Bērnu tiesību aizsardzības speciāliste, sociālā pedagoģe Ineta Štokne: – Vecāku lūgums bērnam nenākt istabā, kur notiek pieaugušo sarunas, ir saprotams.
Bērnu tiesību aizsardzības speciāliste, sociālā pedagoģe Ineta Štokne:
– Vecāku lūgums bērnam nenākt istabā, kur notiek pieaugušo sarunas, ir saprotams. Mēs, pieaugušie, respektējam bērna tiesības un intereses. Bērniem jārespektē arī mūs. Vai tad pieaugušajiem nav tiesību uz personīgo laiku, personīgām saruntēmām, kas nav domātas bērnu ausīm?
Vai bērnam nav jāiemācās respektēt pieaugušu cilvēku un otra cilvēka vēlmes? Bērns vēlas, lai pieaugušie respektē viņa vēlmes. Mēs to arī darām. Viņam jāiemācās tas pats attiecībā pret pieaugušajiem. Ir tikai normāli, ka mamma bērnu lūdz: “Lūdzu, netraucē tagad manu un draudzenes sarunu! Lūdzu, ej paspēlējies savā istabā!” Tā ir situācija, kas prasa ievērot zināmas normas, robežas, tas jāprot mums katram. Bērns arī reizēm vecākiem saka: “Nenāciet manā istabā! Es gribu būt viens. Es gribu spēlēties. Netraucējiet!”
Tātad, mīļais bērns, mēs respektējam tavas vēlmes, tu respektē mūsējās. Ir svarīgi, kādā intonācijā tiek uzrunāts bērns, kad viņam lūdz netraucēt. Ir jāprot vienoties sarunāt. Reizēm, protams, tas var neizdoties, tad jārod abpusēji pieņemams kompromiss.
