Pagājusi pirmā nedēļa kopš lizumnietis Aldis Strads ir kļuvis par rajona padomes priekšsēdētāju.
Pagājusi pirmā nedēļa kopš lizumnietis Aldis Strads ir kļuvis par rajona padomes priekšsēdētāju.
Lielākais darbs vēl priekšā, bet jau pirmās darbdienas ļāvušas apjaust, ka būs vajadzīga pacietība, apdomība un arī diplomātija.
– Kā jūtaties tagad, kad pirmais saviļņojums ir pierimis un Lizuma pagasta vadītāja pienākumiem blakām jāliek arī rajona padomes priekšsēdētāja uzdevumi?
– Lai runātu par sajūtām, jāatskatās vēsturē. Pirms 17 vai 18 gadiem, kad strādāju kolhozā “Spars” par sporta darba organizatoru, pie manis Lizumā ieradās delegācija no rajona un piedāvāja uzņemties Lizuma vidusskolas direktora pienākumus, jo iepriekšējais direktors gatavojās iet pensijā. Piedāvājumu nepieņēmu, jo tolaik baidījos uzņemties atbildību par tik lielu skolu, bet pagāja apmēram gads, kad jau strādāju pagasta padomē par priekšsēdētāju. Uzskatu, ka šajā laikā ir sakrāta pietiekami liela pieredze, lai varētu vadīt arī rajona padomi, tomēr tad, kad uzzināju, ka Nikolajs Stepanovs grasās atteikties no rajona padomes priekšsēdētaja pienākumiem, pat domas nebija, ka es varētu pretendēt uz šo amatu. Laikam jau liktenis un laiks saliek visu pa vietām.
– Pievienojaties uzskatam, ka “slikts tas karavīrs, kas nevēlas reiz būt ģenerālis”?
– Jā, jo uzskatu, ka ir grūti dzīvot tad, ja esi pieticīgs un ne pēc kā netiecies. Kādreiz jau teica, ka man ir pienācis laiks posties uz Saeimu, bet tad uz teikto atbildēju ar pretjautājumu: “Ko sliktu esmu izdarījis?” Protams, no malas visu ir viegli kritizēt un runāt, kamēr pats neesi bijis Saeimā. Šobrīd esmu tur, kur esmu, nekad nevar zināt, kā dzīvē viss izmainās. Varbūt kādreiz par Saeimu domāšu citādāk.
– Kas būs tie darbi, kuriem pievērsīsiet lielāko uzmanību?
– Ir ļoti daudz labi sāktu darbu, ko atliek tikai turpināt. Arī līdz šim šo darbu procesā visi pašvaldību vadītāji esam bijuši kopā. Lai es kļūtu par rajona padomes priekšsēdētāju, man jābūt arī kādas pašvaldības vadītājam. Daudzi cilvēki to nezina, tāpēc arī daļa lizumniešu domā, ka tagad es no Lizuma aiziešu. Sava pagasta cilvēkiem apsolu, ka no Lizuma projām neaiziešu. Esam Eiropas Savienības dalībvalsts, tāpēc uzskatu, ka ir jāskatās nedaudz tālāk par savu durvju priekšu un jāturpina sadarbība ar ārvalstu partneriem. Nedrīkst aizmirst, ka tuvojas 2009. – reformu gads, bet visi zinām, ka neviena reforma nav bijusi par labu cilvēkiem. Tajā ir daudz pozitīva un arī negatīva. Uzskatu, ka būs daudz jāstrādā, lai reformu laikā iespējami mazāk ciestu vietējo pašvaldību, rajona padomes darbinieki, kā arī iedzīvotāji.
– Reģionālā reforma jūsu skatījumā?
– Par to daudz runāts, bet manī ir pārliecība, ka tomēr spēkā būs pirmais – apmēram 167 novadu – variants, kuru ņemot par pamatu vēl kaut kas tiks apvienots un samazināts. Uzskatu, ka šis un 2008.gads būs laiks, kad vēlreiz viss tiks analizēts, lai izvēlētos labāko variantu.
– Kur šajā modelī redzat Lizuma pagastu?
– Lizumam ir jābūt centram, jo tas jau sākotnējo piecu pagastu variantā, kad runājām par apvienošanos, bija noteikts kā centrs, kad vēl runājām par Lejasciema novadu ar centru Lizumā. Ja Lejasciems iegūs tiesības palikt kā atsevišķs veidojums, tad pārējām četrām pašvaldībām būs jāturpina sarunas un jāvienojas par centru, bet arī tas ir nākotnes jautājums.
– Plānojot rajona budžetu šim gadam, ko noteiksiet par prioritāti?
– Tā noteikti būs izglītība, jo mūsu sabiedrībai ir vajadzīgi izglītoti cilvēki, tāpēc jādomā arī par pedagogu algu palielināšanu. Tomēr ar izglītotiem ļaudīm vien būs par maz, ja viņiem netiks radīta vide, kurā viņi gribētu atgriezties. Ja mums tas izdosies, tad labu speciālistu mums netrūks. Prioritāra ir arī uzņēmējdarbības attīstība. Īpaši atbalstāmi ir mazie uzņēmēji, jo redzam, ka viens otrs nespēj konkurēt ar lielajiem uzņēmumiem. Uzskatu, ka arī valsts nodokļu politika nepalīdz mazajiem uzņēmējiem. Neesmu pārliecināts, ka ar to pietiks, ja katrā pašvaldībā būs tikai viens liels uzņēmums.
– Vai esat gatavs pieņemt arī pārdrošus lēmumus?
– Lai pieņemtu pārdrošu un netradicionālu lēmumu, ir vajadzīga ļoti spēcīga argumentācija, lai cilvēkiem varētu izskaidrot, kāpēc es rīkojos tieši tā un ne citādāk. Ne rajona padomē, ne vietējā pašvaldībā priekšsēdētājs vienpersoniskus lēmumus nepieņem. Katrs lēmums ir jāapspriež ar deputātiem. Tā pieņemšanai jābūt koleģiālai. Apzinos, ja tiks pieņemt kāds nepopulārs lēmums, tad pirmais par to cietīs priekšsēdētājs.
– Kā jūs pārdzīvojat kritiku?
– Strādājot pašvaldībā, esmu nonācis pie pārliecības: ja katru kritiku ņem pie sirds un ārkārtīgi pārdzīvo, tad ilgāk par vienu sasaukumu ne fiziski, ne garīgi strādāt nevar. Ir jāprot kritiku izanalizēt un izvērtēt, lai zinātu, kad tā ir pamatota vai nepamatota. Protams, visvairāk sāpina, ja cilvēks atnāk uz pašvaldību, izkliedzas un pat nemēģina ieklausīties otra viedoklī. Pašvaldības vadītājam jābūt diplomātam ne tikai attiecībās ar iedzīvotājiem, bet arī ar darbiniekiem, kurus sarūgtinājis kāds apmeklētājs. Es cenšos tāds būt. Domāju, tas izdodas, jo cilvēks ar laiku daudz ko iemācās.
– Cik daudz jums nozīmē kolēģu atbalsts?
– Ļoti daudz. Kad mani ievēlēja par Lizuma pagasta padomes priekšsēdētāju, neko no pašvaldības darba nezināju. Biju jauns un “zaļš”, bet, 17 gadus vadot pagastu, esmu sapratis, ka tas ir kolektīvs darbs. Arī rajona padomes darbinieki nav tikai padomes funkciju vadīšanai. Daudzu jautājumu risināšanā viņiem jāpalīdz arī vietējām pašvaldībām. Bez vispusīgas sadarbības pašvaldības darbs nav iedomājams. Esmu gatavs uzklausīt arī iedzīvotāju problēmas, bet iesaku – vispirms tomēr izvērtēt, vai tās attiecas uz rajona vai konkrētu vietējo pašvaldību. Nebūšu Dievs zemes virsū, tāpēc var gadīties, ka ne vienmēr izdosies pilnībā atrisināt visas problēmas.
– Kā plānosiet darbdienas? Cik laika atlicināsiet Lizumam, cik – rajonam?
– Man nav noteikts darba laiks, kas jāpavada rajona padomē, cik stundas jāatvēl Lizumam, tāpēc stingru darba grafiku izstrādāt ir neiespējami. Būs dienas, kad būšu tikai Lizuma pagastā, dienas, kad atradīšos tikai Gulbenē. Labi apzinos, ka darbdiena vairs nesāksies pulksten 8.00 un nebeigsies 17.00 pēcpusdienā. Uzskatu, ka rajona padomes priekšsēdētāja amats darbam vietējā pašvaldībā netraucē. Tikai papildina. Tomēr mana sirds joprojām pieder Lizumam, kur pagājis gandrīz viss mans mūžs. Nevaru noliegt, ka jūtos lepns, ka rajonu pārstāv kāds no Lizuma.
– Kas Lizumā ir labāks salīdzinājumā ar citām vietējām pašvaldībām?
– Neuzskatu, ka Lizums ir pārāks par pārējām vietējām pašvaldībām, bet, saglabājot kādreizējās paraugsaimniecības pozitīvās iestrādes, tās pilnveidojot un nemitīgi domājot par pagasta attīstību, tas atrodas vietējo pašvaldību priekšgalā. Nenoliedzami, katram pašvaldības vadītājam savs pagasts ir vismīļākais un labākais. Lizumā darāmā ir ārkārtīgi daudz, piemēram, jārisina apkures problēmas, jo siltums cilvēkiem ir pirmajā vietā. Ir arī daudz citu projektu, kas jārealizē, lai tiem cilvēkiem, kas dzīvo Lizumā, būtu vēl labāk.
– Vai atliks laiks arī vaļaspriekam un ģimenei?
– Apzinos, ka vaļaspriekam laika tagad būs mazāk, bet uzskatu, ka darba dēļ nedrīkst ciest ne ģimene, ne vaļasprieks, ne atpūta. Laiku vienmēr visam var atrast. Esmu par to pārliecināts.
– Ko jūs novēlat sev?
– Vienmēr var vēlēties daudz, bet sev tomēr visvairāk vēlu veselību. Lai gan pagasta deputāte bija teikusi, ka esmu vīrietis labākajos gados, tomēr sevi jau liek manīt dažādas kaites. Ja būs veselība, ar visu spēšu tikt galā.
***
Vizītkarte
– Vārds, uzvārds: Aldis Strads.
– Dzimis: 1957.gada 16.novembrī Lizumā.
– Izglītība: Lizuma vidusskola, 1983.gadā absolvē Latvijas Fizkultūras institūtu.
– Darbs: sporta metodiķis kolhozā “Spars”, kopš 1990.gada 30.janvāra ir Lizuma pagasta padomes priekšsēdētājs. 2007.gada 2.janvārī sāk strādāt arī par Gulbenes rajona padomes priekšsēdētāju.
– Par sirdslietu uzskata: sporta aktivitātes.
