Cilvēkam, kas pats neaizraujas ar zemledus makšķerēšanu, šķiet, ka bļitkotāji ir traki cilvēki – gandrīz nekustīga sēdēšana ziemā un salā uz ledus (un ja vēl zivis neķeras) šķiet garlaicīga un pavisam neinteresanta.
Cilvēkam, kas pats neaizraujas ar zemledus makšķerēšanu, šķiet, ka bļitkotāji ir traki cilvēki – gandrīz nekustīga sēdēšana ziemā un salā uz ledus (un ja vēl zivis neķeras) šķiet garlaicīga un pavisam neinteresanta, bet zemledus makšķerniekiem tie ir īsti svētki. Šoziem šos priekus viņiem ilgi bija liegts baudīt, tāpēc tagad katrs cenšas tos atgūt, kā nu māk.
Ļoti veiksmīga cope makšķerniekiem bijusi sestdien. Bļitkotājiem, kas bija devušies uz Peipusu, reti kuram neveicās. Piemēram, gulbenieša Jura Kuzņecova loms sestdien bija 8 kilogrami, citiem viņa biedriem veicās vēl labāk, izvilkti tika pat 13 kilogramus smagi lomi. Juris ar biedriem makšķerēja uz Peipusa ezera šauruma ledus jeb tā sauktajā Siltajā ezerā, jo uz paša ezera makšķerēt līdz 11.februārim ir aizliegts, tur ledū ir radusies liela plaisa. Par aizlieguma neievērošanu makšķerniekiem draud sods 12 000 igauņu kronas (539 lati). Juris ziemā makšķerēt brauc tikai uz Peipusu vai Pērnavu, sestdien Peipusā viņš bijis jau ceturto reizi. “Kā kompānija savācas, tā dodamies,” atklāj Juris.
Arī tepat vietējos ūdeņos sestdien makšķerniekiem veicies ļoti labi – ķērušās gan raudas, gan asari, gan arī sapali un baltie sapali. Toties pirmdien, piemēram, Stāmerienas ezerā diez ko labi vis neķērās, arī makšķernieku bija samērā maz. Uz ledus “Dzirkstele” sastapa stāmerenieti Jāni Zariņu. Viņš atklāja, ka vakardienas un sestdienas copi nevar salīdzināt. “Nevar teikt, ka zivju nav, taču pārsvarā ķeras tikai mazie asarīši, turklāt pienāk reti – vienu divus izvelc un vari iet pie nākamā āliņģa. Gadās jau gan arī pa kādam lielākam, par to var spriest pēc tā, ka, par daudz strauji piecērtot, paliec bez mormiškas,” klāstīja makšķernieks. Viņš zināja teikt, ka cope ir atkarīga gan no laika apstākļiem, gan atmosfēras spiediena. “Tā ir makšķernieka veiksme. Ja trāpīsi īstajā dienā, būs labs loms, ja ne – tad jāsamierinās vien tikai ar makšķerēšanas baudīšanu,” teica bļitkotājs.
Jānis ir autobusa šoferis. No rīta viņš aizved uz skolu skolēnus un dodas uz ezeru – līdz pēcpusdienai, kad skolēni jāved mājās, var pabļitkot. “Šoziem vīri bija ļoti noilgojušies pēc bļitkošanas. Ar paziņām jau vienubrīd iebraucām ezerā ar laivu, taču tā nosalām! U ledus vismaz var pastaigāt, bet uz ūdens bija neizturams aukstums,” atzīst Jānis. Viņš lielākoties makšķerē Stāmerienas ezeros, bet svētdienās dodas uz Alūksnes ezeru. Labprāt viņš gribētu aizbraukt arī uz Peipusu, taču diemžēl tam neatliekot laika.
Jānis ir kaislīgs makšķernieks. “Tas nebūs īsts makšķernieks, ja viņam nebūs pašam sava urbja, bļitkotāju kastes un cita aprīkojuma. Diemžēl viss kļūst ļoti dārgs, bet tāpat jau vismaz pa kādai mormiškai tiek nopirkts,” saka makšķernieks.
Lielākais asaris, ko Jānis ziemā ir noķēris, ir bijis 300 gramus smags. “Parasti šeit makšķerēju no pulksten 10.00 līdz 13.00. Šajās trijās stundās lielākais loms skaita ziņā ir bijis 90 asari, taču lielāks par 100 gramiem neviens gan nebija. Svara ziņā pērn, piemēram, sacensībās šeit pat trīs stundās izvilku 1,7 kilogramus smagu lomu un iekļuvu uzvarētāju godā,” stāsta Jānis. Zivju pietiekot gan pašam, gan arī kaķim. “Mazos asarīšus parasti iztīru un samaļu kotletēs, taču ļoti garšīgi ir svaigi sacepti. Nevajag nemaz lielus, mazie ir vēl labāki, tiem gandrīz nemaz nejūt asakas,” saka bļitkotājs.
