Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs Gulbenes rajona pašvaldību vietā nelemšot par novadu izveidi. To ministrs vakar paziņoja Gulbenē, tiekoties ar rajona pašvaldību vadītājiem.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs Gulbenes rajona pašvaldību vietā nelemšot par novadu izveidi. To ministrs vakar paziņoja Gulbenē, tiekoties ar rajona pašvaldību vadītājiem.
Uzrunājot Gulbenes rajona pašvaldību vadītājus, A.Štokenbergs uzsvēra: “Es jūs nekur nesteidzinu, bet kurš pirmais brauc, tas pirmais maļ.” Ministrs brīdināja: jo vairāk novadu veidosies rajona teritorijā, jo sarežģītāk tīri tehniski būšot realizēt programmas, dalīt pašvaldību mantu, saistības.
Lejasciema pagasta padomes priekšsēdētājs Dainis Švika sarunā ar ministru pauda, ka Lejasciema pagasta intereses būs aizstāvētas līdz 2009.gadam, kad jānotiek novadu vēlēšanām. Un pēc tam gan skaidrības nav. Visticamāk, novadā nebūs vairāk par pusotru desmitu deputātu. Vēlēšanās startē partiju saraksti un pilsētas politiķi ir ievērojami populārāki, tāpēc nav grūti prognozēt, ka 27 000 rajona iedzīvotāju balsos tieši par pilsētniekiem. Kā novadā būs pārstāvētas laucinieku intereses? A.Štokenbergs iebilda, ka tas ir “politiskās gudrības jautājums”, politiķiem no pagastiem neviens neliedz doties pie vēlētājiem, tikties, skaidrot, iepazīstināt ar sevi. “Tiem, kas būs gudrāki, tiem, kas pratīs pārliecināt arī pagastu iedzīvotājus, ir cerības tikt ievēlētiem,” sacīja ministrs.
A.Štokenbergs uzsvēra, ka dziļi ciena pašvaldību vadītājus, kas ir palīdzējuši saviem iedzīvotājiem daudzos jautājumos – malkas sagādē, paēdinājuši, sasildījuši. “Es domāju, ka šie pakalpojumi ir jāsniedz profesionāļiem – sociālās aprūpes darbiniekiem. Pagastā ir jābūt vienam izpilddirektoram, kas koordinē dažādo profesionālo dienestu darbību. Kas notiks ar pašvaldību vadītājiem? Nav šaubu, ka lielākā daļa pašvaldību vadītāju būs labākie iespējamie izpilddirektori. Tie, kam nepaveiksies, – būtu pelnījuši pienācīgas kompensācijas.”
Ministrs klāstīja, ka vispirms naudu piešķirs tiem izveidotajiem novadiem, kuriem pirmajiem būs skaidra attīstības programma. Ministrija vispirms atbalstīšot tādus novadus, kuros ir vismaz viens izteikts attīstības centrs, kas veicina arī apkārtējo teritoriju izaugsmi, kā arī pakalpojumu sniegšanas punkti iedzīvotājiem visā novada teritorijā. Šogad ministrijas budžetā novadiem ir plānoti 10 miljoni latu. Paredzams, ka pirmajā pusgadā varētu finansiāli atbalstīt piecus līdz sešus novadus. “Papildus mums ir 2,8 miljoni latu, kas noteikti Administratīvi teritoriālās reformas likumā. Te ir vienkārša matemātika – jo lielāks pašvaldību skaits apvienojas, jo lielāku “kumosu” ir iespējams uzreiz paņemt,” teica ministrs.
A.Štokenbergs uzsvēra, ka vēlas saplānot ministrijas pārziņā esošos līdzekļus – četriem gadiem uz priekšu valsts naudu un septiņiem gadiem uz priekšu – Eiropas Savienības naudu. Ministrs uzsvēra, ka tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu Latvijas vienmērīgu attīstību. “Mūsu valstī ir jāizbeidz tas, ka pie katriem valsts budžeta grozījumiem parādās jauni pašvaldību projekti un sākas grūstīšanās ar elkoņiem, un naudu dabū tās pašvaldības, kas grozījušās politiķu tuvumā. Mans mērķis ir novirzīt visu naudu, kas būs mūsu rīcībā, novadu attīstībai,” sacīja ministrs.
A.Štokenbergs esot arī sajutis satiksmes ministra Aināra Šlesera pozitīvo attieksmi par to, ka labāk ir ik pēc pāris nedēļām sakārtot atkal vienu vietējās nozīmes ceļu, nevis visas potences virzīt jauna tranzīta ceļa izveidei. Kā uzsvēra ministrs, ir jādomā ne tikai par tiem, kas tranzītā brauc cauri Latvijai, bet arī par tiem, kas te dzīvo pastāvīgi.
A.Štokenbergs arī informēja, ka Gulbenei ir paredzēti 4,5 miljoni eiro no Eiropas Savienības līdzekļiem pilsētvides sakārtošanai, bet ministrija no valsts investīciju programmas Gulbenes rajona vajadzībām šogad ir paredzējusi aptuveni 400 000 latu.
