Gulbenes rajonā nepilnu trīs mēnešu laikā slimnīcā nonākuši 28 nekvalitatīva alkohola lietošanas upuri, no tiem trīs ir miruši.
Gulbenes rajonā nepilnu trīs mēnešu laikā slimnīcā nonākuši 28 nekvalitatīva alkohola lietošanas upuri, no tiem trīs ir miruši.
Gulbenes rajona padomē vakar šī situācija pārrunāta ārkārtas situāciju komisijā, kur tika nolemts ierosināt veikt izmaiņas likumos, lai policijai būtu vairāk iespēju likumīgi apkarot alkohola nelegālo tirdzniecību. Policija kopā ar pašvaldībām Gulbenes rajonā ir apzinājusi aptuveni 150 tā saucamās “točkas”. Rekordliels “točku” skaits – 20 – ir Jaungulbenes pagastā. Piecas pašvaldības policijai šajā jautājumā ziņas nav sniegušas, kaut to pienākums ir apkarot žūpību. Policijā uzskata, ka iespēja apkarot alkohola nelikumīgo tirdzniecību ir ierobežota. Galvenokārt bremzējošais faktors ir cilvēktiesību normas, kā arī privātīpašuma neaizskaramība.
Iesniegs priekšlikumus izmaiņām likumos
Policija šo trīs mēnešu laikā ir uzrakstījusi deviņus administratīvos protokolus saistībā ar alkohola nelikumīgu glabāšanu, tirgošanu. Vienā gadījumā toksiskā hepatīta pacienti liecināja, kur iegādājušies nekvalitatīvu “krutku”, un pie kriminālatbildības tiks saukts pārdevējs. Vēl ir divi materiāli par iespēju uzsākt kriminālprocesu. Vienā gadījumā nelikumīgā tirdzniecības vietā ir izņemti vairāki litri nesertificēta alkohola, otrā – tikai 100 grami nemarķēta alkohola.
Pēc Gulbenes rajona policijas pārvaldes priekšnieka Dzintara Čerbakova ieteikuma gulbenieši vērsīsies Saeimas Juridiskajā komisijā, Iekšlietu, kā arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā ar ierosinājumu paredzēt Administratīvā procesa likumā kratīšanas iespēju saistībā ar alkohola nelikumīgas tirdzniecības vietām. Pagaidām kratīšanas iespēju paredz vienīgi Kriminālprocesa likums. Gulbenieši saskata nepieciešamību, lai par nesertificēta alkohola glabāšanu un tirgošanu varētu saukt pie kriminālatbildības jau ar pirmo reizi, nevis tikai tad, ja šādā pārkāpumā viena un tā pati persona pieķerta jau atkārtoti gada laikā.
Gulbenieši vēlētos arī juridiski akceptētu elastīgāku un ciešāku pašvaldību un Valsts policijas sadarbību.
Ārkārtas situāciju neizsludinās
Sēdē tika secināts, ka nav jēgas izsludināt ārkārtas situāciju, jo tas neradīs vairāk priekšrocību problēmas risināšanā. Nikolajs Stepanovs uzsvēra, ka pagaidām nekas neliecina, ka toksiskā hepatīta saslimšanas gadījumi Gulbenes rajonā samazinātos. Esot tieši otrādi. “Pats esmu saticis vismaz pāris cilvēku, kam acis dzeltenas kā luksoforu dzeltenā gaisma, bet viņi vēl nezin ko gaida un mediķu palīdzību nemeklē,” sacīja viņš.
Gulbenes slimnīcas galvenā ārste Mudīte Jaceviča sēdē informēja, ka no visiem mediķu redzeslokā nonākušajiem toksiskā hepatīta pacientiem lielākā daļa ir hroniski alkoholiķi, bet gadoties arī pa kādam “iekritušam” nedzērājam. Raksturīgi, ka saslimušie neatklāj, kur pirkuši indīgo alkoholu.
Izrakstītie nekad
nebūs veseli
Kopš 18.oktobra slimnīcā nonākuši kopumā 39 toksiskā hepatīta pacienti. 11 ir Alūksnes rajona iedzīvotāji, pārējie – Gulbenes pilsētas, kā arī Lizuma, Stradu un Beļavas iedzīvotāji. Divi pacienti miruši drīz pēc ievietošanas slimnīcā, viens pacients miris no smagiem aknu bojājumiem, kad bija pārvests uz Rīgas slimnīcu. Trešdaļa visu pacientu ir sievietes. Vecākajam pacientam ir 65 gadi, jaunākajam – 35 gadi.
No visa toksiskā hepatīta pacientu kopuma, kas Gulbenes slimnīcā ārstējušies trīs mēnešu laikā, izrakstīti 13 slimnieki. Kā norādīja M.Jaceviča, šiem cilvēkiem ir smagi aknu bojājumi, kas nekad nebūs pilnībā izārstējami. Toksiskais hepatīts nav infekcijas slimība, pacientiem pašiem pilnībā ir jāapmaksā ārstēšanas izdevumi. Taču daudzi slimnieki ir trūcīgi, tāpēc izdevumus segt jāpalīdz pašvaldībām, slimnīca arī prasījusi papildu finansējuma piešķiršanu Veselības ministrijai.
