Gulbenes 2. vidusskolā “Latvijas ceļš” deputāti Edvīns Inkēns un Monika Zīle diskusijā apsprieda jauniešu iespējas mūsu valsts izglītībā un profesionālajā izaugsmē.
Gulbenes 2. vidusskolā “Latvijas ceļš” deputāti Edvīns Inkēns un Monika Zīle diskusijā apsprieda jauniešu iespējas mūsu valsts izglītībā un profesionālajā izaugsmē.
E. Inkēns uzskata, ka Latvijas vēlēšanās iestāties Eiropas Savienībā (ES) galvenokārt atmaksāsies jauniešiem. “Līdz iestāšanās brīdim Latvija katru gadu no ES dalībvalstīm saņem naudas līdzekļus. Tā ir dāvana, lai valdība varētu celt valstij nepieciešamas iestādes. Kad būsim iestājušies ES, tad šī naudas summa četrkāršosies,” saka E.Inkēns. Viņš atzīst, ka bagātās valstis mazattīstītās atbalsta tādēļ, lai iedzīvotāji nemeklētu labāk apmaksātu darbu citās valstīs, neapdraudot to valstu ekonomiku.
“Latvijā nav bijis gadījums, ka Eiropas nauda tiktu zagta vai izmantota nelietderīgi. Līdzekļi atvēlēti arī pašvaldībām un lielākā daļa -izglītībai,” atzīst E.Inkēns.
“Latvijas ceļam” bijuši plusi un mīnusi
Viņš atklāj, ka “Latvijas Ceļš” kopā ar tautu bijis kopš neatkarības pasludināšanas. “Mierīgā ceļā no Latvijas tika izvests krievu karaspēks, Latvijā tagad ir daudz labāka dzīve nekā bijušajās PSRS valstīs. Turklāt Latvijā ir augstākā pensija attiecībā pret nacionālo kopproduktu uz vienu cilvēku,” saka E. Inkēns. M. Zīle piebilda, ka atšķirībā no citām bijušajām padomju tautām Latvijā pensijas izmaksājot regulāri.
E.Inkēns norāda, ka neatkarības laikā bijuši divi lieli mīnusi: “Pirmkārt, Latvijā ir daži bagāti cilvēki, kas savās interesēs izmanto valsts varu un līdzekļus. Otrkārt, laukos privatizācija netika veikta pēc labākās sirdsapziņas,” secina E.Inkēns.
Valsts attīstība atkarīga no iedzīvotājiem
Deputāte M.Zīle atzīst, ka latvieši dzīvo no tā, ko nopelna. “Valsts ienākumi ir nodokļi. Ikdiena apliecina, ka iedzīvotāji neuzrāda patiesos ienākumus. Tad arī iznāk, ka cilvēks reģistrējies kā bezdarbnieks, bet mežā griež kokmateriālus, par ko nemaksā nodokļus,” saka M.Zīle.
Viņi atzina, ka latviešiem vajadzētu mācīties lepoties ar savu valsti un vairāk runāt par tās labajiem sasniegumiem, jo paši iedzīvotāji spējīgi pacelt pašcieņu savās un citu tautu acīs.
Izglītībā pieaugs maksas studentu skaits
“Arī izglītībā vērojami divi ceļi. Pirmajā jaunietis augstāko izglītību iegūst, paļaujoties uz vecāku līdzekļiem, savukārt otri dēvējami par censoņiem. Bez līdzekļiem viņi iet uz mērķi un, kaut ar grūtībām, sasniedz to. Arī Rietumos mazturīgākie studenti vispirms mācās profesiju, kas maksā mazāk, un tikai tad, kad jau ir iekrāti līdzekļi, uzsāk nopietnākas studijas,” atzīst M.Zīle.
Tomēr E. Inkēns solīja, ka arī turpmāk būs valsts atmaksātie studenti. “To skaits gan nepalielināsies. Palielināsies to studentu skaits, kas par studijām maksās, savukārt budžeta grupu studentu skaits, manuprāt, paliks nemainīgs,” secina E.Inkēns.
