Rekviēms Vai sniedziņš snieg Vai pelēks lietiņš līst; Šī zeme mīļa man, Šī zeme – Latvija.
Rekviēms
Vai sniedziņš snieg
Vai pelēks lietiņš līst;
Šī zeme mīļa man,
Šī zeme – Latvija.
Man mīļi aizaugušie lauki
Un pļavas nenopļautās,
Un veco māju caurie jumti,
Un vecīši, kas šajās sētās mīt.
Vēl vakaros dzird suņus rejam
Un arī govslopu var ieraudzīt,
Bet biežāk gadās redzēt bebrus
skrejam,
Kas kokus pēdējos steidz nozāģēt.
Brauc ciemos augsti viesi,
Kas “kārniem” vīriem rokas spiež,
Un brīnās augstie viesi:
“Uz pasaules pat latvietis mīt?”
Pa radio skan dziesmas svešā mēlē,
Par uzplaukumu kaut ko melš,
Bet tikums latviskais ir zudis
Un to vairs neatgūt nekad.
Dus čaklie darbarūķi,
Un zaļas velēnas tos sedz,
Bet viņu bērni, mazbērni
Uz Īriju brauc sēnes vākt.
