Termometra stabiņš pamazām tuvojas mīnusiem, tāpēc nepacietīgākie copmaņi jau pārskata ziemas makšķerītes un ledus urbjus.
Termometra stabiņš pamazām tuvojas mīnusiem, tāpēc nepacietīgākie copmaņi jau pārskata ziemas makšķerītes un ledus urbjus. Tomēr der atcerēties dažas patiesības, ne tikai to, ka uz pirmā ledus cope ir vislabākā.
Kur meklējams pirmais ledus?
Nepacietīgākajiem vispirms ledus jāmeklē mazajos, seklajos ezeriņos, kuros ūdens ātrāk atdziest. To var darīt arī no vēja aizsargātos meža un kalnu ieplaku ezeriņos. Lielos un dziļos ezeros ūdens atdziest lēnāk, un tie aizsalst vēlāk. Vispirms tas notiek aizvēja līcīšos, bet pēdējās aizsalst atklātās, vējam pakļautās vietas. Aizsalšana aizkavējas arī gar krastu augošo meldru un niedru joslās, īpaši tad, ja tur saputināts sniegs.
Arī ar copi upēs vēl jānogaida, jo aizsalšanu aizkavē straume. Vispirms ledussega un copmaņi uz tās redzami lēnākās upēs un citu upju rāmākajos posmos un līcīšos. Ja sals pieņemsies, aizsals gandrīz visas upes, izņemot krāčainos upju posmus, kuri var neaizsalt visu ziemu.
Kad un kā uz tā tikt?
Kaislīgam copmanim būtu jāzina, kad var cerēt tikt uz pirmā ledus. Ja ūdens stipri atdzisis, tad jau pēc piecām sešām sala (–5° līdz –6°) dienām var mēģināt pārbaudīt pirmā ledus stiprumu.
Lai varētu droši copēt, pirmajam tīrajam ledum jābūt kādus 10 centimetrus biezam. Ja ledu veido trausla sasalusi sniega putra, tad – vēl biezākam. Makšķerniekam uz pirmā ledus vajadzētu iet atklātā krastā, nevis caur niedru vai meldru audzēm un purvainiem krastiem.
Ejot uz pirmā ledus, obligāti jāizmanto verga, nevis ledus urbis, jo tikai ar vergu var pārliecinoši pārbaudīt ledus biezumu pirms katra soļa. Tas ir absolūti nepieciešams drošībai, jo dažās vietās sniega, zemūdens avotu un straumes ietekmē ledus var būt plānāks un nedrošs. Makšķerēšanas piederumu veikalos nopērkami arī īpaši kombinezoni, kas ūdenī iekritušam cilvēkam neļauj samirkt, atdzist un arī nogrimt.
www.cope.lv
