Pareizticībai Stāmerienā nav tautības. Par to bija iespēja kārtējo reizi pārliecināties sestdien, kad tur pēc vecā kalendāra sagaidīja Jaungadu. Stāmerenieši simtgadīgo Svētā Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīcu uzskata par savu balto dievnamu, dārgu.
Pareizticībai Stāmerienā nav tautības. Par to bija iespēja kārtējo reizi pārliecināties sestdien, kad tur pēc vecā kalendāra sagaidīja Jaungadu.
Stāmerenieši simtgadīgo Svētā Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīcu uzskata par savu balto dievnamu, dārgumu, kas jāspodrina sev un ciemiņiem par prieku. Balta mirdzēja un gaismu kā bāka izstaroja šī ēka ceļa malā, kad krēsla jau klāja Stāmerienas neaizsalušo ezeru un peļķes – zaļojošo zemi.
Nebija ierastās ziemišķās noskaņas dabā, taču svētku egles mirdzums uzbūra ziemas ilūziju. Tāpat kā Salatētis (Vadims Hermanis), Sniegbaltīte (Ella Sazonova), Mācītāja palīgs (Vladimirs Hermanis), Āksts (Svetlana Timermane), rūķi (Baiba Magone un Andis Konstantinovs). Vēstījums krievu valodā mijās ar latviešu valodā sacīto, lai visi saprastu, par ko ir runa, un varētu iesaistīties norisēs.
Vietējā Slāvu biedrība bija parūpējusies, lai šajos svētkos būtu jūtams zināms nacionālais kolorīts, lai būtu iespēja izpausties talantiem, slāvu mentalitātei, kultūrai, valodai. Labestīgie smaidi cilvēku sejās liecināja – Jaungada svinēšana visiem iet pie sirds. Bija prieks arī par SIA “S.Mednes SIA Santa” dāvāto salūtu.
Kamēr skanēja dziesmas Rēzeknes jauktā kora izpildījumā, kamēr Salatētis un Sniegbaltīte aicināja visus klātesošos dziedāt līdzi un pievienoties rotaļām ap egli, kamēr Gulbenes mūzikas skolas jaunie talantīgie pūtēji un ne mazāk talantīgie Gulbenes mākslas skolas audzēkņi skaņās un krāsās uzbūra gadumijas noskaņu, visu vakaru atvērtas bija baznīcas durvis. Jaunas un jaunas sveces iedegās pie ikonām. Cilvēki nāca, lai aizlūgtu par mīļiem cilvēkiem viņā un šajā saulē. Katra iedegta svecīte – tā ir viena lūgšana, kas runāta, vēršot skatienu debesīs pretī zvaigznēm. Pareizticīgie tic, ka Jaungads ir laiks, kad eņģeļi sadzird cilvēku lūgšanas un palīdz tām piepildīties. Simtiem lūgšanu, cerību, sapņu sestdien no Stāmerienas baznīcas eņģeļu spārni pacēla uz saviem spārniem, lidojot pretī mūžīgajai gaismai.
“Esmu sapratusi, ka man ir liela ģimene – Stāmerienas cilvēki, kas tāpat kā es mīl mūsu baznīcu un vēlas tai darīt labu. Sievas Jaungada pasākumam sacepa simtiem pīrādziņu, sagatavoja salātus, lai varētu pacienāt muzikantus, dziedātājus, aktierus, kas gādāja par svētku prieku. Slapjām kājām, nosaluši, taču priecīgi un līksmi visi svētku kopskaņas veidotāji pēc pasākuma pie baznīcas vēl uzkavējās Stāmerienas kultūras namā, lai priecātos un svinētu Jaungadu. Tik priecīgi šie svētki nekad vēl nav bijuši manā mūžā. Cilvēki sacīja, ka Jaungada atzīmēšanai pēc vecā kalendāra ir jākļūst par tradīciju,” saka pasākuma iniciatore, Svētā Aleksandra Ņevska Stāmerienas pareizticīgo baznīcas draudzes vadītāja Irina Sazonova. Arī Gulbenes mūzikas skolas pedagogs Donāts Veikšāns, kas svētkos vadīja audzēkņu pūtēju orķestri (30 cilvēku!), ir pārliecināts, ka vieta pie dievnama līdzās Stāmerienas ezeram ir ideāli piemērota dažādu koncertu, mākslas pasākumu rīkošanai arī vasarā.
Par svētku kopskaņu rūpējās Slāvu biedrības pārstāvji Hermaņu ģimene no Gulbenes un Gulbenes Tautas teātra režisore Edīte Siļķēna. Par elektrību, gaismām, skaņu, skatuvi un organizatoriskajiem jautājumiem gādāja Gulbenes pilsētas dome, kultūras centrs, kā arī uzņēmējs Māris Sliede, SIA “Alba” un skaņu meistars Aivars Kočāns. “Svētku vislielākie atbalstītāji ir Stāmerienas iedzīvotāji. Bez viņu palīdzības svētku nebūtu. Čaklas, prasmīgas rokas, atsaucīga sirds, dāsnums – tas raksturo mūsu pagasta cilvēkus. Stāmereniešus uzskatu par vienu draudzīgu ģimeni. Ne vienmēr vajag saukt vārdā tos, kam vēlies pateikties. Ir tāds ticējums – Dievs vairāk nekā cilvēki spēj apbalvot tos, kam mēs paliekam parādā skaļi pateiktu paldies,” uzsver I.Sazonova.
No svētkiem ceļamaizē uz mājām pasākuma apmeklētāji nesa baznīcas sveces – lai svētība ieplūst katrās mājās.
