Pirmklasnieks vai 11 gadu vecs pusaudzis pie zobu higiēnista divas reizes gadā var doties uz valsts rēķina, reizi gadā par brīvu ir arī pieauguša cilvēka profilaktiskā apskate, paredz veselības aprūpes finansēšanas noteikumi.
Pirmklasnieks vai 11 gadu vecs pusaudzis pie zobu higiēnista divas reizes gadā var doties uz valsts rēķina, reizi gadā par brīvu ir arī pieauguša cilvēka profilaktiskā apskate, paredz veselības aprūpes finansēšanas noteikumi.
Sievietei profilaktiska vizīte pie ginekologa par brīvu pienākas reizi gadā, kamēr vīrietim urologa apmeklējums ir maksas pakalpojums arī pēc kritiskā 50 gadu sliekšņa.
Noteikumi kā Bībele
Iepriekšējie Ministru kabineta noteikumi nr. 1036 mediķu aprindās tika dēvēti par veselības aprūpes finansēšanas Bībeli. Šogad stājās spēkā jauna to redakcija. Svarīgs jaunums – ģimenes ārsta darba kvalitātes izvērtēšanai ņems vērā arī to, cik profilaktisko apskašu šajā praksē veikts. Turklāt, lai mudinātu pie ārsta reizi gadā iegriezties ikvienu, pacienta vietā par šo vizīti apņēmusies maksāt valsts.
“Tas ir domāts sabiedrības vispārējā veselības stāvokļa uzlabošanai. Tagad ģimenes ārsts būs vairāk ieinteresēts vismaz reizi gadā satikt arī savu gandrīz veselo pacientu,” pamato Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras Sabiedrisko attiecību departamenta vadītāja Ilze Arāja.
“Bībeles” izpratnē apskate nav jebkura vizīte pie jebkura ārsta, kamēr vēl nav konkrētu sūdzību. Ja ģimenes ārsts pieaugušu pacientu nav izmeklējis slimības dēļ, tad reizi gadā vispārējā veselības pārbaudē jeb apskatē ir jātiek skaidrībā par ķermeņa svaru un garumu, ādas un gļotādu stāvokli. Paredzēta mutes dobuma, kakla, padušu, cirkšņu limfmezglu apskate un pārbaude iztaustot, vairogdziedzera novērtēšana, krūšu dziedzeru un vēdera izmeklēšana ar tausti, arteriālā asinsspiediena, pulsa, ķermeņa temperatūras noteikšana, redzes, dzirdes, psihes, jušanas, kustību, neiroloģisko traucējumu, traumu seku novērtēšana, pat rektāla izmeklēšana pēc 50 gadiem.
Reizi gadā, ja nav konkrētu sūdzību, arī vizīte pie ginekologa ir par brīvu. “Parasti jau sievietes iet pie viena ārsta, tas arī veic uzskaiti, vai vizīte ir par brīvu vai atkārtota. Ginekologs ir tiešas pieejamības speciālists, un ģimenes ārsta nosūtījums nav nepieciešams,” skaidro I.Arāja. Ginekoloģisku apskati var veikt arī ģimenes ārsts.
Darbi sniedzas pāri galvai
“Profilakses darbs ir saistīts ar liela informācijas daudzuma apstrādi, taču priekšlikums par valsts apmaksātu reģistratoru, par ko vienojāmies darba grupā, noteikumos vienkārši pazuda,” norāda Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska. Arī nauda par apskatēm klāt nav nākusi – “tie paši vēži, tikai daļa salikta citā kulītē, kas tagad ir nevis kapitācijas nauda, bet jānopelna”.
No Lietuvas prakses vismaz esot pārņemts labs piemērs – par katru nosūtījumu uz skrīninga programmas pārbaudi, ko neveiks pats ģimenes ārsts, viņam paredzēta piemaksa.
“Ar piebildi – ja cilvēks uz pārbaudi aizies. Saņemt nosūtījumu jau vairs nav problēma. Svarīgi, lai cilvēks tiešām uz pārbaudi aiziet un pretī ir speciālista atzinums. Tad ģimenes ārstam veidojas aina par veselības stāvokli. Tas ir atkarīgs no cilvēka – cik viņš pats jūtas atbildīgs par savu veselību,” atgādina ārste.
Nereti izšķirošās ir nevis ārsta apmeklējuma izmaksas, bet vēlēšanās atrast tam laiku.
Nav pietiekami
apzinīgi
Arī Gulbenes rajona mediķi nav pārliecināti, ka ļaudis tāpēc kļūs apzinīgāki. Ģimenes ārste Rasma Melbikse uzskata, ka cilvēki pie ārsta vēršas tikai tad, kad viņiem ir slikti, bet tad, ja nekas nekait, par ģimenes ārstu aizmirst.
“Manuprāt, viņi gaida uzaicinājumu, kad ģimenes ārsts viņus ielūgs pie sevis, bet tā nenotiks. Par savu veselību katram jāuztraucas un jārūpējas pašam. Diemžēl ļaudis to vēl nav sapratuši. Ja agrāk par pacientiem atbildēja ārsts, tad šodien ir noteikts tā, ka cilvēks atbild pats par sevi. Cilvēkam ir tiesības neko nevēlēties, arī neatbildēt par veselību,” saka ārste.
Līdzīgi domā arī Jaungulbenes pagasta ģimenes ārste Līga Vebruāle, kura medicīnā strādā jau daudzus gadus.”Neesmu optimiste, tāpēc nedomāju, ka tikai tāpēc, ka valsts uzņēmusies maksāt par vienu pacienta vizīti gadā, lai tikai viņš ierastos uz profilaktisko apskati pie ģimenes ārsta, cilvēki kļūs apzinīgāki,” saka ārste.
Viņa pārliecinājusies, ka ļaudis diemžēl pie ārsta vēršas tikai tad, ja kaut kas kait. Pat tad, ja viņi ierodas uz pārbaudi, vienmēr atrodas kāda kaite. Par brīvu profilaktiskā apskate varētu būt tikai tad, ja cilvēks, atnākot pie ārsta, ne par ko nesūdzas.
L.Vebruāle uzskata, ka cilvēki šodien vēl nav pieraduši rūpēties par savu veselību, jo uzskata, ka tas jādara ārstam, lai gan tā nav. Uz profilaktiskajām pārbaudēm lielākoties ierodoties darbinieki no tādām iestādēm un uzņēmumiem, kur vajadzīga sanitārā grāmatiņa.
“Iespējams, ka tikai tad, kad arī darba devēji vairāk sāks rūpēties par savu darbinieku veselību, cilvēki daudz vairāk nāks pie ārsta uz profilaktisko pārbaudi. Nebūsim optimisti, pie ārstā nāk un arī nāks tikai tad, kad būs kādas sūdzības. Vismaz pagaidām,” bilst L.Vebruāle.
Par večiem aizmirst
Pērn Latvijas Urologu asociācija izsludināja Vīrieša veselības gadu ar devīzi “Galvu augšā!”, lai mudinātu pacientus laikus meklēt speciālista palīdzību un neatstāt novārtā vīrietību. Projekta laikā dzirdēts salīdzinājums – “vizītei pie urologa jākļūst tikpat pašsaprotamai kā automašīnas tehniskajai apskatei”.
“Vīrieši taču nav sliktāki par sievietēm. Turklāt viņi agrāk mirst. Skaidrs, ka vīrietim pēc piecdesmit gadiem reizi gadā obligāti jāapmeklē urologs, tas palīdz laikus atklāt nopietnas saslimšanas. Vai to apmaksās valsts – tas jau ir ierēdņu un valsts ekonomikas jautājums,” vērtē Latvijas Urologu asociācijas prezidents Egils Vjaters.
Vizīte pie urologa ar ģimenes ārsta nosūtījumu maksā divus latus. Mazāku pašvaldību iedzīvotājiem jārēķinās vēl ar transporta izdevumiem un ilgāku laika patēriņu, jo urologi praktizē tikai lielākās pilsētās.
No vēža skrīninga programmas šogad izslēgtas arī prostatas specifiskā antigēna pārbaudes, kas iepriekš bija valsts apmaksātas vīriešiem reizi trīs gados vecumā no 50 līdz 69 gadiem. Veselības ministrija to pamato, ka arī citās ES valstīs no šā skrīninga veida atsakās kā nepamatota.
Atbildē Lauku ģimenes ārstu asociācijai Veselības ministrijas valsts sekretārs Uldis Līkops mudina vēl turpināt strādāt pie priekšlikumiem, noteikumi neesot akmenī iecirsti. Ministrija norāda, ka ģimenes ārsts ir tiesīgs veikt arī profilaktisko uroloģisko apskati, līdzīgi kā ginekoloģisko.
***
Uzziņa
Vēža profilaktiskās pārbaudes
Dzemdes kakla onkocitoloģisko izmeklējumu kā skrīningtestu dzemdes kakla vēzim veic reizi trīs gados sievietēm vecumā no 25 līdz 70 gadiem;
ģimenes ārsta praksē vai laboratorijā veikts slēpto asiņu izmeklējums fēcēs (no trīs sekojošām vēdera izejām) pacientiem vecumā no 50 gadiem reizi gadā;
krūts vēža skrīnings ar mammogrāfijas metodi sievietēm vecumā no 50 līdz 69 gadiem – reizi divos gados.
No Ministru kabineta noteikumiem nr. 1046 (5.pielikums).
