Nesen piedzīvota situācija ir raisījusi pārdomas par to, kādēļ cilvēki konkrētos gadījumos nevēršas ar savām pretenzijām pie cilvēka, kas viņos tās ir radījis, bet pie citiem cilvēkiem?
Nesen piedzīvota situācija ir raisījusi pārdomas par to, kādēļ cilvēki konkrētos gadījumos nevēršas ar savām pretenzijām pie cilvēka, kas viņos tās ir radījis, bet pie citiem cilvēkiem?
Ir grūti izskaidrot, kādēļ tas tā ir. Vai tas ir gļēvums un bailes stāties pretī, jo otrs var izrādīties stiprāks? Varbūt tās ir bailes no tā, ka, vēršoties pie īstā cilvēka, nāksies atzīt savas kļūdas? Bet atzīt savas kļūdas, manuprāt, kļūst arvien grūtāk, jo daudzi ir tik iedomīgi, pašpārliecināti un uzskata, ka drīkst pazemot.
Varbūt kontaktēšanās ar citiem cilvēkiem ir savas varas un situācijas izmantošana – sak, parunājoties ar to, kas viņu labi pazīst, ir simtprocentīga garantija, ka manis teikto atstāstīs un tad varbūt kaut kas mainīsies. Kā tāds psiholoģiskais terors. Princips apmēram tas pats, ko bieži nākas redzēt filmās – lai kādu ietekmētu, liek ciest citiem cilvēkiem, zinot, ka tad noteikti būs reakcija. Tikai psiholoģiskā terora gadījumā ne vienmēr būs reakcija, jo arī citi ir gana gudri.
Bet varbūt tā ir bezkaunīga spēlēšanās ar citu jūtām? Kā uz tādas vijoles, kamēr kāda stīga pārtrūkst. Ja tā, tad skumji, jo tādējādi tiek nelietderīgi un bezkaunīgi izmantots konkrētajā situācijā neiesaistītu cilvēku laiks.
Ne vienmēr atbildes uz jautājumu “Kāpēc viņš tā dara?” var sniegt citi cilvēki, tādēļ nevajag viņus apgrūtināt ar muļķīgiem jautājumiem. Ja pašam nepietiek drosmes, lai ietu un runātu ar konkrēto cilvēku, nevajag kavēt laiku citiem. Vai nu esi pietiekami drosmīgs un radušos situāciju dodies izrunāt pie tā, kas ir veicinājis tās radīšanu, vai arī labāk nedari neko. Tikai neaiztiec citus.
Tādēļ, lai neapgrūtinātu sevi un muļķīgi, pilnīgi nevietā nebūtu jātaisnojas, ir jābūt gudram, un turpmāk līdzīgās situācijās vienkārši jāatbild: “Kāpēc tu jautā to man? Ej un runā ar…” Tas prasa mazliet drosmes, it īpaši tad, ja jautātājs ir gana pazīstams, tomēr drosmes atrašana šādās situācijās ļaus pasargāt sevi no liekas galvas lauzīšanas tur, kur tas it nemaz nav vajadzīgs.
