Gulbenes novads ir senatnes apdvests un tradīcijām bagāts, ietverot pilskalnus, kulta kalnu, senkapus un seno rakstību.
Gulbenes novads ir senatnes apdvests un tradīcijām bagāts, ietverot pilskalnus, kulta kalnu, senkapus un seno rakstību.
Seno rakstību pēta vēstures palīgnozare paleogrāfija, noskaidrojot rakstības attīstību, rakstu pieminekļus, lai noteiktu autorus, sarakstīšanas vietu un laiku. Eiropā senais raksts ir avots tautu vēsturei, tas modificēts pa teritorijām un variēts pa reģioniem.
Latvijā seno rakstību atradis Guntis Eniņš Svētupes lībiešu upuralā, tas redzams Gunta Eniņa grāmatā “Tepat Latvijā”. Lasot no labās uz kreiso pusi, tur rakstīts – “Lembit”. Lembits bija igauņu Sakales novada valdnieks un karavadonis. No 1211.gada vadīja cīņā igauņus un latviešus pret krustnešiem. Pirms 790 gadiem – 1217.gada 21.septembrī – kritis kaujā varoņa nāvē pie Vilandes. Izcilā igauņu karavadoņa piemiņai Gulbenes novada pagastos ir mājas ar nosaukumu “Lembi”. Vilandes kaujā kritis arī krustnešu vadonis Turaidas līvu virsaitis Kaupo. Viņš kāroja ar krustnešu algotņiem iekarot līvu lielvalsti Livoniju. Indriķa hronika vēsta, ka Kaupo 1203.gadā bijis vizītē Vācijā un viesojies Romā pie pāvesta Inocenta III, tur viņš svētīts un apbalvots. Romieši sauca tautas uz ziemeļiem par galliem. Tāpēc arī Kaupo ziņo pāvestam, ka līviem blakus dzīvo nevis latvieši, bet latgaļi (lattgalli).
Ordeņa hronikas fragmentā Gulbene minēta lejasvācu dialektā, Vācijā tagad runā Berlīnes dialektā: “Swaneborh, ein Schlott op der Ruschen grentze.” Vēl tagad Gulbenes vecpilsētu sauc par Svelberģi no Swaneborh, tur ir Rātes kalns, rātes birze, dzīvojis rātes kungs, bende un bijis cietums. Par to rakstīts “Tieslietu Ministrijas Vēstnesī” (1936.gada 4.burtnīcā) un Arveda Švābes grāmatā “Straumes un Avoti”. 1547.gadā cars Ivans IV uzdevis aģentam Ansim Šlitem ar ķeizara Kārļa V atļauju salīgt Vācijā dažus mācītus vīrus, bet Livonijas ordeņa mestrs panācis, ka ķeizars krieviem doto koncesiju anulējis un tikai dažiem izdevies slepeni nokļūt Krievijā. Viens šāds nelegālists Ansis Hembergs 1551.gadā notverts Gulbenē ar pasi vācu un krievu valodā. Viņam laimējies izbēgt no Gulbenes cietuma, bet pie Viļakas viņu sagūstīja, atveda uz Gulbeni, kur viņam bende nocirta galvu. Pie sodītā atrasto Maskavas pasi un artilērijas mākslas aprakstu paturējis Gulbenes pilskungs Mārcis Grēfentāls.
Viena teika par Gulbeni ir tāda, ka Dānijas karaļa Fridriha II brālis hercogs Magnuss Maskavā 1570.gada 20.augustā ņem par sievu cara Ivana IV brāļa meitu un tiek kronēts par Vidzemes karali. Ar vārdu “Vidzeme” apzīmēja Tērbatas, Pērnavas, Veravas, Vilandes, Valkas, Cēsu, Valmieras, Rīgas un Sāmsalas apriņķi. Magnuss par galvaspilsētu izvēlējies Gulbeni. Viņš valdījis kā neatkarīgs karalis un neklausījis Ivana IV pavēles, tāpēc gāzts no troņa 1577.gada 9.septembrī Cēsīs. Gulbene nopostīta pilnīgi un atjaunota tikai 1928.gadā.
Žurnālā “Lauku Dzīve” (Nr.2, 1987.gads) Gunta Eniņa rakstā “Varbūt palīdzēsiet” par kādu rakstu akmenī lasāms: “Kaujā Liena un Jānis krita iz zobena.” Žurnālā “Zinātne un Tehnika” (Nr.2, 1980.g.) arheologs A.Caune raksta, ka 1969.gadā netālu no Jeru muižas pie Rūjienas atrasts akmens, kas toreiz izraisījis lielu vietējo vēstures pētnieku interesi. Tērbatā izdotajā Igaunijas Zinātņu biedrības rakstu krājumā par to iespiesti seši raksti. Ar Gunta Eniņa atrastā raksta Svētupes līvu upuralā burtiem šifrējot rodas teksts igauņu valodā un tulkojot latviski: “Esi varonīgs, ja satiec ienaidnieku – cīnies!” Rakstnieks Arturs Goba Valkā Jeru akmeņa šifrējumu parādīja kādam igauņu valodas speciālistam, kurš teicis, ka viss ļoti labi sakrītot, uzraksts esot vēstījis par Lembitu.
Gulbenes novadā Krapas pilskalns ir starp lielākajiem Latvijā. No Krapas pilskalna 500 metrus uz austrumiem pie vecā ceļa bija akmens ar senu rakstu. Krapenieši stāstīja teiku, ka Katrīna dzimusi Krapā, mācījusies pie Glika Alūksnē un valdījusi Krievijā. Reiz, braucot caur Vidzemi, apstājusies Krapā un ziņojusi pavadoņiem, ka grib dzert. Pavadoņi sākuši debates, kā dzeramo pasniegt. Tikmēr Katrīna nemanīta aizgājusi uz muižas kūti, kur slaucējas pacienājušas ar pienu. Katrīna atgriezusies, pavēlējusi beigt pļāpāšanu un braukt tālāk. To krapenieši iekaluši akmenī.
No Krapas pilskalna 400 metrus uz ziemeļiem, pretī Krapas autobusa pieturai, ir Daukstu kulta kalns, līdzīgs Valgales kulta kalnam Talsu rajona Abavas pagastā, 200 metrus uz dienvidiem no Valgales pilskalna. Daukstu kulta kalna slīpais plakums vērsts pret Kapu kalnu, Kanderu, Priednieku un Rīviju senkapiem. Svētnieki kalnā rīkoja svinīgus rituālus, saglabāja vērojumus un zināšanas, bet, ieviešoties kristietībai, senās zintis izzuda.
