevās izpelnīties aplausus, jo, iepazīstinot ar meitu Ievu, tika teikts, ka viņa ir Ozolkalna pamatskolas prezidente. Acīmredzot tas raisīja kaut kādas asociācijas ar augstajiem amatiem. Žēl, ka kopā ar mums pie prezidentes objektīvu iemeslu dēļ nevarēja ierasties vecākais dēls Artūrs.Tikšanās laikā ar prezidenti parunāties gan neizdevās, jo ģimeņu bija daudz un visam bija jāiekļaujas reglamentētajā laikā,” stāsta Voldemārs. Mezīšu ģimenei paticis grupas “Putnu balle” koncerts.
“Ir aplami uzskatīt, ka pie prezidentes aicina tikai ļoti pārtikušas ģimenes. Viss bija sirsnīgi un vienkārši, jo nebija jāierodas smokingos un vakarkleitās. Arī bērnu vecāki bija visdažādāko profesiju pārstāvji. Emocionālu pārdzīvojumu radīja arī pils, zinot, ka tā ir daudzu vēsturisku faktu lieciniece, ka tajā uzņemta filma “Vella kalpi”, kā arī apziņa, ka diezin vai otrreiz dzīvē būs iespējams tajā būt,” bilst Voldemārs. Viņš nenoliedz, ka ir gandarīts par ģimenes ciemošanos pie prezidentes, un labprāt stāsta par bērnu sasniegumiem un dzīvesbiedres lielo atbildības sajūtu pret katru viņai uzticēto pienākumu.
“Artūrs, kurš mācās Sakaru institūtā un kļūs par datoru administratoru, ir arī vairākkārtējs Latvijas čempionāta posmu uzvarētājs savā svara kategorijā spēka trīscīņā. Jānis, kurš mācās Rīgas Celtniecības koledžā, arī ir sportists, iekļauts Latvijas vieglatlētikas izlasē un piedalījies Eiropas kausa izcīņā. Nesen viņš saņēma vieglatlētikas gada balvu “Latvijas rekordists 2006″. Meita Ieva pēc tam, kad būs beigusi pamatskolu un vidusskolu, domā kļūt par žurnālisti, jo ir ļoti komunikabla, aktīva, ar labām organizatores spējām, lai gan es iesaku izvēlēties labāk atalgotu profesiju.”
Ziemassvētkos pie Mezīšu ģimenes allaž sapulcējas apmēram 40 cilvēku, jo Voldemārs ir no 12 bērnu ģimenes. Tad tiek svinēti ne tikai Ziemassvētki, bet arī meitas Ievas vārdadiena. Zem eglītes vienmēr ir dāvanas katram ciemiņam un ģimenes loceklim. Jaungada naktī Mezīši savukārt brauc ciemos pie citiem. Šogad gan esot doma skaistākos gada svētkus pavadīt ģimenes lokā.
“Mums visiem vislabāk patīk Ziemassvētki, kad kavējamies pārdomās. Nesaprotu kāpēc, bet manī šie svētki raisa skumjas un grūtsirdību. Šajos Ziemassvētkos par visu vairāk vēlamies, lai mūsu bērniem būtu laba veselība un viņiem dzīvē viss izdotos, jo mēs dzīvojam viņu dēļ. Viss pārējais – mīlestība, saticība, saskaņa – mums jau ir!”
