Agita Vītola, lietišķās saskarsmes un komunikācijas pasniedzēja: Cilvēka pašpilnveidošanās norit visu mūžu, tas ir nepārtraukts process.
Agita Vītola, lietišķās saskarsmes un komunikācijas pasniedzēja:
Cilvēka pašpilnveidošanās norit visu mūžu, tas ir nepārtraukts process. Pilnveidošanās nav viegla, jo prasa no indivīda zināmu gribasspēka piepūli, tāpēc tas daudziem arī neizdodas. Viss, ko vēlamies izmainīt vai uzlabot, prasa darbību.
Pašpilnveidošanās attiecināma uz visām dzīves jomām – profesionālo darbību, attiecībām ar citiem, izglītību utt. Taču, lai pilnveidotos, neiztrūkstoši vajadzīgi vairāki posmi – visupirms jāizvērtē savs zināšanu līmenis, tad jāiedarbina gribas mehānisms un galu galā – jārīkojas. Katrs var padomāt – vai pašreizējās spējas ir atbilstīgas izvēlētajam mērķim, varbūt nepieciešams papildināt zināšanas, varbūt jums nepadodas veidot attiecības ar citiem cilvēkiem, neprotat uzturēt kontaktus, dibināt ģimeni. Arī šajā gadījumā jebkura pozitīva darbība uzskatāma par pašpilnveidošanos.
Nezin kādēļ daļa cilvēku aplami iedomājas, ka visas iemaņas un zināšanas iegūst bērnībā un jaunībā, bet vēlāk atliek vienkārši dzīvot. Personības izaugsmei ir tikpat liela nozīme kā profesionālajai attīstībai. Lai pats sev patiktu, lai gūtu panākumus un justos apmierināts ar dzīvi, pašam sevi jāaudzina un jāveido. Tie, kas ieņem pozīciju – pieņemiet mani tādu, kāds esmu – nemaina savu uzvedības un domāšanas modeli dzīves laikā, visbiežāk arī neko būtisku nesasniedz un nodzīvo ar pārliecību – jāmaina ir citi, jo vaina meklējama viņos.
