Arī rajona bitenieki ir nobažījušies par Jelgavas un Liepājas cukurfabriku darba pārtraukšanu, jo līdz šim bišu piebarošanai izmantojuši tikai Latvijā ražoto cukuru, kas ir bez piemaisījumiem, tāpēc bitēm nekaitīgs.
Arī rajona bitenieki ir nobažījušies par Jelgavas un Liepājas cukurfabriku darba pārtraukšanu, jo līdz šim bišu piebarošanai izmantojuši tikai Latvijā ražoto cukuru, kas ir bez piemaisījumiem, tāpēc bitēm nekaitīgs.
“Jo cukurā mazāk papildvielu, piemēram, cietes, jo labāk. To nekādā gadījumā nevar sacīt par importēto cukuru, kas ir kaitīgs bitēm, bet tās diemžēl ir jāpiebaro no oktobra līdz marta beigām, kad sākas izlidošana,” saka rajona biškopības biedrības valdes priekšsēdētājs Armands Galviņš.
Pieredzējušais dravnieks, kas apsaimnieko simtiem bišu saimju, iesaka cukuru pārbaudīt.
“Cukurs ir jāieber vairākkārt novārītā vai destilētā ūdenī un jāizkausē. Ja traukā nepaliek nosēdumi, cukuru var lietot bišu piebarošanai.”
A.Galviņš bilst, ka šobrīd, kamēr iespējams, biteniekiem jāpērk Latvijā ražotais cukurs, jo var gadīties, ka par ievērojami lielāku cenu nāksies iegādāties speciāli bitēm gatavoto saldmi, kas noteikti ir salīdzinoši labāka par cukuru.
“Tas, kāds cukura daudzums būs nepieciešams bišu piebarošanai ziemā, ir atkarīgs no tā, cik veiksmīgs bijis gads. Ja ienesums bijis labs, tad vasaras nogales medu var izņemt, ja slikts, tad lielāks medus daudzums jāatstāj stropā bitītēm. Savā praksē vienmēr cenšos atstāt stropos vairāk medus, tad nav problēmu,” saka A.Galviņš.
Arī Ērika Mazmača, kas apsaimnieko 16 bišu saimes, domā, ka ārzemēs ražotais cukurs biteniekiem nesīs tikai zaudējumus, tāpēc pēdējos trīs gados bišu piebarošanai viņa iegādājas speciālo barību, kas, tiesa, esot ļoti dārga.
“Man tā pat patīk labāk nekā cukurs, jo nerada problēmas. Ienesums ir bijis labs, tāpēc īpaša piebarošana nav bijusi vajadzīga. Savas nezināšanas dēļ savulaik iegādājos koši balto importa cukuru un cietu sakāvi. Bites līdz pavasarim neizdzīvoja. Dabūju mācību,” stāsta biteniece, kas šo arodu pārzina jau 70 gadus.
Savulaik viņa cukura daudzumu vienas saimes piebarošanai aprēķinājusi pēc tā, kā bites apsedz rāmīšus, piemēram, ja apsegti astoņi rāmīši, vajadzējis 20 kilogramu cukura.
Ē.Mazmača atzīst, ka ievērojot senās dravošanas metodes, lai gan šodien šis process kļuvis ievērojami modernāks un aktīvāks.
“Esmu par vecu un slinku, lai ziemā regulāri ietu un klausītos, kas notiek bišu stropā. Uzskatu, tā ir aplama rīcība – ziemā traucēt bites. Tikai atsevišķas saimes esmu pārbaudījusi, lai pārliecinātos, vai tās nesāk audzēt perus, jo tas nozīmē, ka stropā ir pārāk karsts. Arī pavasaros bites nepiebaroju, to bagātīgi daru rudenī. Vienmēr rūpīgi novērtēju, kāds medus daudzums palicis tropā. Uzskatu, ka ir kaitīgi stropā atstāt izsvīduma un viršu medu,” dalās pieredzē biteniece.
