Kopš vasaras Gulbenē sakopj “Spārītes” parku. Izcērt krūmus un bojātos kokus, tomēr vairākus pilsētas iedzīvotājus izbrīnī, ka cērt lielas, viņuprāt, veselas egles. Iedzīvotāji vēlas zināt, kā izlieto iegūtos kokmateriālus.
Kopš vasaras Gulbenē sakopj “Spārītes” parku. Izcērt krūmus un bojātos kokus, tomēr vairākus pilsētas iedzīvotājus izbrīnī, ka cērt lielas, viņuprāt, veselas egles. Iedzīvotāji vēlas zināt, kā izlieto iegūtos kokmateriālus.
“”Spārītes” parkā jau pagājušajā vasarā uzsāka sakopšanu, bet man nav skaidrs, kāpēc pērnā gada nogalē sāka meža izciršanu, kokmateriālu izvešanu, parka teritorijā izbraukājot un bojājot celiņus,” vaicā gulbenietis Jānis Breds.
Viņš iebilst, ka parkā izcērt lielās, 18 metrus augstās egles, kas, pēc viņa domām, vēl varēja augt. “Vērojot rosību parkā, man radās aizdomas, ka notiek nelikumības, tāpēc devos uz Gulbenes pilsētas domi, lai to noskaidrotu. Tikos ar pilsētas domes labiekārtošanas iestādes vadītāju Ligitu Miezīti. Viņa atbildēja, ka ir informēta par egļu izzāģēšanu, kas ir bojātas,” stāsta J.Breds.
Parks ir kā mežs
Gulbenes pilsētas domes labiekārtošanas daļas vadītāja Ligita Miezīte skaidro, ka gadu gaitā “Spārītes” parks pamazām pārvērties par mežu, tāpēc jāveic tā kopšana.
“Izcērtam vecos kokus, bet pagaidām vēl nevaram veidot parku ar dažādām koku grupām, vējlauzēm un citu, jo vējainā laikā vējš visu var nolīdzināt. Parkā ir daudz bojātu koku, lai gan ārēji tie izskatās veseli. Eglēm un priedēm uz stumbra ir daudz sveķainu un cita veida notecējumu, kas liecina, ka koks ir slims. Kokiem ir sausas galotnes, kā arī parkā tie saauguši pārāk biezi, un tiem nepiekļūst saule,” skaidro L.Miezīte. Viņa domā, ka parka veidošanu varētu sākt pēc pieciem gadiem, kad koki būs izretināti, bojātie izcirsti, bet mazākie paaugušies.
Daļu atvēl malkai
“Nocirsto koku zarus savāc un sadedzina. Koku stumbrus sagriež trīsmetrīgos posmos. Tur ir daudz lietkoksnes, tikai nav skaidrs, kas to izmanto,” jautā J.Breds.
Gulbenes pilsētas domes pakļautībā ir sešas iestādes, kurās ir malkas apkure, tāpēc daļu parkā cirsto koku atvēl malkai. “Saziņā ar Gulbenes pilsētas sociālās palīdzības nodaļas darbiniekiem malku piegādājam arī vecajiem, vientuļajiem pensionāriem, kas paši nespēj sarūpēt kurināmo. Šādi ar malku apgādājam 30 ģimenes,” stāsta L.Miezīte.
Izstrādā projektu
“2001.gadam ir izstrādāts konkrēts projekts “Koka konstrukciju veidošana Gulbenes pilsētas skvēros un bērnu rotaļu laukumos”, kas saistīts ar “Spārītes” parku. No apaļkokiem gatavosim gan smilšu kastes, gan dažādas kāpnes un veidojumus bērnu rotaļu laukumos, piemēram, Skolas, Nākotnes, Līkās ielas dzīvojamo namu masīvos un citur. Apaļkokus izmantosim dažādu sētiņu veidošanai, puķu dobēm un tamlīdzīgi. Ieceru ir daudz, tāpēc darīsim, cik paspēsim,” saka L.Miezīte. Viņa stāsta, ka, piemēram, “Spārītē” uz saliņas un pie tās ierīkos koka solus.
“Gulbenes vidusskolas un ģimnāzijas bērniem te notiek sporta nodarbības. Agrāk gar skolas stadiona malu bija soli. Tagad to nav, tāpēc ir iecerēts tos atjaunot. Arī lielajiem bluķiem paredzēts konkrēts pielietojums, tikai pagaidām tie novietoti drošā vietā, jo visu nav iespējams uzreiz apstrādāt un izmantot,” stāsta L.Miezīte. Viņa piekrīt J.Breda domām, ka parkā cirstos kokus iespējams arī pārdot, bet kāpēc tā rīkoties, ja pēc tam kokmateriālus vajadzēs iegādāties par ievērojamu naudas summu.
Atkritumus izmet parkā
L.Miezīte stāsta, ka ne tikai koku ciršana sagādā problēmas.
“Tajā parka daļā, kas atrodas gar Ozolu ielas malu, regulāri ir jāvāc atkritumi, ko parkā izmet tuvējo māju iedzīvotāji. Ar viņiem par šādu rīcību esam runājuši vairākkārt, esam vērsušies Gulbenes Policijas pārvaldē, tomēr atkritumu izmešana īpaši šinī parka daļā turpinās. Pāri grāvim pārliek laipas. Kad prasa, kas konkrēti licis laipas, neviens neatzīstas,” stāsta L.Miezīte.
