Veselības ministrs Vinets Veldre un valsts aģentūras “Latvijas Infektoloģijas centrs” aknu slimību nodaļas vadītājs Jāzeps Keišs otrdien Gulbenes slimnīcā iepazinās ar toksiskā hepatīta slimnieku ārstēšanas apstākļiem.
Veselības ministrs Vinets Veldre un valsts aģentūras “Latvijas Infektoloģijas centrs” aknu slimību nodaļas vadītājs Jāzeps Keišs otrdien Gulbenes slimnīcā iepazinās ar toksiskā hepatīta slimnieku ārstēšanas apstākļiem. Ministrs Gulbenē ieradās pēc pulksten 8.00, bet mediķis – īsi pirms pulksten 17.00.
Gulbenes slimnīcas infekciju nodaļas vadītāja Ērika Balode laikrakstu informē, ka gan ministrs, gan dakteris J.Keišs izstaigājuši slimnīcu, runājuši ar pacientiem un pārliecinājušies, ka ārstniecības iestāde ir pārpildīta.
“Ministrs tikai sasveicinājās ar mediķiem, jautāja, cik liels medicīniskais personāls apkalpo infekciju nodaļu. Vienā maiņā tie ir pieci cilvēki – medmāsa, vecākā medmāsa, sanitāre, grīdas mazgātāja un viena daktere. Pacienti ar ministru diskutēja par to, ar kādu alkohola ir saindējušies, kur pirkuši,” saka Ē.Balode.
Veselības ministra padomnieks Normunds Beļskis saka, ka V.Veldre sarunās ar pacientiem ir pārliecinājies, ka lielākā daļa no viņiem saslimuši, dzerot nelikumīgās tirdzniecības vietās pirktu alkoholu. Otrdien Ministru kabineta izbraukuma sēdē Valmierā V.Veldre informēja par situāciju un pauda bažas, ka pērn toksiskais hepatīts Latvijā ārstēts aptuveni 250 pacientiem, tas valstij izmaksājis gandrīz miljonu latu. “Par šo naudu varētu uzcelt pusi jaunas slimnīcas Gulbenē,” uzsver N.Beļskis. Viņš arī saka, ka saslimušie ar toksisko hepatītu bieži vien vaino savā nelaimē mediķus, taču vainīgi esot saslimušie paši. Lielākā mērā esot Valsts policijai jāiesaistās nelikumīgo alkohola tirdzniecības vietu apkarošanā. Pašvaldībās taču saskaitīts, ka rajonā ir aptuveni 60 “točku”. Toksiskā hepatīta saslimstību uzskaitot un kontrolējot Infektoloģijas centrs, kas arī ir ieinteresēts, lai policijai būtu iespēja operatīvi iegūt informāciju nolūkā apturēt toksiskā hepatīta izplatību Latvijā. Iekšlietu ministrijā esot sagatavots daudz papildinājumu likumos, lai šajā ziņā palīdzētu policijai, dodot lielāku rīcības brīvību.
Jāzeps Keišs sev līdzi uz Infektoloģijas centru Rīgā no Gulbenes slimnīcas aizveda divus toksiskā hepatīta pacientus – vīrieti un sievieti.
Pašlaik Gulbenes slimnīcas infekciju nodaļā ārstējas 23 pacienti, citās šīs slimnīcas nodaļās – vēl 8 cilvēki. 3 pacienti ārstējas Rīgā, Infektoloģijas centrā, 5 – Madonā, 3 – Valmierā. Jaunākajam pacientam ir 30 gadu, vecākajam – 65 gadi. Ar toksisko hepatītu slimo gan vīrieši, gan sievietes.
Profesors J.Keišs laikrakstam saka, ka toksiskais hepatīts ir sava veida ūnikums. “Vairāk nekā 30 gadus esmu nostrādājis praktiskajā medicīnā, bet tik daudz saslimušo ar akūtu toksisko hepatītu vienlaikus nebiju redzējis. Runājot par saslimušo daudzumu, tā ir tikai daļa, ko redzam ārstnieciskajās iestādēs, bet vēl ir tie, kam šie slimība izpaužas salīdzinoši vieglāk un viņi pie ārsta nevēršas. Un varbūt vēl ir trešā cilvēku daļa, kas nav kļuvuši dzelteni, bet tomēr arī viņiem ir aknu bojājums. Ir skaidrs, ka redzam tikai to aisberga daļu, kas ir virs ūdens. Kas ir tur apakšā? Tur slimnieku ir daudz vairāk,” saka J.Keišs. Viņš uzskata, ka toksiskā hepatīta izplatība liecina par epidēmiju, jo vienlaikus ir saslimis ļoti daudz cilvēku.
“Tas nozīmē, ka darbojas viens kopīgs faktors, kas nosaka aknu saslimšanu. Tam par labu runā arī tas, ka slimības pazīmes vairāk vai mazāk ir visiem toksiskā hepatīta pacientiem vienādas, tikai dažam vairāk, citam mazāk izteiktas,” saka profesors.
J.Keišs pauž, ka nevar visus toksiskā hepatīta pacientus uzskatīt par alkoholiķiem vai “točku” tipisko kontingentu. Daudzu pacientu veselības pārbaude liecina, ka viņu aknas nav nodzertas gadiem ilgas alkohola lietošanas rezultātā. Tātad, kā uzsver profesors, tas liecina, ka cilvēkam ir gadījies iedzert alkoholu ar ķīmiskiem piemaisījumiem, ko varētu nosaukt par indēm. Kas tās ir par indēm, tas pagaidām nav noskaidrots.
“Laime vai nelaime ir tā, ka aknu slimību gadījumā ir šī ārējā pazīme – cilvēks kļūst dzeltens. Tas mobilizē iet pie ārsta. Ja cilvēkam ir tā saucamais botkins jeb dzeltenā kaite, tad dzeltenums pāriet pāris nedēļās. Toksiskā hepatīta radītais ādas dzeltenums pāriet daudz lēnāk,” saka J.Keišs.
Viņš arī uzsver, ka ar aknu slimībām var saslimt ātri – vienā mirklī. Indes izvadīšana notiek ļoti lēni. “Toksiskā hepatīta pacientam ādas dzeltes novēršana ir ļoti ilgstošs process. Tas, protams, novārdzina gan slimnieku, gan apkārtējos, gan arī ārstu, jo viņš neredz sava darba rezultātu. Rezultātā tie ir mēneši,” saka J.Kaišs.
Ē.Balode saka, ka kopš rudens cauri Gulbenes slimnīcas uzņemšanas nodaļai gājuši nu jau 70 toksiskā hepatīta pacienti, kam veiktas arī laboratoriskās analīzes, kas noliedza saslimšanu ar infekciozu hepatītu. Vairums šo pacientu ir Gulbenes rajona iedzīvotāji, kā arī 11 Alūksnes rajona iedzīvotāju. Tostarp trīs pacienti ir miruši.
