Ziemeļaustrumu reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē lauksaimnieki sūdzas, ka nav saņēmuši naudu par platībmaksājumiem.
Ziemeļaustrumu reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē lauksaimnieki sūdzas, ka nav saņēmuši naudu par platībmaksājumiem.
Satraukumam nav pamata, jo tie jāizmaksā līdz šā gada 30.jūnijam.
“Darīsim visu, lai cilvēki naudu saņemtu maksimāli agrāk. Domāju, ka līdz jūnija beigām gaidīt nevajadzēs un naudu visi saņems jau februārī, martā un aprīlī. Pieteikumus vērtējam pēc to iesniegšanas secības. Tādu, kuri gaida naudu, nav daudz – kopumā 1200 lauksaimnieku,” stāsta Ziemeļaustrumu reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītājs Vitālijs Kuļšs.
Ar 20.oktobri 50 procentu apmērā lauksaimnieki kā avansa maksājumu sāka saņemt naudu par apsaimniekotajām platībām un mazāk labvēlīgiem apstākļiem. Oktobrī un novembrī kopumā minēto trīs rajonu lauksaimniekiem izmaksāts apmēram 4,1 miljons latu, tie ir 60 procenti no visu saņemto pieteikumu skaita. Pavisam saņemti 55 300 iesniegumi.
Decembrī platību maksājumus lauksaimnieki nesaņēma, jo ieskaitīja naudu pagājušās vasaras sausuma radīto zaudējumu kompensācijai, kā arī tās valsts subsīdijas, kas tieši nesaistījās ar sausuma radīto zaudējumu segšanu.
Pārvaldes vadītājs pārliecinājies, ka visvairāk lauksaimnieku pieteikumu – 8550 – saistīti ar maksājumiem dažādās atbalsta programmās. Tajā skaitā 1300 pieteikumi iesniegti programmā, kas saistīta ar agrovides sakārtošanu. Tas ir viens starp lielākajiem rādītājiem valstī.
Lai gan šajā programmā saņemts lielākais maksājumu pieteikumu skaits, tomēr pārvaldes speciālistiem, sadarbojoties ar rajona lauksaimniecības konsultāciju biroja darbiniekiem, ir vēl vairāk jāstrādā ar cilvēkiem, jo šajā programmā tiek pieļauts visvairāk kļūdu un neprecizitāšu. Neprecīzi sniegtās informācijas dēļ, kļūdas vajadzējis labot apmēram pusei visu pieteikumu iesniedzēju, kas savukārt ietekmē atbalsta saņemšanu.
“Liela daļa cilvēku nav sapratuši šīs programmas būtiskāko noteikumu, ka piecu gadu laikā nedrīkst mainīties ne kartē iezīmētā lauka platība, ne atrašanās vieta, jo katras neatļautas izmaiņas saistās ar naudas atmaksāšanu,” atgādina pārvaldes vadītājs.
392 pieteikumi saņemti programmā par augsnes erozijas ierobežošanu. Administrēta un izmaksāta arī maksa par piena kvotām. Kopumā 1200 cilvēkiem izmaksāti 600 000 latu. Decembrī vien apmēram 200 pieteikumi saņemti programmā, kas saistīta ar standartu ieviešanu saimniecībā, piemēram, lopu novietņu ūdensapgādes sistēmas sakārtošanu, slaukšanas iekārtu modernizāciju un tamlīdzīgi. 80 projekti ir saistīti ar meža atjaunošanu.
Arī šogad lauksaimniekiem būs iespējams startēt jaunās programmās, jo Lauku attīstības plāns ir nosūtīts apstiprināšanai Briselē. Jaunus projektu pieteikumus sāks pieņemt ne agrāk par aprīli, jo pirms tam Lauku atbalsta dienestā veiks akreditāciju, lai tā speciālisti varētu strādāt ar jaunajām atbalsta programmām, jo no šā gada līdz 20013.gadam ir noteikta jauna finansēšanas sistēma.
Ziemeļaustrumu reģionālajā pārvaldē februārī sāks darbu jauna Zivsaimniecības un valsts atbalsta nodaļa. To vadīs Ina Caune, kas šobrīd ir reģionālās lauksaimniecības pārvaldes Gulbenes sektora vadītāja.
Jaunā nodaļa izveidota tāpēc, ka valsts subsīdijām jābūt stingri nodalītām no Eiropas Savienības piešķirtā finansējuma.
Pagājušā gada nogalē pārvaldes darbu vērtējušas četras nozīmīgas komisijas, kas atzinušas, ka pārvaldes darbā un finansiālo līdzekļu administrēšanā būtiskas kļūdas nav konstatētas.
Pārvaldes speciālistu galvenais darbs ir saistīts ar Eiropas Savienības līdzekļu apguvi un izmantošanu.
Pagājušajā gadā Gulbenes, Alūksnes un Balvu rajonā kopā ir izmantoti apmēram 12, 5 miljoni latu, strādājot vairākās atbalsta programmās. Valsts subsīdijās izmaksāti 1,5 miljoni latu.
