Katru gadu tiek izniekoti vismaz 12 miljoni minūšu ārstu darba laika, kas varētu tikt veltīti pacientu aprūpei.
Katru gadu tiek izniekoti vismaz 12 miljoni minūšu ārstu darba laika, kas varētu tikt veltīti pacientu aprūpei. Tā liecina Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūras dati.
Digitalizēt veselības aprūpi Latvijā plāno līdz 2016.gadam, bet līdz šā gada 1.martam jābūt gatavam konkrētam rīcības plānam. Jau šogad ģimenes ārstu prakšu uzturēšanas nauda palielināta par 80 latiem, pusi no tiem iesakot izlietot informācijas tehnoloģiju attīstībai.
Papīru kalni apēd laiku
Kompānija “DigitalMind”, kas pētīja valsts aģentūras datus, secina, ka katras pacienta vizītes laikā ārstam vismaz vienu reizi dokumentos ir jāaizpilda dati par pacientu: vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvieta utt. Ja katrs Latvijas ārsts šim nolūkam uz pacientu patērē kaut vai vienu minūti, var secināt, ka šogad būs vismaz divpadsmit miljoni minūšu. Dati par ambulatoro apmeklējumu dinamiku liecina, ka 2006.gadā šādu apmeklējumu varētu būt bijis vairāk nekā 12 miljoni. Vismaz 200 tūkstošus ārstu darba stundu papildus varēs veltīt pacientu aprūpei, ieviešot eveselību.
Ministru kabinets pieņēma Veselības ministrijas izstrādātās pamatnostādnes “E-veselība Latvijā” 2005.gada 16.augustā, kas paredz ieviest eveselību Latvijā līdz 2016.gadam, šim mērķim atvēlot 25 miljonus latu.
Šāgada valsts budžetā ir paredzēti līdzekļi eveselības kartes koncepcijai un integrācijai, elektronisko recepšu ieviešanai, nepieciešamo iepirkumu dokumentācijas kārtošanai.
Vajag citu ātrumu
un apjomu
Pēc eveselības ieviešanas būs iespējams visus ar medicīnu saistītos datus uzglabāt un apstrādāt digitāli. Valsts institūcijas varēs iegūt precīzu statistiku un daudzpusīgāku informāciju par savu pilsoņu veselību, redzēt jaunas veselības aprūpes tendences un pieņemt savlaicīgus lēmumus, tostarp atbilstošā finansējuma sadalē.
Viens no eveselības mērķiem ir panākt, lai pacients seko informācijai, nevis informācija seko pacientam. Šodien pacients ar izziņu, norīkojumu un receptēm iet pie ārstiem. Ja tiks ieviesta eveselība, vienīgais, par ko vajadzēs atcerēties pacientam, būs – paņemt līdzi elektronisko identifikācijas karti. Visa pārējā informācija glabāsies uz centralizētiem serveriem, kur tā būs pieejama jebkuram speciālistam. Tiesa, ārsts informācijai par pacientu varēs piekļūt, tikai izmantojot viņa elektronisko identifikācijas karti.
Veselības ministrija kā eveselības ieviešanas galvenās problēmas nosauc personāla prasmes rīkoties ar informāciju tehnoloģiju piedāvājumu, tāpēc, visticamāk, būs nepieciešama papildu izglītošanās. Svarīga ir arī pieejamība reģionos, infrastruktūras nodrošināšana.
Palīdzēs sekot informācijai
Vienreiz ierakstīta informācija elektroniskajā medicīnas kartē uzglabāsies tajā mūžīgi. Kārtējās vizītes laikā vairs nebūs vajadzības atkārtoti detalizēti iztaujāt pacientu.
Elektroniskā medicīnas karte izslēgs iespēju atkārtoti izrakstīt neveiksmīgas zāļu kombinācijas. Zāļu nepanesība vai blaknes tiks fiksētas pacienta personīgajā lietā, un katrs ārsts par to tiks brīdināts. Būs vieglāk sekot pacienta vakcinācijas kalendāram. Vairs nevajadzēs apmeklēt ārstu tikai tādēļ, lai uzzinātu analīžu rezultātus, un par to vēl maksāt pacienta nodevu. Rezultāti, papildināti ar nepieciešamajiem komentāriem, tiks publicēti speciālā portālā, kur arī katram pacientam par sevi būs pieejama visa nepieciešamā informācija.
Pacientu tiesību biroja vadītāja Liene Šulce kā lielāko eveselības plusu min iespēju nodrošināt ārstniecības procesa nepārtrauktību. “Tagad ir sūdzības, ka grūti saņemt pat izrakstu, nemaz nerunājot par visu nepieciešamo informāciju, ja pacients maina ārstu, valsti, ārstniecības iestādi. E-veselības gadījumā informācija būs pieejama tieši. Cita lieta, kā tiks nodrošināta konfidencialitāte – lai pieeja tiešām nav jebkuram ārstam,” uzsver L.Šulce, atgādinot, ka reizēm pacienta kartītes var izlasīt teju vai ikviens baltā halātā tērpies cilvēks, kas ieiet reģistratūrā.
Vēl viens pacientu tiesību aspekts – kā elektroniski apliecināt ar parakstu savu piekrišanu ārstēšanas plānam, manipulācijām utt. Šis jautājums jārisina kompleksi ar eparaksta ieviešanu.
